Iesaki rakstu:

Esmu sadzīvojis to vecumu, kad mani labākie draugi no profesoriem pārtop akadēmiķos vai vismaz Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļos. Tā nu godājams Finanšu ministrijas ierēdnis, savulaik Veselības ministrijas valsts sekretārs, bet patiesībā daudzu doktorantūru vadītājs un izcils lektors Kārlis Ketners ir saņēmis šādu godpilnu diplomu ar Ivara Kalviņa parakstu, un man bija iemesls ar senu draugu piesēst un pasērst. 

Profesors ir finansists un matemātiķis. Manuprāt, liela daļa Latvijas finansistu lāga nezina matemātiku vidusskolas līmenī, bet Latvijas matemātiķi kā no uguns turas iespējami tālu no naudas, valsts budžeta, Finanšu ministrijas un Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas.

Lai gari nevilktu laiku, es profesoram Kārlim Ketneram lūdzu man izskaidrot – kā top Latvijas veselības budžets 2023. gadam un vai tur ir redzamas pozitīvas vēsmas. Kārlis man uzzīmēja logaritmētu formulu ar septiņiem nezināmajiem, no kuriem daļa bija rakstīta latīņu, daļa grieķu burtiem. Man vēl šobrīd nav īsti skaidrs, vai nezināmie „x” un „y„ saucējā ir rakstīti latīņu burtiem vai kirilicā.  

Tad nu profesoram lūdzu izskaidrot, vai vismaz kādam no nezināmajiem ir zināms kaut aptuvens skaitlis, un profesors moži atsaucās, ka zināma ir summa, kas varētu būt sadalāma starp ministrijām. Kaut arī šī summa ir parādījusies arī citos informācijas avotos, es neesmu tiesīgs šeit to paust. Kaut arī desmitos miljonos mērāma, šī summa ir gauži smieklīga pret visu ministriju vēlmēm, ir daudzkārt mazāka par dažādiem solījumiem un līgumiem, bet visa kopā neatrisinātu problēmas veselības aprūpē. 

Pat, ja es publicētu profesora ieteikto formulu, bez nopietna skaidrojuma 45 minūšu lekcijas apmērā šī formula godātajam lasītājam nesniegtu daudzmaz ticamu kariņisku pārliecību, ka naudas ir tik daudz kā nekad.

Profesora seju pārņēma rūpesti, jo kuram nu patīk secināt, ka viņa sarunu biedrs (proti, šī apraksta autors) nesaprot elementāru augstāko matemātiku un nemīl budžeta sastādīšanas algoritmus. Man viņa atklāsmes savukārt šķita nepiedienīgi pesimistiskas. Un uz šādas  skumjas nots es profesoram lūdzu izskaidrot – kas varētu būt veselības ministrs šādā situācijā. 

„Karlsons,” profesors atguva savu optimismu. „Tu atceries – tad, kad Karlsonam un Brālītim bija desmit bulciņas, Karlsons teica – sadalīsim godīgi, man septiņas bulciņas un tev septiņas bulciņas - un ar rokas vēzienu septiņas pievilka sev klāt. Nu, ja ministrs būtu Karlsons, viņš spētu paņemt septiņas bulciņas no tiem iepriekšminētajiem miljoniem, bet pārējiem ministriem atstāt tās pāri palikušās.”

Viss tālākais šeit  rakstītais nemaz nesaistās ar manu draugu, kurš nule kļuvis par  Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli. Patiesībā jau viņš būtu pelnījis atsauci uz daudziem izciliem zinātniskiem pētījumiem un starptautiskām publikācijām, nevis uz lokālsituācijas analīzi, izmantojot Astrīdas Lindgrēnas aprakstīto finanšu pārdales modeli. 

Iespējamie ministra kandidāti tenkās un sociālajos tīklos mijas kā hokejistu maiņas: dažbrīd tas, kurš iepriekš bija uzbrukuma smailē, jau nosēdināts uz rezervistu soliņa, bet bijušais malējais uzbrucējs ieņēmis aizsarga pozīciju un gatavs veikt spēka paņēmienu. Dienā, kad rakstu šīs pārdomas, veselības ministra pozīcijā tiek iespēlēts neiroķirurgs Renārs Putniņš no Apvienotā saraksta. Pazīstu Renāru itin labi, un tikai ar grūtībām spēju iedomāties viņu kā Karlsonu, kas pieiet pie lielo puišu galdiņa un apēd viņiem septiņas bulciņas. Tā teikt, katrs pīlēns ir putniņš, bet ne katrs putniņš ir pīlēns. [Red.piez. Laikam tomēr nebūs Renārs Putniņš.]

Mani  neatstāj sajūta, ka Kariņš sastāda budžetu, nevis valdību. Ministri darāmo sarakstu saskata ar dolāru zīmēm, nevis burtiem un cipariem rakstītu. Bet uzrakstīts darāmo lietu saraksts ir, tas saucas „Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību”. Šis dokuments ir viegli pieejams interneta dzīlēs, vajag tikai rakt.

Deklarācijā veselības sadaļa mainās kā situācijas hokejā. Mainās  numerācija, kas veselībai tagad atvēlējusi darāmos punktus  no 277. līdz 300 (tas nozīmē Kariņa prioritātes – iedzīvotāju veselība viņam ir kaut kur tālu beigās. Ja valsts kancelejas ierēdne Kariņam cenšas nolasīt visus deklarācijas punktus izteiksmīgā balsī, Kariņš pie 277. punkta jau sen, kopš aizmidzis, arī godātais lasītājs nespētu bez stipras kafijas dokumentu līdz galam izlasīt).

Redzams ar neapbruņotu aci, ka pēdējās nedēļas laikā deklarācijas projektam (vismaz veselībā) pielavījušies šaurāku jomu lobisti, kā arī ļaudis, kam izglītības jomā nav bijis lemts apgūt sabiedrības veselības pamatus. 

Jau pats 277. punkts, kurš laipni apliecina vēlmi visiem rezidentiem saglabāt vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu grozu, taču gatavojas „ieviest valsts veselības apdrošināšanu”. Jautājums – kas tad mums šobrīd ir, ja ne valsts veselības apdrošināšana? To varbūt var pilnveidot, bet ieviest no jauna?  

278. punkts jau ir no iepriekšminētā Karlsona jomas un dāsni paredz palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei, virzoties uz to, lai veselības nozares budžets veidotu vismaz 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Ļoti labi. Ja ne septiņas bulciņas kā puse no desmit bulciņām, tad sešas mums deklarācija paredz. Postulēt normālu darba apmaksu memoranda sastādītāji nav sadūšojušies, tādēļ paredz pilnveidojot mediķu un veselības nozarē strādājošo atalgojuma sistēmu un rūpes par atalgojuma palielināšanu nozarē strādājošiem.

Patiesībā jau ir vienalga – pēc cik pilnveidotas sistēmas nesamaksā par darbu. Toties itin skaidri redzama apņēmība pārskatīt tarifus, tikai nav zināms – kurš to spēs paveikt, tādēļ stingra vēlme ir mīkstināta uz apņemšanos sagatavot tarifu pārskatīšanas plānu un nodrošināt pakāpenisku to pārskatīšanu.

Jaunākajā deklarācijas versijā pašvaldības veselības sadaļā ielavījušās trīs reizes, šķiet, ka kāds tomēr saskata lielāku finansējuma apjomu, ko atņemt pašvaldību budžetiem. Vienlaikus netrūkst modernu vārdu salikumu – pārskatīsim un kalibrēsim kvalitātes prasības, pilnveidosim maksājumu sistēmu, palielināsim piemaksas par kvalitāti, stiprināsim ģimenes ārsta komandu kā multidisciplināru komandu, nodrošināsim sekundārās veselības aprūpes un hronisko pacientu aprūpes tīkla sakārtošanu, slimnīcu tīkla sakārtošanu, veidojot slimnīcu reģionālos konsorcijus, novērsīsim augstas klases terciāro veselības aprūpes pakalpojumu dublēšanos un daudz kas cits, ko varētu aprakstīt ar vārdiem „ministrija lēmumus pieņems, balstoties uz zināšanām, nevis klavierspēli vai politisko pārliecību”. 

Ja iepriekšējā versijā no slimībām pieminētas bija HIV/AIDS, C hepatīts  un tuberkuloze, tad rakstītā tekstā deklarācijā atgriezušās onkoloģiskās slimības un sirds un asinsvadu slimības. Tiesa, nolasīt, ka šīs jomas ir prioritāras, var tikai ar labu iztēli apveltīts jomas optimists.

Deklarācijas apspriešanā acīmredzami piedalījušās vismaz divas iepriekšējās veselības ministres, kuru rūpes un raizes ministra amatā rezultējās ar e-veselību, kura ir neticami dārga, strādā ar pārtraukumiem un nu nemaz neatbilst modernai izpratnei par digitalizāciju veselības aprūpē. Šī vai cita apstākļa dēļ nepieciešamība pēc jaunas datu apstrādes sistēmas ir uzrakstīta iespējami aizplīvuroti, paredzot izstrādāt un ieviest mūsdienīgu digitālās veselības sistēmu, kura tad nu apvienos visas, t.sk. izvērtējot eksistējošās, veselības nozares informācijas sistēmas un kurā būs iekļauti visi pacienta veselības dati, tādējādi nodrošinot datu bezmaksas pieejamību pacientam, datu apmaiņu starp iestādēm, pakāpeniski atsakoties no papīra dokumentu izmantošanas un iekļaujoties vienotajā Eiropas datu telpā. Kāds ar sarkanu tinti no memoranda izsvītrojis reģistrus. 

Savā iepriekšējā apskatā par memorandu atzinu to par labu esam, jo tas balstījās uz principu „veselība visās politikās”. Tagad šis aspekts ir mīkstināts, un atstāta sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju psihiskās aprūpes jomā, ar Labklājības ministriju hospisa un paliatīvās aprūpes jomā, ar Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju pētniecībā un inovācijās biomedicīnā un biofarmācijā, ar Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju veselības nozares gatavībā ārkārtas situācijām, tai skaitā paredzot civilās aizsardzības sistēmas un infrastruktūras sakārtošanu slimnīcās (joprojām – nekādu rezervju katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumam). Šķiet – visu pārējo ministriju topošie vadītāji jau ir paspējuši visas bulciņas no Veselības ministra galda noēst.

Es nudien nevēlos kritizēt ļaudis, kas raksta deklarāciju, nojaušot, ka veselības aprūpes budžets nākamajiem gadiem būs rakstīts formulā ar septiņiem nezināmajiem, aiz kuriem slēpjas pesimistiski cipari. Memoranda autori centušies saglabāt mātes un bērna veselības aprūpi kā prioritāti, vairāk kompensēt medikamentus, nīdēt azartspēles un atkarības (pie memoranda  autoriem ir pielavījies arī tabakas un alkohola industrijas lobijs un svītrojis pat iepriekš minēto vēlmi samazināt tabakas un alkohola pieejamību bērniem).

Diemžēl tās jomas, uz kurām balstās moderna veselības aprūpe – profilakse, iedzīvotāju veselības pratība un primārā aprūpe –, ja memorandā arī parādās, tad bāra bērna lomā. Vēlme mācīt veselības pratību skolas bērniem praktiski zudusi gluži tāpat kā nepieciešamība finansiāli stiprināt un ar psihiskās veselības speciālistiem un fizioterapeitiem stiprināt ģimenes ārsta prakses. Ne vārda par fiziskām aktivitātēm, par skrīningu vai nepieciešamību mazināt sirds un asinsvadu slimību riska faktorus.

Pēdējo divu nedēļu laikā deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību vismaz veselības jomā kļuvusi daudzkārt vājāka un tukšvārdīgāka. Rakstu zīmes pauž, ka valdībai nav pat nopietnu nodomu kaut ko veselības jomā labot. Pat, ja tiešām veselības ministrs būs Karlsons, viņam netiks tās 10 bulciņas dalīšanai, bet tikai tukšs un ja saplēsts šķīvītis. 

Lai nebūtu tik skumji, mīļotajiem lasītājiem iesaku iedomāties Kariņu, Kučinski, Putniņu, Abu Meri un citus tēlus ar propelleri uz muguras.