Iesaki rakstu:

Otrdien demisionējušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis Pietiek atzīst, ka "ar smagu sirdi" piekrīt kompromisam par grozījumu iesaldēšanu Augstskolu likumā, kuri paredz paplašināt ES valstu valodu lietojumu valsts dibinātajās augstskolās, kas, pēc kritiķu domām, notiktu uz latviešu valodas rēķina. Pietiek jau otrdienas rītā ziņoja, ka tieši šo Ķīļa virzīto grozījumu atsaukšana ir cena, kuru par savām balsīm Vjačeslava Dombrovska (RP) apstiprināšanai par nākamo izglītības ministru prasa Nacionālā apvienība un daļa Vienotības frakcijas. "Alternatīva [kompromisam] ir turpināt ņemties ar "trako" Ķīli vai otra - ar diplomātisko Vjačeslavu, otrs variants partneriem ir tīkamāks," sev ierastajā manierē piekāpšanos vienā no savu reformu punktiem pamatoja Ķīlis.

"Nē," bija sākotnējā Ķīļa atbilde, vai viņš atbalsta atteikšanos no konkrētajiem grozījumiem Augstskolu likumā. Lūgts precizēt, demisionējušais izglītības ministrs Pietiek skaidroja, ka esot "virkne citu lietu", kuru vārdā šim koalīcijas partneru nosacījumam, viņaprāt, šobrīd ir vērts piekrist, jo Dombrovska apstiprināšana ļaus turpināt izglītības reformas plašākā spektrā. Ja no 10 iecerētajām reformām 8 notiekot, "tad ar smagu sirdi var piekrist". "Slava nelaidīs nopurgāt augstākās izglītības jomu. Viņš ir lielāks diplomāts nekā es. Un šis jautājums [par grozījumiem Augstskolu likumā, paplašinot ES valodu lietošanu augstākās izglītības programmās] atgriezīsies drīz vien, jo nepieciešams pašam augstākās izglītības sektoram," uzskata Ķīlis.

Pietiek jau otrdienas rītā rakstīja: lai gan publiski tiek apgalvots, ka nosacījums, ar kādu Roberts Ķīlis gatavs atkāpties no amata, ir iesākto izglītības reformu turpināšana un Reformu partijas (RP) nominētais Vjačeslavs Dombrovskis šo politisko pēctecību Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadībā nodrošinās, realitātē, lai panāktu jaunā ministra apstiprināšanai nepieciešamās balsis Saeimā, aizkulisēs jau notiek sarunas par kompromisiem, piekāpjoties atsevišķos Ķīļa reformu plāmos, kas apmierinātu Nacionālo apvienību (NA) un daļu Vienotības frakcijas deputātu.

Pēc Pietiek publikācijas Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs iebilda pret tajā lietoto formulējumu, apgalvojot, ka "grozījumi netiks atsaukti". Kā noskaidroja Pietiek, Dombrovskis, otrdien tiekoties ar Vienotības frakciju, kuras tā dēvētais "profesoru spārns" iebilst pret svešvalodu lietošanas paplašināšanu augstskolās, apsolījis šos grozījumus "tālāk nevirzīt". Šādu formulējumu no slēgtās tikšanās Pietiek atreferēja Vienotības deputāte Ina Druviete, un viņu šāds kompromiss apmierinot, jo Dombrovskis apsolījies, ka "tālāk par valsts sekretāru sanāksmi šie grozījumi ne Ministru kabineta komitejā, ne valdības sēdē, ne Saeimā nenonāks". 

Realitātē tā ir tikai spēlēšanās ar vārdiem, kas ļauj saglabāt seju RP. Šobrīd Augstskolu likuma grozījumi, kurus NA jau nodēvējusi par "Latvijas valsts interesēm neatbilstošiem", izsludināti saskaņošanai valsts sekretāru sanāksmē. RP izglītības ministra kandidāts apņēmies bez saskaņošanas ar koalīcijas partneriem Saeimā neiesniegt grozījumus, kas skar valodas lietojumu izglītības sistēmā, Pietiek apstiprināja arī pats Dombrovskis. Viņš izvairījās lietot apzīmējumu "kompromiss" un uzsvēra, ka turpinās visas Ķīļa iesāktās reformas, tostarp turpinās centienus koalīcijas partnerus pārliecināt par nepieciešamību grozīt Augstskolu likumu attiecībā uz ES valodu lietošanu augstskolu programmās.

Vēl prmdien Vjačeslava Dombrovska nominēšanai nebija vienprātības pat RP – pret viņa kandidatūru izglītības ministra amatam bija divi no 16 RP frakcijas deputātiem. Pēc Pietiek informācijas, tās ir deputātes Inita Bišofa un Inga Bite.  Lai gan pirmie publiskie izteikumi par iespējamo Ķīļa pēcteci pirmdien bija diplomātiski labvēlīgi, līdz Dombrovska sarunām ar koalīcijas partneru deputātiem bija šaubas, ka viņu varētu neatbalstīt vismaz pieci no 20 Vienotības frakcijas deputātiem, un neoficiāli bija zināms, ka bez kompromisiem attiecībā uz izglītības reformu apmēru RP kandidāts nevar cerēt uz visām 13 NA balsīm. Arī Vienotības tā dēvētais "profesoru spārns" jeb politikā savulaik ienākušie augstskolu mācībspēki, kā arī daži nacionāli konservatīvāk noskaņotie deputāti, kuri ir opozīcijā Ķīļa uzsāktajām reformām, kā nosacījumu balsojumam par Dombrovski izvirzīja Augstskolu likuma grozījumu atsaukšanu.

Strīdīgie grozījumi Augstākās izglītības likumā paredz, ka valsts dibinātās augstākās izglītības iestādes varēs savās mācību programmās plašāk izmantot apmācību Eiropas Savienības valodās un tas līdz ar likumā atrunātiem nosacījumiem attiektos arī uz studiju programmām, kuras finansē no valsts budžeta. Šis ir jau otrais mēģinājums šoreiz maigākā formā paplašināt svešvalodu lietošanu augstskolās, ko IZM pamato ar vēlmi veicināt augstskolu un koledžu starptautisko konkurētspēju. Vēl iepriekš 7. martā IZM virzīja saskaņošanai grozījumus, kuri bija attiecināmi arī uz valodām, kas nav ES oficiālās valodas. Pēc protestiem IZM politiskā vadība šos grozījumus atsauca, atzīstot, ka pēc būtības tas nozīmētu augstskolās pieļaut bakalaura studijas krievu valodā. Vaina par šādu grozījumu virzīšanu tika uzlikta uz IZM ierēdņu pleciem, apgalvojot, ka tie nav bijuši saskaņoti ar ministra Ķīļa biroju.

NA paudusi uzskatu, ka jau pašreiz spēkā esošā Augstākās izglītības likuma redakcijā noteiktie izņēmumi paver pietiekami plašas iespējas lietot svešvalodas, ko līdz šim augstskolas nebūt ne pietiekami plaši ir izmantojušas. "Jebkāda veida svešvalodu lietojuma papildu paplašināšana var notikt vienīgi uz valsts valodas lietojuma samazināšanas rēķina. Tādēļ IZM neatlaidīgi virzītos grozījumus Augstskolu likumā Nacionālā apvienība vērtē kā Latvijas valsts interesēm neatbilstošus," pirms dažām dienām paziņoja NA.