Iesaki rakstu:

Dīvaini, bet fakts – bijušais aktieris un bijušais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, kuram Rīgas pilsētas tiesa šodien piesprieda 280 stundas sabiedrisko darbu par valsts krāpšanu ar grāmatvedības dokumentiem, nozīmīgu daļu sava tiesā sakāmā pēdējā vārda, ko apsūdzētie parasti izmanto, lai attaisnotos vai nāktu klajā ar kādiem principiāliem paziņojumiem, kaismīgi veltīja… zālē esošajam Lato Lapsam un viņa īpašajām attiecībām ar Aivaru Lembergu. Visu pēdējo vārdu, kas noslēdzās ar šņukstiem un lūgumiem neļaut bankai atņemt bijušajam aktierim bērnu, māju, naudu un vecmāmiņu, publicēsim tuvākajās dienās, bet šodien – Lato Lapsam veltītā daļa:

„Lato Lapsa ir, manuprāt, bijis Lemberga kunga privātais reklāmas kampaņu menedžeris, gadiem ar viņu strādājis.

Šis kungs kopš mūsu pēdējās tikšanās, Silakalna kungs [tā sauc tiesnesi], šeit šajā zālē – mēnesis nav pagājis, ir veicis vairāk kā 60 ierakstus internetā, publiski nomelnojot, ņirgājoties par mani, par tiesas procesu, par to, kādā veidā būs šis te spriedums, un arī pagājušo reizi tas nebija adekvāti, kas šeit bija. Līdz ar to man ir mazliet vieglāk runāt, zinot, ka šis personāžs ir šobrīd klāt.

Es nekad neesmu slēpis savu nepatiku pret Lembergu, es esmu savu politisko darbību arī veicis pret Lembergu, un es uzskatu, ka Lembergs ir bijis viena no Latvijas lielākajām nelaimēm. Šobrīd par laimi Lembergs valdībā vairs nav.

Latvijai tas varētu būt liels ieguvums šobrīd. Bet tas nemaina to, ka tā miele jau tam kungam ir palikusi. Neba viņš te pats nāks un sitīs plaukstas no priekiem, ka Kaimiņš ir noziedznieks. Tāpēc ir citi cilvēki, kas to dara…”

Pats Lato Lapsa šo uzstāšanos sociālajā tīklā Twitter ir komentējis šādi:

„Un kad Jums kāds pēdējoreiz atzinās mīlestībā (vai greizsirdībā, kas nu to var atšķirt), sava tiesas pēdējā vārda laiku tērējot, nevis attaisnojoties, bet, kaismīgi žestikulējot, aprakstot Jūsu daiļradi, attiecības ar CITU (Aivaru Lembergu) un citas sirdi plosošas darbības?

„Es lūdzu jūs mani attaisnot, godātā tiesa, es jau tā esmu sodīts! Man ir bērns, man ir vecmāmiņa, banka man atņems māju! Ja mani apcietinās, man atņems tēva tiesības!” Nu tad beidzot izspieda asaru. Grūti gāja, bet izspieda. Ir vīrieši, un ir lupatas.

Godīgi - ja es būtu tiesnesis, es to nabaga tefteli attaisnotu. Sen nebiju redzējis kaut ko tik nožēlojamu kā šo īdēšanu, pazemošanos, melošanu un uzspēlētos pusšņukstus tiesas zālē. Kas var būt smagāks sods vīrietim kā nolikt situācijā, kurā viņš labprātīgi atzīst - esmu lupata.”