Iesaki rakstu:

Valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi vadība trīs nedēļu laikā nav spējusi izdomāt, kā valsts autoceļu saimniecības uzturēšanā un pārraudzībā izmantot sociālā darbinieka – pedagoga Reiņa Freimaņa talantus. Kā jau ziņots, šis 1980. gadā dzimušais profesionālis, pateicoties tā sauktā „Olšteina sešnieka” spiedienam un satiksmes ministra Aivja Roņa (attēlā) piekrišanai, ir iecelts šīs valsts kapitālsabiedrības valdē.

„Sakarā ar pārmaiņām valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi valdes sastāvā šobrīd nav vēl pieņemts lēmums par sabiedrības struktūru, un līdz ar to nevaram sniegt skaidrojumu par valdes locekļa R.Freimaņa atbildības jomu. Pēc sabiedrības struktūras grozījumu pieņemšanas, informācija būs pieejama sabiedrības mājas lapā,” – tik lakonisks ir uzņēmuma vadības oficiālais skaidrojums jautājumā, kādu tieši uzņēmuma darbības jomu pārraudzīs Freimanis, kuram vieta valdē izbrīvēta, no tās atbrīvojot pēdējo profesionālo „ceļinieku”.

Latvijas Valsts ceļi saskaņā ar uzņēmumam uzdotajām funkcijām rūpējas par Latvijas valsts autoceļu tīklu pārvaldīšanu, tam piešķirtā finansējuma administrēšanu, valsts autoceļu tīkla uzturēšanas un attīstības plānošanu un vadīšanu, valsts pasūtījuma organizēšanu valsts autoceļu tīklā veicamajiem darbiem un pakalpojumiem, valsts autoceļu tīkla standartu un tehnisko noteikumu projektu izstrādes pasūtīšanu un vadīšanu, valsts un pašvaldību autoceļu reģistra uzturēšanu un pilnveidošanu, kā arī pašvaldību autoceļu tīkla pārraudzīšanu.

Latvijas Valsts ceļu mājas lapā atrodamā shēma rāda, ka viens no uzņēmuma valdes locekļiem vienlaikus ir Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors, otrs – Finanšu un administratīvās pārvaldes direktors, bet trešais pārrauga Ceļu laboratoriju un Ražošanas pārvaldi. Kā neoficiāli zināms Pietiek, ieilgusī Freimaņa atbildības jomas noteikšana skaidrojama vienkārši – faktiski visiem uzņēmuma vadībā ir ātri kļuvis skaidrs, ka nevienā no tām politiskais ieliktenis nav cik necik kompetents.

Šonedēļ TV raidījumā Sastrēgumstunda bijušo Reformu partijas pārstāvi Freimani „iebīdījušais” Klāvs Olšteins gan apgalvoja, ka Freimanim esot izglītība biznesa vadībā un ievērojama pieredze, piemēram, Daugavas ziemeļu šķērsojuma izstrādē (kurš vēl joprojām nepastāv pat īsta projekta formā). Taču nosaukt konkrētu izglītības iestādi un izglītības iegūšanas gadu Olšteins nevēlējās vai nespēja.

Savukārt piektdien telekompānijas LNT rīta raidījumā Olšteins jau apgalvoja, ka Freimanis ieguvis maģistra grādu "sabiedrības vadībā" un ka jau aptuveni desmit gadus viņa darba pienākumi bijuši saistīti ar Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi, tostarp satiksmes nozarē, un Rīgas domē viņš strādājis pie dēvētā Ziemeļu koridora projekta.

Ne Satiksmes ministrija, ne Latvijas Valsts ceļi detalizētu Freimaņa dzīvesgājuma aprakstu neatklāj, taču Centrālās vēlēšanu komisijas datu bāzē atrodamas ar 2011. gadu datētas ziņas, ka 1980. gadā dzimušais jaunais ceļu saimniecības speciālists savu augstāko izglītību ieguvis 2004. gadā Sociālā darba un pedagoģijas augstskolā Attīstība – tieši šī augstskola viņam piešķīrusi augstāko profesionālo izglītību specialitātē „sociālais darbinieks-pedagogs”.

„Pat, ja šis jaunskungs pēdējā gada laikā ir strauji beidzis vēl kādu augstskolu un pašlaik to nezināmu iemeslu dēļ vienkārši slēpj, tas vienalga būtu izcils absurds – tikko no skolas sola nākušu „biznesa vadītāju” iecelt par tik svarīgas nozares galvenā uzņēmuma valdes locekli ar ievērojamām pilnvarām un iespējām, kuras tik viegli izmantot nepareizi,” Pietiek neoficiāli izteicās kāds Latvijas Valsts ceļu līdzšinējās vadības pārstāvis.

Kā jau ziņots, satiksmes ministrs Aivis Ronis, ar kura svētību Freimanis ieguvis šo amatu, neko sliktu tajā, ka par Latvijas ceļiem turpmāk rūpēsies sociālais pedagogs, nesaskata. „Satiksmes ministrija kā uzņēmumu akcionārs veica izmaiņas uzņēmumu LVC un LAU valdēs, ieceļot jaunus valdes locekļus tika ņemta vērā to kvalifikācija un līdzšinējā profesionālā darba pieredzi, kas tādējādi ļaus stiprināt LVC kapacitāti ES struktūrfondu plānošanas un apguves jomā, kā arī LAU ražošanas līdzekļu profesionālu pārvaldību, izmantošanu un ceļu būvniecības kontroles kapacitāti,” – šādu Roņa atbildi viņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds sniedza uz Pietiek jautājumu, vai jauno AS Latvijas Valsts ceļi un AS
Latvijas Ceļu uzturētājs valdes locekļu kvalifikāciju un profesionalitāti ministrs uzskata par atbilstošu šo posteņu pienākumiem.

Savukārt saskaņā ar Satiksmes ministrijas oficiālo skaidrojumu sociālais pedagogs ar politisku aizmuguri Latvijas Valsts ceļiem bijis nepieciešams, lai – precīzs citāts, saglabājot oriģinālo rakstību – „spirinātu kapitālsabiedrības kapacitāti ES struktūrfondu plānošanas un apguves jomā”.

Ministrija nesaskatot arī nekādas pretrunas sociālā pedagoga izvēlē par vienu no Latvijas Valsts ceļu vadītājiem: „Saskaņā ar Komerclikuma 221.pantu un speciālā likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 94.pantu par valdes locekli var būt fiziska persona, kura pārvalda valsts valodu, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina valdes locekļa uzdevumu profesionālu izpildi.”

Valsts akciju sabiedrība Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir izveidota 2004. gada 26. oktobrī, reorganizējot bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību Latvijas Autoceļu direkcija, saskaņā ar 2004. gada 5. oktobra Ministru kabineta rīkojumu. Sabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja ir LR Satiksmes ministrija.

Latvijas Valsts ceļu oficiāli deklarētais mērķis ir nodrošināt valsts autoceļu tīkla efektīvu uzturēšanu un atjaunošanu atbilstoši noteiktajiem kvalitātes un vides standartiem.