Menu
Pilnā versija
Foto

Par "audzēšanu"

Ainārs Kadišs · 19.06.2022. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekad nesaki "ES audzēju". Tas izklausās lielīgi un uzpūtīgi. Bet - pats galvenais - tie ir MELI. Tu pat kārpu uz sava deguna nevari izaudzēt, nerunājot par kādu lopu vai veģetāru ēdam- vai skaistumlietu. Tu vari iesēt sēklu, aplaistīt, izravēt un rūpēties. Lopu tu vari pabarot, apkopt un pasargāt.. Un viss. Bet - tas neesi tu, kas audzē. Audzē Tas, kurš radīja sēklu un deva tai spēju dīgt, augt un dot ražu.

Es vairākas dienas nebiju mājās. Kad aizbraucu, tomāti tikai sāka ziedēt. Kad atgriezos, ar prieku ieraudzīju pirmos bumbulīšus. Es tos neizaudzēju; es tikai iestādīju stādus un, savu iespēju robežās, nodrošināju tiem labvēlīgus apstākļus. Tā ir sadarbība ar pašu Radītāju. Viņš dod dzīvību un audzē, bet mēs - sējam, stādām, ravējam, kopjam un laistām. Bet tas ir tikai un tikai mūsu interesēs. Saucamā "mežonīgā" daba bez cilvēka var pastāvēt, bet cilvēks bez dabas - ne.

Tādēļ nepaaugstinieties un nepārspīlējiet savu nozīmīgumu. Jā - jūs esat dievi uz zemes; jūs varat lemt, kuriem dzīvniekiem, augiem vai zivīm dzīvot, un kuriem - ne. Bet šī vara ir dota avansā.

Patiesībā jūs neradāt pat savus bērnus. Jūs guļat ar savām sievām/vīriem, un viss. Jūs nemākat veidot embrija kaulus, asinsriti, iekšējos orgānus, ādu vai smadzenes. Jūs pat nemākat izveidot aci. Bet tomēr daži no jums lepni sevi uzskata par radītājiem...

Nolaidies no saviem augstumiem, draugs! Izravē dārzu, noglaudi savam mazulim galvu un mīli viņu - Visaugstākā dāvanu!

Un nezodz, bet gan dod godu Tam, kurš visu to tev ir dāvājis!

Novērtē šo rakstu:

56
10