Menu
Pilnā versija
Foto

Par brūkošiem jumtiem un ne tikai

Ex-seržants (lit.pseidonīms) · 25.11.2013. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

20.oktobrī šajā portālā publicēju recenziju „Par A.Priedīša rakstu „Tautas mocību terapija, jeb nākotnes atslēga",  kur cita starpā bija teikts:

„Pilsoniskā atbildība jeb pilsoniska sabiedrība, kas tas ir? Atmetot frāžainību, konkrēts piemērs. Kāds, redzot, kā kaimiņš vai biznesa partneris krāpjas ar nodokļiem, aiziet un “nostučī” VID, jo saprot, ka tas vairāk vai mazāk var ietekmēt valsts sociālās garantijas un tātad arī viņa personīgo labklājību. Tāpat viņš zina, ka nevis viņš par “stučīšanu”, bet gan vainīgais nodokļu krāpnieks vai korumpants tiks pienācīgi sodīts neatkarīgi no viņa statusa sabiedrībā. Viņš zina arī to, ka atbildīgs ir ne vien viņš, bet arī un pirmām kārtām valsts vara un tās pārstāvji ir atbildīgi par saviem lēmumiem un darbiem ne tikai vārdos, bet arī darbos, kas var izpausties ar amatu zaudēšanu un, ja tam ir pamats, ar cietuma nārām. Un visbeidzot viņš zina to, ka viņam kā jebkuram nodokļu maksātajam caur atbilstošām demokrātiskām institūcijām ir tiesības pieprasīt valsts varu atskaitīties par lēmumiem, kas pieņemti “aiz slēgtām durvīm”, kā arī iespaidot šo lēmumu pieņemšanu demokrātiskā un tiesiskā ceļā.”

Par to arī izpelnījos no „Blondīnēm” un „Paijām” (nejaukt ar „paijām”) uzbraucienus un 80 mīnusus. Kādu nepilnu mēnesi vēlāk, atsaucoties uz jau iepriekš pieminētā nenogurstošā publicista A.Priedīša rakstu „Publiska patriotisma kvalitāte” uzcepu dažus komentus (atvainojos par gramatiskām kļūdām, jo rakstīti steigā):

„Par to, ka 80% krāpjas ar nodokļiem, bet pārējie 20 nekrāpjas jo nav tādu iespēju, pirmkārt, ir jāvaino tā "zivs galva", kas smird jau labu laiku. Otrkārt, pie vainas ir padomiskā mentalitate "valsts čakare mani, bet es piečakarēšu valsti, kur varēšu". Lai šo domāšanu iznīdētu ir jamainās paaudzēm. Pie šādas pieejas lietai, atliek vien ķert patriotisku kaifu skatoties kino šedevru "kā Mārtiņs Rīgu izglāba"." (16.11.2013. 18:19)

„Nodokļu nemaksāšana ta ir krapšanās un tur kur ir krapšanās, tur ir korupcija un visi parējie jaukumi. Cits jautājums. ka sistēma ir tāda, ka mazais uzņēmejs , kam nav resursu, lai dibinatu koruptīvus sakarus ir spiests krāpties ar nodokļiem, lai izdzīvotu.” (16.11.2013. 21:56)

„Dlja osobo neponjatlevyh. Kekss piedalās konkursā, bet pasūtījumu dabū cits ar 2x dargāku cenu tipa saimn. izdevīgāks piedavajums ar nereāli īsu izpildes termiņu (realais termiņs protams būs lielāks). Kekss saprot , ka korupcija un viņš to var pierādīt,bet domā- "bet es neesmu tīrs ar nodokļiem un ja nu saks rakt zem manis. Nē , labāk paklusēšu." (16.11.2013. 22:49)

„Paturpināšu domu. Un tā, mūsu kekss ir nonācis pie secinājuma, ka sprēgāt nav vērts, jo pašam var ziepes sanākt. Ko darīt? Nav ilgi jādomā, jo piemērs tepat - jameklē vajadzīgie sakari un jāisteno šī pati shēma. Ja jautājumam pieet pragmatiski , tad to var uzskatīt par uzņēmību, bet tie kas, to nedara ir muļķi un slinķi.OK. Vēl jau ir tāds jēdziens ka morāle (ha, ha), bet tas ir muļku un slinķu attaisnojums. Tomēr piekritīsiet, ka šāda koruptīva sistēma kādam ir jāuztur. Ir ES fondi , kas ļāva varīties SKONTO Rāvim un viņam līdzigiem novirzot otkatus kur vajag, bet šī barotne nav mūžīga. Kas tālāk? Varbūt sistēmu uzturēs "slinķi" un "muļķi". Neuzturēs. Daļa aizbrauks, bet otra daļa krāpsies ar nodokļiem, taisnojoties ar to, ka sūdiga valdība un visi tā dara (ja valdība , būtu ideāla arī tad atrastu iemeslu, lai krāptos, jo pierasts). Kāds tam loģisks fināls? Pareizi- lēna agonija un krahs. Šis ceļš ir destruktīvs, toties vieglāks. Ir jau arī otrs ceļs, par ko takstīju iepriekš, tikai publikai tas neatbilst. Tā ir publikas izvēle, tikai lūgums- nevajag paust savu "svēto sašutumu" par lembergiem, šļēlēm un ko tur vēl , jo paši neesat ne par matu labāki un ja būtu tada iespeja un smadzenes , darītu to pašu. Tā kā nevajag smirdēt.” (17.11.2013. 15:07)

Rakstot to, nespēju iedomāties, ka krahs iestāsies tikai pēc dažam dienām un burtiskā nozīmē. Un tagad lai kāds pārliecina mani ka notikušais ar Maximu bija nejaušība, bet nevis augstāk minētā likumsakarīgs iznākums. Tāpat palūgšu nemēģināt iestāstīt, ka var stučīt par korumpantiem, vienlaikus krāpjoties ar nodokļiem un taisnojoties ar to, ka „savādāk nevar” vai  tāpēc, ka „tā dara visi”.

Novērtē šo rakstu:

0
0