Iesaki rakstu:

Valsts akciju sabiedrības Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis pērn gājis pazīstamā Rīgas domnieka Edgara Jaunupa pēdās, aizpildot valsts amatpersonas deklarāciju: arī Magonis pērn būtisku daļu finanšu līdzekļu deklarējis kā saņemtus „u.c. ienākumos” – skaidri neatklāta rakstura darījumā Latvijas Dzelzceļa vadītājs no kāda ārvalstu pilsoņa „u.c. ienākumos” saņēmis 430 tūkstošus eiro.

Šī summa, ko Magonis deklarējis kā saņemtu no ārvalstu pilsoņa Ilkomjona Ahmadjonova, ir bijusi viņa pagājušā gada lielākie ienākumi, kas vairāk nekā septiņkārt pārsnieguši Latvijas Dzelzceļā saņemto 39,6 tūkstošu latu lielo gada atalgojumu.

No Magoņa 2010. un 2011. gada deklarācijām var noprast, ka runa, visticamākais, ir par 2010. gadā izsniegta aizdevuma atgūšanu. Tad Magonis bija deklarējis kādai nezināmai fiziskai personai aizdotus 433 tūkstošus eiro, kuru vietā nu viņš varētu būt atguvis par trim tūkstošiem eiro mazāk.

Jau tradicionāli Magoņa amatpersonas deklarācija uzdod arī citas mīklas. Tā, piemēram, ienākumu sadaļā viņš reizē ar algu, 430 tūkstošu eiro „u.c. ienākumiem”, 20 972 eiro „parāda atgriešanu” no Helēnas Bibikas un 18 507 eiro „parāda atgriešanu” no SIA Hanza kuģu aģentūra (kuras vienīgais īpašnieks saskaņā ar Lursoft datiem ir pats Magonis) citus būtiskus ienākumus neuzrāda.

Savukārt veikto darījumu sadaļā Magonis līdztekus šīm trim „aizdevuma atgriešanām” norādījis arī kādu „pamatsummas atgriešanu” 266,7 tūkstošu eiro apmērā. Deklarācijas ienākumu sadaļā šāda summa nav atrodama, taču iespējams, ka Magonis ar „atgriešanu” deklarācijā norādījis kā finanšu līdzekļu izmaksu viņam, tā arī paša veiktas izmaksas: Latvijas Dzelzceļa vadītāja oficiālās parādsaistības gada laikā samazinājušās no 497,6 līdz 230,9 tūkstošiem eiro, un starpība atbilst norādītajai „atgrieztajai pamatsummai”.

Otrdien Magonis ar Latvijas Dzelzceļa preses pārstāves starpniecību informēja Pietiek, ka 430 tūkstošu eiro "u.c. ienākumu" darījums tiešām esot aizdevuma atgūšana un "precīza darījuma veida nenorādīšana deklarācijā ir saistīta ar apstākli, ka elektroniskā amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas veidlapa vairs neparedz sadaļu: "Aizdevuma atgriešana" un šādi ienākumi jānorāda sadaļā "u.c. ienākumi"". Savukārt savas attiecības ar Ahmadjonovu viņš raksturojot kā draudzīgas.

Savukārt no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirmdien netika saņemtas atbildes uz jautājumu, kā VID rīkojas gadījumā, ja augsta valsts amatpersona deklarācijā pie ienākumiem norāda ļoti iespaidīgu (teiksim, sešciparu) summu, kas gūta no kāda ārvalstu pilsoņa, un kā ienākumu veidu min "u.c. ienākumi", - vai VID šādu skaidrojumu uzskata par pietiekamu vai veic kādas papildu pārbaudes un pieprasa paskaidrojumus utt.

Līdz šim Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadītājs gan nav varējis sūdzēties par VID un arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izpratnes vai iecietības trūkumu. Pietiek jau informējis par iepriekšējo gadu situāciju, kad, spriežot pēc Magoņa valsts amatpersonas deklarācijām, LDz vadītājs sistemātiski nebija uzskatījis par nepieciešamu deklarēt visus veiktos lielos darījumus.

Tā 2003. gada beigās saskaņā ar LDz vadītāja amatpersonas deklarāciju viņam vispār nav bijis nekādu vērā ņemamu parādsaistību vai aizdevumu. Gadu vēlāk parādsaistības jau uzrādītas 300 tūkstošu latu apmērā, taču deklarācijas darījumu sadaļā nav minēts, ka veikti kādi aizņēmuma darījumi. Tāpat uzrādīti arī aizdevumi 90,4 tūkstošu latu un 23,1 tūkstoša dolāru apmērā – bet šādi aizdevuma darījumi, ja ticēt deklarācijām, nav veikti.

Savukārt 2005. gadā Magoņa parādsaistības palielinājušās vēl par 390 tūkstošiem latu, taču nav uzrādīts neviens aizņēmuma darījums, savukārt aizdevumi bez kādu oficiāli deklarētu darījumu veikšanas pieauguši par aptuveni 59 tūkstošiem latu. Turklāt Magonis ir labi zinājis par likumdošanas prasību deklarēt lielos darījumus, - viņa deklarācijā par 2005. gadu norādīts kredīta atmaksas darījums par vairāk nekā 25 tūkstošiem latu.

Informēta par šīm dīvainībām, VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova oficiālā vēstulē lika noprast, ka Magonim esot veikti „nodokļu administrēšanas pasākumi”, taču likumdošana neļaujot informēt par to rezultātiem. Tikmēr pats Magonis Pietiek atzina, ka pēdējo pāris gadu laikā neesot bijis VID un VID arī neesot interesējies par viņa amatpersonas deklarāciju vai ienākumiem un izdevumiem.

Pēdējā reize, kad Magonis skaidrojies ar VID, bijusi 2007. gada rudenī, kad viņš bijis toreizējā premjera Aigara Kalvīša (TP) padomnieks. Toreiz VID veicis pilnu viņa deklarācijas auditu. „VID mani un vairākus citus Kalvīša padomniekus tad ņēma pie dziesmas,” Pietiek atzina Magonis, skaidri norādot – „vairāk nekas nav bijis”.

Magonis atzina, ka pēc VID 2007. gadā veiktā padziļinātā audita viņš esot administratīvi sodīts un VID aprēķinājis arī soda summu. Tā pamatā esot bijusi paša muļķība, neapzinoties, kā precīzi deklarācijā norādīt aizdevumu un tā atmaksu.

Pietiek iepriekš arī plaši aprakstījis to, kā, spriežot pēc Magoņa amatpersonas deklarācijām, jau kopš 2006. gada viņš sācis vērienīgus darījumus ar savu 1969. gadā dzimušo darījumu partneri Helēnu Bibiku.

2006. gadā viņš no Bibikas aizņēmies 32,7 tūkstošus latu un 11 tūkstošus eiro, kā arī atguvis no viņas ienākumus 130 tūkstošu latu un 44 tūkstošu eiro apmērā (iespējams, ar „ienākumu atgūšanu” Magonis apzīmējis aizdevuma atgūšanu, jo tieši šādas summas bija aizdevis 2005. gadā).

2007. gadā Magonis Bibikai pārdevis kapitāldaļas par 121 tūkstoti dolāru un aizņēmies 28,5 tūkstošus eiro, bet īpaši vērienīgi bijuši divi nākamie gadi: 2008. gadā Magonis no Bibikas atguvis ienākumus 324 tūkstošu eiro apmērā, bet 2009. gadā atguvis parādu – 694 tūkstošus eiro un 150 tūkstošus latu.

Taču Bibikas pašas veiktās uzņēmējdarbības analīze nerada pārliecību, ka viņai vispār bijušas oficiāli iegūtas tādas summas, kādas Magonis norādījis savā deklarācijā.

2006.-2009. gadā saskaņā ar Lursoft datu bāzes informāciju Bibikai ir piederējušas kapitāldaļas uzņēmumos Hanza Jūras vārti, Pro Logistic Services un Nord Capital Management, un 2008. gadā šīs kapitāldaļas viņai, spriežot pēc gada pārskata, nodrošinājušas tikai nepilnus 56 tūkstošus latu dividendēs no Pro Logistic Services.

Vai ir bijuši kādi oficiāli avoti, no kuriem Bibika varētu būt tikusi pie pārējiem 244 tūkstošiem eiro, ko viņa šajā pašā 2008. gadā saskaņā ar Magoņa deklarāciju spējusi viņam atdot? Kā rāda Baltic Screen dati, arī nevienu nekustamo īpašumu darījumu Bibika 2008. gadā oficiāli nav veikusi, un arī iepriekšējais - 2007. gads Bibikai nav bijis finansiāli veiksmīgāks, līdz ar to uz jautājumu, vai Magoņa deklarācijā norādītās summas Bibikai patiešām bijušas, datu bāzes sniedz atbildi – pēc visa spriežot, ne.