Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

AS Liepājas metalurgs maksātnespējas gadījumā gan valsts, gan arī tai piederošie Citadele banka un Latvenergo "faktiski zaudēs" savus finanšu līdzekļus, ko tām ir parādā krīzes situācijā nonākušais uzņēmums, - to pirmdien maksas reklāmās lielākajos laikrakstos paziņojusi t.s. "Zaharjina komanda" - no amata atstādinātajam uzņēmuma lielākajam akcionāram Sergejam Zaharjinam lojālā uzņēmuma valde, padomes un arodbiedrības pārstāvji. Vienīgā izeja esot - valstij un tās uzņēmumam savus parādus kapitalizēt, tā faktiski tiekot pie vēl vienaairBaltic.

Jau 30. septembrī Pietiek brīdināja par gatavoto scenāriju: prognozēti izgāžoties maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā paredzētajai 10 miljonu latu aizdevuma saņemšanai no potenciālajiem investoriem, aizvien ticamāks kļūst variants, ka, nevēloties pieļaut uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu, Valda Dombrovska valdība var pieņemt lēmumu par valsts ieguldījuma veikšanu Liepājas metalurgā, pārvēršot akcijās uzņēmuma kredītsaistības valstij un citiem lielajiem kreditoriem.

Šādam lēmumam sākotnēji būtu nepieciešama publiska iniciatīva, un tieši ar tādu pirmdien klajā nākusi pašreizējā uzņēmuma vadība, paziņojot, ka "kā pēdējo iespēju akciju sabiedrības Liepājas metalurgs darbības atsākšanai un ražošanas atjaunošanai uzņēmuma padome, valde un arodbiedrība redz LR Finanšu ministrijas, AS Citadele banka un AS Latvenergo kredītprasību kapitalizāciju, kas dotu iespēju valstij, tās ieguldītos līdzekļus atgūt ilgākā laika periodā, nevis faktiski zaudēt, kā tas notiks akciju sabiedrības Liepājas metalurgs maksātnespējas gadījumā".

"Zaharjina komanda" šādu valsts soli dēvē par "solidaritāti", kuras "rezultātā valstij akciju sabiedrībā Liepājas metalurgs nav jāiegulda papildus finanšu līdzekļi, bet valsts iegūs kontroli un ietekmi tajā".

Kā izriet no reklāmas, šāds aicinājums gan Valsts prezidentam, gan Saeimas priekšsēdētājai, gan Ministru prezidentam izteikts vēstulē, kas datēta jau ar 16. oktobri. Visas šīs dienas neviena no šīm amatpersonām nav uzskatījusi par vajadzīgu paziņot sabiedrībai, ka šāds "jauna airBaltic" aicinājums būtu saņemts.

Vēstules autori sava piedāvājuma būtību skaidro šādi, faktiski atzīstot tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izgāšanos:

"1.  Konkrēta investora akciju sabiedrībai Liepājas metalurgs vēl joprojām nav, jo uzņēmēji nav gatavi riskēt, ieguldot 37 milj. LVL uzņēmumā ar 101,9 milj. LVL lielām kredītsaistībām.

2.   Mūsuprāt vienīgais risinājums ir Latvijas valsts (t.sk. LR Finanšu ministrijas - kredītprasības 51,9 milj. LVL, AS Citadele banka - kredītprasības 12,4 milj. LVL un AS Latvenergo - kredītprasības 14,5 milj. LVL) parādu kapitalizācija kopumā par 78,8 milj. LVL Pie šāda veida akciju sabiedrības Liepājas metalurgs pamatkapitāla un kredītsaistību struktūras uzņēmums būtu pievilcīgs arī bankām, izsniedzot kredītu ražošanas atjaunošanai.

3.   Kredītsaistību kapitalizācijas un akciju emisijas laika periodā būtu nepieciešams saglabāt uzņēmuma aktīvus un personālu, kas laika periodā 01.11.2013. — 01.04.2014 veidotu 10,5 milj. LVL lielas izmaksas, kuras patreizējā situācijā iespējams segt tikai ar nodrošināto kreditoru finansējumu.

4.   Minētās darbības būtu solidārs Latvijas valsts, kreditoru, akcionāru, valdes un padomes risinājums, kas saglabātu:

- akciju sabiedrībā Liepājas metalurgs - 1800 darba vietu; metalurģijas uzņēmumam pakārtoto uzņēmējdarbības vidi; eksporta produkciju ik gadu - 320 milj. LVL apmērā;

- iespēju ik gadu papildināt valsts budžetu -14 milj. LVL apmērā nodokļu veidā;

- būtisku patērētāju AS Latvenergo un AS Latvijas gāze.

Vienlaikus gan jālūdz Jūsu atbalsts kardinālām izmaiņām OIK piemērošanas kārtībā elektroenerģijai, jo ar pašreizējām elektroenerģijas izmaksām, atsākot ražošanu, uzņēmums nevar būt konkurētspējīgs pasaules tirgū."

30. septembrī Pietiek kā ticamākos tālāko notikumu scenārijus līdztekus uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanai, kuras sekas var būt neprognozējamas, minēja divus variantus, un tie abi saistīti ar faktisku valsts līdzekļu ieguldīšanu Liepājas metalurgā.

Viens no tiem - valsts, visticamākais, Citadele bankas personā ar valdības lēmumu pa daļām varētu ieguldīt uzņēmumā sākotnēji nepieciešamos 37 miljonus  latu, kuri pēc tam ar akcionāru sapulces lēmumu tiktu atzīti par akciju kapitāla papildemisiju.

Akciju kapitāls attiecīgi palielinātos, valsts iegūtu būtisku pārstāvību, taču savas paketes nezaudētu arī pašreizējie akcionāri, kas tādējādi atkal tiktu pie līdzdalības strādājošā uzņēmumā.

Savukārt otrs iespējamais scenārijs - uzņēmuma administrators vai pašreizējā vadība varētu nākt klajā ar aicinājumu veikt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izmaiņas.

Atbilstoši tām lielākie nodrošinātie kreditori (vislielākais - Latvijas valsts, kā arī Citadele banka, varbūt arī SEB banka) piekristu uzņēmuma saistību pārvēršanai akciju papildemisijā. Līdz ar to valsts atkal kļūtu uzņēmuma būtisku akcionāru, bet pašreizējie akcionāri jau atkal savu līdzdalību nezaudētu.

Tieši uz šādu notikumu attīstību, kas faktiski ļautu Latvijas valstij tikt pie vēl viena airBaltic, arī mudina "Zaharjina komandas" vēstule.

Savukārt Finanšu ministrija dažas stundas pēc reklāmas parādīšanās nākusi klajā ar paziņojumu, ka Liepājas metalurga "akcionāri ar paziņojumiem Latvijas plašsaziņu līdzekļos turpina maldināt savus darbiniekus un visu Latvijas sabiedrību par iespējamu valsts kredītsaistību kapitalizāciju, jo šā gada 10.oktobrī uzņēmuma lielākie kreditori saņēma priekšlikumus grozījumiem tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā, kas ir pretrunā šodien izplatītajam paziņojumam".

Finanšu ministrija norāda, ka ka no valsts atbalsta aspekta Liepājas metalurga lūgums par parāda pret valsti kapitalizāciju neesot atbalstāms, jo "tas tiktu viennozīmīgi uzskatīts kā jauns atbalsts privātam uzņēmumam, bet šādu atbalstu nevar saskaņot ar Eiropas Komisiju ne zem viena no valsts atbalsta regulējumiem". Jebkāda valsts iesaistīšanās uzņēmuma glābšanā varot tikt izvērtēta tikai tad, ja solidāri iesaistās pārējie uzņēmuma kreditori un no tā nekādu labumu negūst pašreizējie uzņēmuma akcionāri.

Ministrija arī optimistiski paziņojusi, ka "maksātnespēja nenozīmē, ka uzņēmuma darbība nav atjaunojama. Uzņēmums var turpināt darbību citu akcionāru vadībā, tiem iegādājoties uzņēmuma aktīvus".

Savukārt Zaharjina oponents, trešais lielais uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans paziņojis, ka, valsts parāda kapitalizēšana bez ieguldījumiem no investoru puses, vai tie būtu Zaharjins, Iļja Segals vai kāda trešā puse, nedod iespēju un līdzekļus uzņēmuma darbības atjaunošanai - darbinieku algām un metāllūžņu iepirkšanai, bez kā uzņēmuma darbību atjaunot nav iespējams.

Kapitalizējot valsts parādu bez ieguldījumiem no investoru puses, vai tie būtu S.Zaharjins vai I.Segals, vai kāda trešā puse, nedod iespēju un līdzekļus uzņēmuma darbības atjaunošanai, t.i., darbinieku algām un metāllūžņu iepirkšanai. Bez darbiniekiem un izejvielām darbību atjaunot nav iespējams, piebilst uzņēmuma akcionārs.
Valsts, kapitalizējot savas kredītprasības, maksātnespējas gadījumā zaudēs visu savu naudu un nekādā veidā nebūs spējīga ietekmēt notiekošo. „Kārtējo reizi pierādās, ka S. Zaharjins un I. Segals nav nemaz ieinteresēti atjaunot „Liepājas Metalurga” darbību, bet gan ar dažādiem paņēmieniem vēlas turpināt izsaimniekot uzņēmumu, turklāt riskējot ar ievērojamiem nodokļu maksātāju līdzekļiem,” atzīmēja K.Lipmans.kapitalizējot valsts parādu bez ieguldījumiem no investoru puses, vai tie būtu S.Zaharjins vai I.Segals, vai kāda trešā puse, nedod iespēju un līdzekļus uzņēmuma darbības atjaunošanai, t.i., darbinieku algām un metāllūžņu iepirkšanai. Bez darbiniekiem un izejvielām darbību atjaunot nav iespējams, piebilst uzņēmuma akcionārs.

„Kārtējo reizi pierādās, ka Zaharjins un Segals nav nemaz ieinteresēti atjaunot Liepājas metalurga darbību, bet gan ar dažādiem paņēmieniem vēlas turpināt izsaimniekot uzņēmumu, turklāt riskējot ar ievērojamiem nodokļu maksātāju līdzekļiem,” paziņojis Lipmans.

Novērtē šo rakstu:

0
0