Iesaki rakstu:

Aviokompānijas airBaltic stāvoklis ir daudz kritiskāks, nekā to līdz šim sabiedrībai atklājusi Valda Dombrovska valdība, un faktiski katra nākamā diena tai var izrādīties liktenīga, - tas izriet no uzņēmuma vadītāja Bertolta Flika konfidenciālās vēstules, kas datēta ar 13. septembri un adresēta LR ģenerālprokuroram, KNAB vadībai, kā arī Ministru prezidentam un satiksmes ministram. Pietiek pilnībā publisko šo vēstuli, no kuras izriet – valdība augusta beigās tikusi informēta, ka jau 2. vai, vēlākais, 5. septembrī uzņēmuma darbība var vienkārši beigties, taču uz šo brīdinājumu nav reaģējusi, nostādot airBaltic uz pilnīga kraha sliekšņa.

„airBaltic valde ļoti regulāri informē Latvijas valsts pārstāvjus par kritisko situāciju aviosabiedrībā un katru dienu meklē risinājumus airBaltic darbības uzturēšanai. Pašreiz tiek izmisīgi meklētas iespējas optimizēt reisus, izmantojot airBaltic valdes biznesa un sadarbības kontaktus un sakarus tiek vestas pārrunas ar lidostām, kurām airBaltic ir parādā par pakalpojumu sniegšanu un saņem regulārus brīdinājumus par lidostu servisa pārtraukšanu, katru dienu tiek vestas sarunas ar gaisa kuģu nomas kreditoriem, u.t.t.,” vēstulē atzīst Fliks.

Kā atzīts vēstulē, gals airBaltic lidojumiem varēja pienākt jau 5. septembrī: „Nav ne mazāko šaubu, ka gadījumā, ja airBaltic nebūtu strikti noteiktajā termiņā norēķinājusies ar gaisa kuģu nomas kreditoru līdz piektdienas, 2011.gada 2.septembra plkst. 19:00, airBaltic darbība jau būtu faktiski izbeigta un paralizēta jau līdz pirmdienai, 5.septembrim dēļ visas airBaltic flotes lietošanas tiesību atņemšanas no kreditoru puses.”

Tas bijis skaidrs pēc tam, kad 26. augustā airBaltic valde saņēmusi saistību pārkāpuma paziņojumus (parāda summa - 4 072 846 ASV dolāri), par to, ka maksājuma neveikšanas gadījumā 2. septembra vakarā stāsies spēkā pienākums pārtraukt jebkādus lidojumus ar airBaltic nomātajām lidmašīnām jebkurā pasaules vietā.

„Aviācijas industrijā šādam lidojumu piespiedu apturēšanas paziņojumam (grounding notice) noteiktajā laikā nekavējoties seko gaisa kuģa izņemšana no nomnieka (kā airBaltic) valdījuma un iznomātāja norīkoti piloti pārņem un nogādā gaisa kuģi iznomātāja norādītā vietā. Gaisa kuģu iznomāšanas tirgū visi galvenie tirgus dalībnieki praksē nekavējoties apmainās ar informāciju un, piemēram, viena gaisa kuģa lidojumu apturēšanas gadījums faktiski jau tuvāko stundu laikā izraisa ķēdes reakciju, jo atbilstoši industrijas standartam noslēgtajiem līgumiem šāds gadījums dod tiesības arī citiem iznomātājiem nekavējoties uzsākt pārņemt valdījumā arī viņu iznomātos gaisa kuģus,” paskaidrots vēstulē.

Dombrovska valdība, kā izriet no Flika vēstules, nekādi uz šo situāciju nav reaģējusi, un, tikai pārdodot akcijas, ko tagad valdība pārmet Flikam, „airBaltic valde piesaistīja finansējumu situācijā kad airBaltic jau bija saņēmusi pēdējo juridisko brīdinājumu no kreditora - gaisa kuģu iznomātāja”.

Tāpat airBaltic saņēmusi vēl trīs citus brīdinājumus – par parādu 693 tūkstošu dolāru, par parādu 1,5 miljonu dolāru un par parādu 5,237 miljonu dolāru apmērā. „Lieki būtu vēl norādīt, ka visas iepriekš minētās gaisa kuģu iznomātāju / līzinga devēju firmas ietilpst lielu starptautisku finansēšanas korporāciju sastāvā un ļoti strikti seko saistību izpildei no nomnieku puses un nekavējoties izmanto savas tiesības. Šādā situācijā absolūti vieglprātīgi un bezatbildīgi ir politisko darbinieku lokā dzirdētie komentāri, ka visus gaisa kuģu iznomātājus faktiski kontrolē pati airBaltic. Tā ir absolūta nepatiesība. airBaltic nepieder neviens gaisa kuģis, visi ir iznomāti no aviācijas biznesā labi pazīstamu finanšu korporāciju puses un to darbību airBaltic nekādā veidā nevar ietekmēt,” teikts vēstulē.

Kā izrādās, par radušos situāciju, kas varēja novest pie airBaltic darbības beigām jau septembra sākumā, nekavējoties ticis informēts gan satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan citas amatpersonas: „airBaltic valde regulāri informē akcionārus par situāciju un arī savā 2011.gada 27.augusta vēstulē Nr. 08.11.985 Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai, airBaltic privātajam akcionāram un airBaltic padomes priekšsēdētājai (vēstules kopiju lūdzu skatīt pielikumā) kārtējo reizi ziņoja par kritisko situāciju saistībā ar gaisa kuģu iznomātāju brīdinājumiem. Turpmākajās dienās Latvijas valsts kā airBaltic akcionārs uz vēstuli neatbildēja un nepauda gatavību piedalīties airBaltic akcionāru iespējamajā ārkārtas sapulcē, lai pieņemtu konkrētu lēmumu par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu. airBaltic rīcībā nebija finanšu līdzekļu gaisa kuģu iznomātāju prasību izpildei.”

Saskaņā ar Flika vēstuli, ja pati airBaltic vadība nebūtu atradusi papildu finansējumu, pārdodot akcijas, uzņēmums jau faktiski būtu beidzis darbību: „Ja, sākot ar 2011. gada 2.septembra plkst. 19:00 pēc Latvijas laika un turpmākajās stundās airBaltic būtu zaudējusi visu tās floti, airBaltic avio satiksmes apturēšana izraisītu haosu, nekārtības starptautiskajā lidostā Rīga, milzīga apjoma pasažieru braucienu atcelšanu un tamlīdzīgas ļoti negatīvas sekas. Protams, airBaltic komercdarbības nekavējoša apturēšana padarītu bezvērtīgus un faktiski neatgūstamus arī airBaltic akcionāru ieguldījumus airBaltic, jo airBaltic atlikušo kustamo mantu un gaisa kuģu rezerves daļas nekavējoties pārņemtu airBaltic nodrošinātie kreditori.”

Pietiek pagaidām nav izdevies uzzināt, kā šos jaunatklātos faktus komentē satiksmes ministrs Augulis un Ministru prezidents Dombrovskis.