Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Publikācija par žurnāla IR žurnālista Paula Raudsepa "ētiskajām naudas rebēm" ir saistāma ar maksātnespējas administratoru un tiesu ķēķa pasūtījumu, atriebjoties žurnālam IR par šai jomai veltītajām kritiskajām publikācijām, - šis ir vienīgais komentārs, ko saistībā ar publiskotajām ziņām ir sniedzis kāds žurnāla IR un tā izdevēja Cits medijs pārstāvis.

"Šis jau varētu kļūt par tautas ticējumu: kurš ķersies klāt MN [maksātnespējas]/tiesu ķēķim, tos pašus aprakstīs Pietiek/Puaro pētnieciskie žurnālisti," - šādi ziņu publiskošanas iemeslus otrdien sociālajā tīklā Twitter skaidroja žurnāla pārstāve Indra Sprance, vēl piebilstot: "Viens gan. Ja nu kādam ir kaut mazākās ilūzijas, ka ar to darbs pie šīs tēmas beigsies, tad veltas cerības. Es pat teiktu – tik naivi un muļķīgi."

Sprance ir viena no tiem IR redzamākajiem darbiniekiem, kas otrdien nevēlējās atbildēt uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem - vai arī viņa līdzīgi kolēģim žurnālā IR Raudsepam pieņem materiālus labumus no personām, par kurām veido publikācijas, bet, ja nē, kā tieši viņa rīkosies, lai žurnāla lasītājiem atvainotos par šo žurnāla izdevniecības ētikas kodeksa pārkāpšanu.

Otrdienas laikā neko par Pietiek publiskotajiem faktiem nevēlējās minēt ne Raudseps un žurnāla IR galvenā redaktore Nellija Tjarve, ne IR darbinieki Aivars Ozoliņš, Anita Brauna un Anda Burve-Rozīte, ne Raudsepa pakalpojumus izmantojušās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Burve-Rozīte sociālajā tīklā Twitter gan, acīmredzami reaģējot uz ziņām par Raudsepa sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas Bankai, ierakstījusi: "Mēs dzīvojam valstī, kur kanalizācijas žurka var uzdoties par PVD inspektoru. Nav mans, bet kolēģa citāts. Tomēr precīzi/pievienojos."

Vienīgi Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Anda Rožukalne (Raudseps cita starpā ir arī asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs) informēja, ka esot rosinājusi šo jautājumu izskatīt asociācijas ētikas komisijas sēdē. Tās datums gan vēl neesot zināms.

Tikmēr neoficiāli Pietiek zināms, ka otrdien Latvijas Žurnālistu asociācijas vadībā notikusi enerģiska domu apmaiņa - ko atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem un vai vispār reaģēt uz šo situāciju. Virsroku ņēmusi nostāja - nogaidīt, lai fiksētu, cik plaši izvēršas skandāls, un tad lemt par tālāko rīcību. Savukārt izdevniecības Cits medijs vadība nolēmusi nekādus paskaidrojumus žurnāla lasītājiem nākamajā tā numurā nesniegt.

Pietiek jau informēja, ka publikācijā "Nemainīgs kā lata kurss" žurnāla IR rubrikā "Ir svarīgi - analīze", kas žurnālā parādījās tieši Rimšēvičam izšķirošajā dienā - 31. oktobrī -, Raudseps atsevišķus Latvijas Bankas prezidentam iepriekš izteiktos pārmetumus bija publicējis faktiski tikai tāpēc, lai būtu iespējams atspoguļot paša Rimšēviča domas šai sakarā. Turklāt, kā izrietēja no nekritiskās publikācijas, Raudseps bija ļāvis Rimšēvičam atbildes vēl rūpīgi pārdomāt, tās sniedzot rakstiski.

Šajā publikācijā žurnālā IR, kas savā mājas lapā goda vietā novietojis izdevniecības Cits medijs žurnālistu (Raudseps ir izdevniecības padomes priekšsēdētājs) ētikas kodeksu, gan nebija minēts, ka pēdējā gada laikā raksta autors no Rimšēviča vadītās Latvijas Bankas trīs dažādās atlīdzībās kopā saņēmis aptuveni 1800 latu par dažādiem pakalpojumiem, ko sniedzis Latvijas Bankai.

Kā rāda Latvijas Bankas mājas lapas iepirkumu sadaļa, tikai pāris nedēļas pirms savas Rimšēvičam veltītās publikācijas Raudseps "par raksta sagatavošanu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung" no Latvijas Bankas saņēmis 314,07 latus. Šā gada augustā un septembrī "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas rīkotajā Latvijas eiro konferencē" Raudseps no Latvijas Bankas saņēmis 295,68 latus, bet "par moderatora pienākuma izpildīšanu Latvijas Bankas priekšlasījumu un diskusiju ciklā augstskolās" pagājušā gada septembrī - decembrī viņš no Rimšēviča vadītās iestādes saņēmis 1200 latu.

Tikmēr žurnālu IR izdodošās AS Cits medijs žurnālistu ētikas kodeksā, kurā apgalvots, ka šīs izdevniecības "žurnālists nedrīkst pārstāvēt citas intereses kā vienīgi savu lasītāju, skatītāju un klausītāju tiesības zināt patiesību par notikumiem, kas viņiem šķiet nozīmīgi un interesanti", attiecībā uz šādiem gadījumiem, kad izdevniecības žurnālists sniedz pakalpojumus kādām citām personām, minētā norma ir nepārprotama: "Žurnālists nedrīkst pieņemt materiālus labumus vai īpašu apiešanos no tiem, par kuriem viņš veido materiālus."

Šo maksas pakalpojumu sniedzējs Raudseps vienlaikus ir arī regulāri mācījis dzīvot ētiski citus, - kā Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas komisijas priekšsēdētājs, piemēram, portālā 7guru.lv Ilzi Naglu, kas gatavojās atgriezties žurnālistikā, nesen pamācīja nedarīt tieši to, ko darot tagad pieķerts pats: "Minimālā prasība būtu, ka viņa neveido materiālus par bijušajiem darba devējiem un klientiem."

Arī šīs organizācijas ētikas kodeksā, kura ievērošanu uzrauga un izvērtē Raudsepa vadītā ētikas komisija, teikts: "Žurnālisti nepieņem dāvanas, pakalpojumus vai citus labumus atlīdzībā par profesionālo darbību no personām, kas nav viņu darba devējs. Žurnālistam ir jāatsakās no tāda materiāla veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecībās ar indivīdiem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām." Arī šo ētikas kodeksu, iestājoties organizācijā, Raudseps ir parakstījis personiski.

Novērtē šo rakstu:

0
0