Iesaki rakstu:

Vairāki desmiti miljoni latu no Latvijas Krājbankas aizpludināti jau pēc tam, kad tās darbību no bijušajiem akcionāriem bija pārņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), liecina Pietiek rīcībā nonākušie Krājbankas maksājumu rīkojumi un FKTK priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Brazovska (fotogrāfijā pirmais no labās) parakstīti rīkojumi par līdzekļu izmaksu.

Laikā, kad pie Krājbankas automātiem stāvēja cilvēku rindas, lai izņemtu FKTK noteikto dienas limitu – līdz 50 latiem dienā –, mēneša laikā līdz pat pērnajiem Ziemassvētkiem uz dažādu ofšoros reģistrētu kompāniju kontiem ārvalstīs, kā arī privārpersonu un Latvijā reģistrētu firmu kontiem citās bankās Latvijā tikuši pārskaitīti kopumā aptuveni 56 miljoni latu. Vēl nedaudz vairāk kā 30 miljoni latu tikuši pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs, kas apgrūtina naudas saņēmēju identificēšanu.

30. novembrī, tas ir - dienu pirms FKTK tiesā iesniedza Krājbankas maksātnespējas pieteikumu, vairāk nekā miljons latu ticis pārskaitīts uz divu privātpersonu un kādas privātfirmas kontiem citās Latvijas bankās. Līdzīgi maksājumi notikuši arī decembrī, tostarp 23. decembrī, kad tiesa paziņoja lēmumu par Krājbankas maksātnespēju, bet no tās  uz kādu ofšorkompāniju veikts vairāku simtu tūkstošu ASV dolāru pārskaitījums.

Kā rāda dokumenti, vēl 17. novembrī, kad FKTK bija izdevusi rīkojumu par ierobežojumiem pārskaitījumiem virs 100 000 eiro, uz dažādu ofšoros reģistrētu kompāniju kontiem Francijā, Šveicē, Ukrainā, Lielbritānijā, ASV un Krievijā, kā arī atsevišķu Latvijas privāto un valsts uzņēmumu kontiem citās Latvijas bankās kopumā aizplūduši 2,8 miljoni latu, bet lauvas tiesa - vairāk nekā 24 miljoni latu pārskaitīti uz Krājbankas kontiem ārvalstīs. Tobrīd pārskaitījumu veikšanai bija nepieciešams FKTK galvenā uzraudzības eksperta Ginta Vītiņa paraksts. 

21. novembrī FKTK pieņēma lēmumu par Krājbankas darbības apturēšanu, atzīstot noguldījumu nepieejamības iestāšanos bankā un bankas maksātnespējas pazīmes. Krājbankas vadību no tās privātajiem akcionāriem pārņēma no FKTK darbiniekiem izveidota pārvaldnieku grupa ar Jāni Brazovski vadībā.

Lai gan jau tobrīd bija skaidrs, ka Krājbankā konstatēts vismaz 100 miljonu latu iztrūkums un pastāv bankas maksātnespējas pazīmes, naudas aizplūšana no bankas turpinājās. Pietiek rīcībā ir vairāki Brazovska parakstīti rīkojumi par naudas līdzekļu izmaksu, kas tapuši pat divas nedēļas pēc tam, kad 1. decembrī FKTK tiesā bija iesniegusi pieteikumu par Krājbankas maksātnespējas atzīšanu.

Laikā no 21. novembra, līdz 1. decembrim, kad FKTK oficiāli atzina Krājbankas maksātnespēju, iesniedzot pieteikumu tiesā, ar Brazovska parakstītiem rīkojumiem, no bankas tika aizpludināti vēl vairāk nekā 53 miljoni latu, liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti.

Šīs finanšu operācijas tika veiktas jau pēc tam, kad FKTK 22. novembrī bija paziņojusi, ka lēmums apturēt Krājbankas darbību attiecas arī uz bankas ikdienas saimniecisko darbību. "Banka patlaban nedrīkst veikt nekādus maksājumus, tostarp savu rēķinu apmaksu par saņemtajiem komunālajiem un citiem pakalpojumiem," ziņu aģentūrai LETA todien skaidroja FKTK pārstāve Ieva Upleja.

Pietiek rīcībā ir Krājbankas maksājuma rīkojumi un FKTK priekšsēdētāja vietnieka Brazovska parakstīti rīkojumi, kas apstiprina šādu darījumu veikšanu, bet savu avotu aizsardzības nolūkos tos šobrīd vēl nepublicējam. Tuvākajās dienās publiskosim informāciju par tām privātpersonām un uzņēmumiem, kam atšķirībā no vairākuma tomēr izdevās no krahu piedzīvojušās Krājbankas izņemt simtus tūkstošus latu, kā arī meklēsim izskaidrojumu šādai veiksmei.

FKTK pirmdienas rītā savā ilgāku laiku gatavotajā skaidrojumā nevarēja vai nevēlējās komentēt nevienu no Pietiek minētajām summām. FKTK skaidrojumu pilnā apmērā publicējam portāla viedokļu sadaļā.