Iesaki rakstu:

Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Marjanam Burijam, kurš nesen paziņoja par pastāvošu apdraudējumu „gadiem veidotas un efektīvi strādājošas pretkontrabandas sistēmas funkcionēšanai”, aizliegts pašam komunicēt ar presi. Kā rāda Pietiek rīcībā esošs fragments no Valsts ieņēmumu dienesta iekšējās elektroniskā pasta sarakstes, VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova aizliegusi Burijam sniegt interviju Neatkarīgajai Rīta Avīzei.

„SAD [Sabiedrisko attiecību daļas] vadītāja A. Grīnberga pirms mirkļa ar N. Jezdakovas kundzi pārrunāja jautājumu attiecībā uz iespējamo M. Burija interviju laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze. N. Jezdakova nedeva savu saskaņojumu šādai intervijai. Mēs sazināsimies ar NRA žurnālistu un viņu par to informēsim,” teikts VID Sabiedrisko attiecību daļas elektroniskā pasta vēstulē, kas datēta ar 3. maiju.

VID Sabiedrisko attiecību daļa ceturtdien nesniedza atbildi uz jautājumu, vai taisnība, ka Burijam VID ģenerāldirektore aizliegusi runāt ar medijiem, vai šis aizliegums attiecas uz visiem medijiem jeb tikai uz atsevišķiem, un kāds šim aizliegumam ir iemesls.

Savukārt piektdien VID oficiālā atbilde bija - nevarot teikt, ka Burijam vispār esot aizliegts runāt ar presi: runa esot tikai par atsevišķu tēmu apspriešanu ar atsevišķiem medijiem.

"Saskaņā ar VID iekšējiem noteikumiem dienesta oficiālo viedokli plašsaziņas līdzekļiem var sniegt VID ģenerāldirektors, ģenerāldirektora vietnieki, Sabiedrisko attiecību daļas darbinieki vai VID ģenerāldirektora pilnvarota persona. Pēc tam, kad Neatkarīgās Rīta Avīzes pārstāvis vērsās VID ar lūgumu intervēt VID Muitas kriminālpārvaldes direktoru Marjanu Buriju par noteiktām tēmām, intervijas iespēja tika pārrunāta ar iestādes ģenerāldirektori un konkrētajā gadījumā M. Burijs netika pilnvarots sniegt interviju par žurnālista pieteiktajām tēmām. Par to 3. maijā tika informēta gan VID Muitas kriminālpārvalde, gan minētā medija pārstāvis. Tajā pašā dienā, tas ir, 3. maijā M. Burijs ar ģenerāldirektores saskaņojumu sniedza interviju citam medijam - Radio Baltkom, kā arī 14. aprīlī piedalījās preses konferencē par VID darba rezultātiem 2011. gada 1. ceturksnī, līdz ar to nav pamata apgalvot, ka M. Burijam ir aizliegts runāt ar medijiem vai ir aizliegts runāt ar kādu konkrētu mediju," skanēja VID atbilde.

Tikmēr zināms, ka Burija pēdējā laika publiskie izteikumi un nostāšanās pret VID ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā un Muitas pārvaldes direktora Tāļa Kravaļa plāniem apjomīgi reorganizēt un faktiski likvidēt Muitas kriminālpārvaldi VID iekšienē un arī ārpus dienesta ir radījuši plašu rezonansi.

Burijs publisku trauksmi sacēla aprīļa otrajā pusē, saskaņā ar aģentūras LETA atreferējumu paziņojot par „iespējamiem risinājumiem, kurus šobrīd apsver atsevišķas amatpersonas, iespējams, ar tādu kā motivāciju par valsts resursu taupīšanu, budžeta konsolidāciju, taču šo apsvērumu rezultātā pastāv reāla iespēja, ka tiks pieņemti lēmumi, kas novedīs muitas dienestu pie nespējas efektīvi apkarot kontrabandu”.

Šim Burija viedoklim publiski pievienojās arī vairāk nekā 120 Muitas kriminālpārvaldes darbinieku, valsta augstākajām amatpersonām adresētā atklātajā vēstulē paziņojot, ka Kravaļa ieceru realizēšana faktiski „sagraus pārvaldes līdzšinējo organizatorisko struktūru un tās izlūkošanas, izmeklēšanas un kontroles sistēmu”, kā rezultātā „tiks būtiski ietekmēta VID muitas dienestam uzticēto uzdevumu sekmīga īstenošana muitas likumpārkāpumu atklāšanas un novēršanas jomā, tajā skaitā - valsts ēnu ekonomikas samazināšanas plāna, kā arī 2010. gadā uzsāktā un šogad turpinātā tiesību aizsardzības iestāžu Rīcības plāna akcīzes preču kontrabandas un nelikumīgas aprites ierobežošanā īstenošana”.

Muitas kriminālpārvaldes darbinieku iebildumi bija tik nopietni, ka aprīļa beigās pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska sasaukta sapulce, kuras iznākums bijis – Kravaļa iecerētās pārmaiņas vismaz pagaidām ir piebremzētas.

Tomēr pilnībā tās nav apturētas – Pietiek rīcībā nonākuši divu iespējamo reformu variantu uzmetumi (tos šodien arī publicējam kopā ar VID iekšējās sarakstes fragmentu), kuriem kopējs ir viens – abos variantos Muitas kriminālpārvalde tiek likvidēta pilnībā vai arī saglabā tikai niecīgu daļu no savām pašreizējām funkcijām.

Pašlaik Muitas kriminālpārvalde veic likumā noteiktās operatīvās darbības, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas jomā, un nodarbojas ar kontrabandas apkarošanu. Par tās pirmo vadītāju 2002. gadā kļuva iepriekšējais Kontrabandas apkarošanas centra vadītājs Vladimirs Vaškevičs.