Iesaki rakstu:

Lai gan publiski vēl nav sākta diskusija par Latvijas iespējamo kandidātu eirokomisāra amatam, par ko oficiāls lēmums valdošajai koalīcijai būs jāpieņem tikai nākamvasar, jau pašlaik politiskajās un diplomātu aprindās tiek uzskatīts, ka tā visticamāk būs Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kura eirokomisāres amatā saredzot tramplīnu, kas viņu tuvinātu ambīcijām reiz nonākt Rīgas pilī. Šobrīd par vienīgo Āboltiņas konkurentu tiek uzskatīts premjers Valdis Dombrovskis, un sagaidāms, ka abiem politiķiem un Vienotībai tuvākajā pusgadā būs jāizdara smaga izšķiršanās, kas ietekmēs arī partijas izredzes 2014. gada oktobra Saeimas vēlēšanās.

Ja vēl pirms pāris mēnešiem Āboltiņas izredzes nākamgad tikt nominētai eirokomisāres amatam tika uzskatītas par neapšaubāmām Vienotības šābrīža politiskās ietekmes dēļ, pēdējo nedēļu laikā vērtējumi kļuvuši piesardzīgāki. Pirmkārt, premjers Dombrovskis vēl aizvien ir starp ietekmīgās Eiropas Tautas partijas grupas apspriestajiem kandidātiem uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu, un Eiropas Parlaments 4. jūlijā ar lielu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju, aicinot lielās Eiropas politisko partiju grupas jau laicīgi pirms 2014. gada 24. maijā paredzētajām Eiroparlamenta vēlēšanām izvirzīt savus EK prezidenta kandidātus.

Līdz ar to, kā norādījuši Pietiek avoti diplomātiskajās aprindās un starp Briseles politisko kuluāru pazinējiem, pat ar visai nelielajām izredzēm, ka Dombrovskis varētu kļūt par EK prezidentu, Latvija taktiski iegūtu, ja arī eirokomisāra amatam pēcāk izvirzītu Dombrovski, jo tas dotu lielākas iespējas pacīnīties par ietekmīgāku eirokomisāra portfeli. Pēc secības vispirms tiek izvirzīts un apstiprināts EK jaunais prezidents, kurš pēc tam jau izraugās nacionālo valdību izvirzītos eirokomisārus. Sagaidāms, ka Eiropas Tautas partijas grupa par savu EK prezidenta  kandidātu neformāli varētu izlemt jau šāgada novembrī - decembrī, bet oficiāli to nominēt 2014. gada februārī - martā.

Briseles politisko kuluāru pārzinātāji Pietiek atzinuši, ka Āboltiņai, kurai ir tikai nepilna pusotra gada darba pieredze tieslietu ministres amatā Aigara Kalvīša valdības laikā, varētu neklāties viegli iztaujāšanā Eiropas Parlamentā, kam jau ir pieredze gan ar Ingrīdas Ūdres izgāšanu 2004. gadā, gan bijušās Bulgārijas ārlietu ministres, eirokomisāres kandidātes Rumjanas Želevas izgāšanu 2010. gadā. EK ir Eiropas Savienības (ES) izpildvara, un parlamenta priekšsēdētājas amats nav pašsaprotams pakāpiens, lai pretendētu uz eirokomisāra amatu, kam vieglāk kvalificējas bijušie vai esošie ministri ar regulāras dalības pieredzi ES ministru sanāksmēs, kas devušas izpratni par Briseles izpildvaras darbu.

Iespējama iekšpolitiska pretkampaņa Latvijas mērogā, kas varētu skart iekšpolitiski jau pašlaik neviennozīmīgi vērtēto Āboltiņu, viņas kandidatūras apstiprināšanu Briselē varētu sareģīt vēl vairāk. Tā kā eirokomisāru kandidātu iztaujāšana Eiropas Parlamentā notiks 2014. gada rudenī, Āboltiņas iespējamā izgāšana būtu smags trieciens Vienotības reitingiem pirms oktobra vēlēšanām, atzina kāds politiķes partijas biedrs, apstiprinot, ka iekšpartejiskā diskusija par eirokomisāra kandidātiem varētu nebūt viegla. Iespējams, to apzinoties, jautājums vēl nav ticis pat neformāli apspriests Vienotības valdē, par ko atsevišķi tās locekļi neoficiāli pauduši neapmierinātību, jo par Āboltiņas plāniem uzzina no kuluāru runām, nevis partijas vadības. Āboltiņa jau 2009. gada vasarā no Jaunā laika tika izvirzīta eirokomisāres amatam, bet, koalīcijai nespējot vienoties, premjers Dombrovskis otram termiņam izvirzīja esošo eirokomisāru Andri Piebalgu. Valda uzskats, ka Āboltiņa nav piedevusi Dombrovskim, viņasprāt, nepietiekamo cīnīšanos par viņas nominēšanu.

Pašlaik Dombrovskis atšķirībā no sava poļu kolēģa Donalda Tuska, kurš jūnija sākumā oficiāli paziņoja, ka nekandidēs uz EK prezidenta amatu, lai koncentrētos iekšpolitiskajai cīņai, durvis vēl patur atvērtas, uz mediju jautājumiem par interesi kandidēt amatam EK pēdējos mēnešos atbildot, ka šāda diskusija pagaidām ir pāragra. Dombrovskis, kuram rekordilgā atrašanās premjera krēslā un atzinība no ES līderu puses audzējusi ambīcijas, šaurā lokā licis saprast, ka pieteikšanos eirokomisāra amatam uzskatītu par "pazeminājumu amatā", un šis premjera izteikums  jau ticis plaši tiražēts politiskajos kuluāros. Līdz ar to, ja pavasarī no Eiropas Tautas partiju grupas EK prezidenta amatam tiktu izvirzīts kāds cits, Dombrovskis vismaz pašlaik neapsverot iespēju pirms 12. Saeimas vēlēšanām pamest premjera amatu un kandidēt uz kādu no EK komisāru amatiem.

Apstākļos, kad Vienotības politisko līderu soliņš ir kļuvis īss un partijas ietekmīgākie sponsori uz 12. Saeimas vēlēšanām gatavojas atbalstīt jaunas konkurējošas partijas izveidi ar Einaru Repši priekšgalā, pašreizējās varas partijas izredzes 2014. gada oktobra vēlēšanās ir neskaidras. Tādēļ tie Vienotības lēmumpieņēmēju lokā, kuriem rūp partijas izdzīvošana, vēlas, lai Dombrovskis ir Vienotības pirmais numurs 12. Saeimas vēlēšanās, kas palīdz partiju ar cienīgu rezulātu ievest parlamentā. Tiesa, kā Pietiek neoficiāli izteicās kāds augsta ranga diplomāts, kurš nav pilnvarots oficiāli apspriest politiski jutīgo tēmu, viņš Dombrovskim ieteiktu līdz nākamās vasaras sākumam vēl apdomāt, vai nekandidēt eirokomisāra amatam, jo viņa izredzes pēc vēlēšanām vadīt koalīciju, kurā dominētu Vienotība, vai iekšpolitiskas neveiksmes rezultātā ātri tikt pie starptautiska amata nav garantētas un "pasaulē ir daudz bijušo premjeru bez darba".