Iesaki rakstu:

Saeima ceturtdien ar koalīcijas deputātu balsīm iekļāva darbakārtībā un bez debatēm nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības komisijā diskutablus grozījumus Maksātnespējas likumā, kas valstij bruģē ceļu uz AS Liepājas metalurgs pārņemšanu un atvieglo iespēju apstiprināt uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plānu pat, ja to kavētu esošie akcionāri. Lai gan oficiāli skaitās, ka likumprojekts tapis Ekonomikas ministrijā, patiesībā to izstrādājis advokātu birojs Glimstedt un partneri, rāda neformālai saskaņošanai šonedēļ sākotnēji izsūtītā un Pietiek rīcībā esošā dokumenta tehniskie dati jeb "properties" sadaļa.

Koalīcijas partneriem pirmdien prezentētie grozījumi Maksātnespējas likumā tapuši steigā, un, lai arī tā anotācijā nav norādīts, ka tie rakstīti speciāli Liepājas metalurga gadījumam, neoficiāli ne amatpersonas, ne eksperti, kuriem šonedēļ likumprojekts nosūtīts neformālai saskaņošanai, šo faktu neslēpj.

To netieši apstiprina arī fakts, ka nedēļas sākumā šauram speciālistu lokam izsūtītā dokumenta tehniskajos parametros atrodams, ka tas tapis advokātu birojā Glimstedt un partneri, bet kā dokumenta pēdējais labotājs uzrādās šī biroja partneris Pēteris Dalderis.

Pietiek jau rakstījis, ka šo advokātu biroju necaurspīdīgā veidā bez konkursa izsludināšanas Liepājas metalurga krīzes risināšanas juridiskajam atbalstam ar valdības atļauju pieaicinājis privātais konsultants Prudentia.

Kad likumprojekts trešdienas vakarā pēkšņi parādījās Saeimas ceturtdienas darbakārtībā pie papildu iekļaujamajiem jautājumiem, kā dokumenta autors jau bija norādīta Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta ierēdne Dace Spaliņa.

Trešdienas vakarā pēkšņi uznirušo likumprojektu oficiāli iesnieguši pieci Saeimas deputāti, trīs no Reformu partijas  - Edmunds Demiters, Zatlers Valdis un Eņģelis Kārlis, kā arī Dzintars Zaķis no Vienotības un Jānis Upenieks no "Olšteina sešinieka". Bet  pirmdien slēgtajā koalīcijas padomes sēdē šo likumprojektu prezentējis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija).

Likumprojekta anotācijā tas pamatots ar nepieciešamību novērst situāciju, kad pēc tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas, kā tas šobrīd noticis ar Liepājas metalurgu, akcionāri un kreditori nespēj vienoties par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu, kas kavētu apstiprināt TAP plānu. Liepājas metalurga gadījumā apmaksātais pamatkapitāls sasniedz 16,98 miljonus latu, un tas tiek vērtēts kā neatbilstošs bankrota priekšā nonākušā uzņēmuma faktiskajam stāvoklim.

Citiem vārdiem, ja valsts realizē nodomu kapitalizēt jeb pārvērst Liepājas metalurga akcijās parādsaistības, kas pret to ir uzņēmumam, nesamazinot pamatkapitālu, tas būtiski samazinātu uzņēmuma parāda slogu, bet ieguldījuma tirgus vērtība, ņemot vērā Liepājas metalurga bēdīgo sitāciju, būtu valsti pārstāvošo kreditoru interesēm neadekvāti zema. Noprotams, ka kreditori, starp kuriem ir valsts pārstāvētās Finanšu ministrija, Latvenergo un Citadele banka, pamatkapitāla samazināšanu izvirzījušas kā nosacījumu TAP plāna apstiprināšanai. Tādēļ ar grozījumiem Maksātnespējas likumā tiek mēģināts apiet nepieciešamību pēc akcionāru mazākuma piekrišanas pamatkapitāla samazināšanai, jo pēc spēkā esošā regulējuma tam nepieciešams akcionāru sapulces kvalificēta vairākuma atbalsts.

Ja likuma grozījumi tiks pieņemti piedāvātajā variantā, pavērsies iespēja realizēt Liepājas metalurga pārņemšanas shēmu, ko varēs piemērot arī attiecībā uz citiem uzņēmumiem. Apejot mazākuma akcionārus, būs iespējams lemt par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu, kas nozīmē, ka tiek dzēsta daļa akciju un esošie akcionāri tās zaudē. Līdz ar to kontroli pār uzņēmumu var iegūt kreditors, kas kapitalizējis jeb pārvērtis akcijās uzņēmuma parādsaistības, Liepājas metalurga gadījumā - valsti daļēji pārstāvošais "kreditoru klubs".

Vairāki avoti no advokātu un kredītiestāžu aprindām, pie kuriem likumprojekts šonedēļ bija nonācis neformālai saskaņošanai, Pietiek norādīja, ka šajā piedāvājumā saskata atkārtotu uzkāpšanu uz Parex grābekļa - 2009. gadā, lai juridiski nobruģētu ceļu bankas pārņemšanai, tika grozīts Kredītiestāžu likums, ļaujot apiet mazākuma akcionāru intereses, ko vēlāk 2011. gada rudenī Satversmes tiesa atzina par antikonstitucionālu. Arī šoreiz tiek prognozēts, ka Liepājas metalurga mazākuma akcionāriem būs iespējas vērsties Satversmes tiesā sakarā ar viņu īpašumtiesību aizskārumu.

Turklāt ar piedāvātajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem iecerēts atkāpties no spēkā esošā regulējuma, kas ierobežo parādu kapitalizācijas rezultātā iegūstamā pamatkapitāla procentuālās daļas apmēru ar 50%. Vairāki avoti, tostarp oficiālas amatpersonas, kas šonedēļ vērtējuši piedāvāto dokumentu, Pietiek norādīja, ka šāds vienam konkrētam gadījumam veidots regulējums pakļauj reiderisma draudiem citus uzņēmumus, kurus varētu censties pārņemt, kapitalizējot parādus. Kāds advokāts Pietiek ironizēja, ka arī Liepājas metalurga gadījumā, ja tas tiks pārņemts, izmantojot Glimstedt sagatavoto, bet Saeimas deputātu virzīto normu, runa ir par reiderismu, tikai, "ja valsts reiderē - tas ir nepieciešami, bet, ja privātie - tas ir noziegums".

Pirmdien koalīcijas padomes sēdē par Maksātnespējas likuma grozījumiem saņemtas iebildes un kritiski jautājumi no koalīcijas partneriem. Par spīti tam jau trešdienas vakarā koalīcijas partneru, arī Nacionālās apvienības pārstāvji solīja ceturtdienas rītā balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, kur piedāvātā redakcija vēl var piedzīvot izmaiņas. Par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā tiešām nobalsoja 52 koalīcijas deputāti, pret balsojot opozīcijai - ZZS un SC, bet izskatīšanai Tautsaimniecības komisijā tas tika nodots bez balsojuma.