Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Par bijušā a/s Latvenergo prezidenta Kārļa Miķelsona „izpestīšanu” no tā sauktās Latvenergo amatpersonu lietas dažas personas esot mēģinājušas noslēgt miljona vērtu darījumu.

Pēc Pietiek rīcībā esošās neoficiālās informācijas, Miķelsonam un ar viņa aizstāvību saistītām personām piedāvāts „sakārtot” lietas ar KNAB un Ģenerālprokuratūru tā, lai bijušajam Latvenergo šefam sagaidāmās apsūdzības sevišķi smagos noziegumos - kukuļņemšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana - tiktu mīkstinātas vai pārkvalificētas uz „vieglākiem” krimināllikuma pantiem. Šāda „sakārtošanas” piedāvājuma cena esot bijusi miljons latu.

Pēc Pietiek avotu sacītā, piedāvājums par vienu miljonu latu „sakārtot” Latvenergo amatpersonu lietu tā, lai pret Miķelsonu šajā lietā netiktu celtas smagas apsūdzības, izskanējis pērn. Jauni mājieni par Miķelsona izpestīšanu aktualizējušies šā gada sākumā apzinoties, ka KNAB, kurš izmeklē Latvenergo amatpersonu lietu, šogad kriminālprocesu plāno nodot prokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai.

Tiesa, vairāki avoti tiesībsargājošajās iestādēs Pietiek norādījuši, ka nekāda „sakārtošana” Latvenergo amatpersonu lietā neesot iespējama. Latvenergo amatpersonu lietā savāktā pierādījumu bāze pret darījumos iesaistītajām personām, to vidū bijušo Latvenergo šefu, esot tik apjomīga, ka jebkādas runas par iespējām mazināt sagaidāmās apsūdzības pret Miķelsonu esot „pilnīgas muļķības”. Turklāt pats Miķelsons kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā neesot izrādījis nekādu interesi sadarboties.

Pietiek jau rakstīja, ka tā saukto Latvenergo amatpersonu lietas izmeklēšanu KNAB sāka 2010.gada vasarā. Kriminālprocess saistīts ar aizdomām par Latvenergo amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām laikā no 2006.gada līdz 2010.gada jūnijam. Noziedzīgi nodarījumi, par kuriem ir aizdomas, saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, ko izdarījusi organizēta grupa. KNAB aizdomās turētos vaino vairāk nekā 1,2 miljonu eiro (aptuveni 940 000 latu) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Sagaidāms, ka izmeklēšanu kriminālprocesā KNAB pabeigs vasarā un tā ietvaros KNAB aicinās Ģenerālprokuratūru uzrādīt apsūdzības vismaz 20 personām.

Pērn kļuva zināms, ka Šveices ģenerālprokuratūra ir sodījusi Francijas elektrostaciju iekārtu ražotāju Alstom S.A par savulaik notikušo kukuļdošanu vairākās valstīs, tai skaitā par kukuļdošanu Latvenergo prezidentam Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai kompānija iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0