Iesaki rakstu:

Varētu būt, ka Ainārs Šlesers izjūt savdabīgu gandarījumu, - viņš pats pēdējās vēlēšanās gan ir ticis pie trekna zoles nospieduma uz pēcpuses, taču viņa labie darbi nemirst. Nu, vismaz viens – šofera dēla pirmoreiz tik vērienīgi sāktā citu „šofera dēlu” likšana visos iespējamos amatos ar pamatmoto „tas nekas, ka padumjš, - ka tik uzticams” jaunās koalīcijas izpildījumā ir ieguvusi vēl nebijušu vērienu.

Par šā labā darba turpinājumu pašlaik faktiski ik nedēļu ar aizvien pieaugošu enerģiju un entuziasmu rūpējas abi valdošo koalīciju veidojošie politiskie spēki. Vienu, kā zināms, faktiski vada Latvijas izcilākais saimniekotājs, kas pats sev sasaimniekojis valstij īsti nevajadzīgo miljardu un kādas drupačiņas atmet arī citiem; otrs savukārt ir spēks, kurš pirms vēlēšanām visiem deklarēja, kā viens no galvenajiem mērķiem tam esot „izveidot nelielu, efektīvu, kompetentu un depolitizētu valsts pārvaldi”.

Tieši to mēs arī tagad redzam – kā abi šie kompetences un efektīvas saimniekošanas atbalstītāji faktiski sacenšas, visiem, kas vēl dzīvo kaut kādās ilūzijās par šo valsti un tās valdītājiem, ar savu izlēmīgo jauno „šofera dēlu” izvēli uzskatāmi apliecinot – vēlēšanas ir beigušās, mīļie, un tuvākajos pāris gados mēs darīsim visu, kas vien mums ienāks prātā.

Tas, kas notiek Lemberga faktiskā pārziņā nonākušajā Satiksmes ministrijā, faktiski liecina par vienu: bez kādas ceremonēšanās un kaut formālu iemeslu piemeklēšanas (uzminiet nu, vai Satiksmes ministrija vakar bija gatava uzrādīt dienesta ziņojumu, kas it kā esot sagatavots par Latvijas pastā notikušajām briesmu lietām!) tiek nomainīti visi ministrijas uzņēmumu vadības pārstāvji, par kuriem pastāv kaut nelielas šaubas, ka viņi varētu iespītēties, nepieņemt Latvijas izcilākajam saimniekotājam vēlamos lēmumus un „nesaprast”, kur patiesībā jāplūst otkatiem un oficiālajām naudas straumēm.

Savukārt vietā nāk nedaudz modificēti „šoferu dēli”. Kāpēc gan kādreizējais ar smieklīgu skandālu amatu pametušais rajona izpildvaras vadītājs tagad nevarētu vadīt Latvijas galveno lidostu? Kāpēc ar skandālu amatu pametis pasta darbinieks tagad nevarētu vadīt visu pastu? Un kāpēc pasta finanses nevarētu balstīt cilvēks, kurš iepriekš sekmīgi balstījis mums visiem tik labi zināmo Parex banku?...

Jā, un kāpēc lai Lembergs amatos neliktu šādus te lojālus puskoka lēcējus, ja viņam vienmēr acu priekšā būs pasakainie Vienotības kadri? Šodien mēs publicējam mazu stāstiņu par mūsu ekonomikas ministra piedzīvojumiem Maskavā: par to, kā viens pamuļķis – un citādi to nenosaukt –, kam kārtējais solārija apmeklējums svarīgāks par kaut jel kādu sagatavošanos svarīgai ārvalstu vizītei, mums no Putina mēģināja „sarunāt” krietni dārgāku gāzi.

Stāsts, protams, smieklīgs, kaut likumsakarīgs – ja reiz viena valsts atļaujas par ekonomikas ministru ielikt izbijušu sīktirgoni, kas savukārt sev par ekonomisko padomnieku ieceļ izbijušu dārzkopības skolotāju, ko gan citu varētu gaidīt. Kaut, protams, ne smieklīgi, bet baisi kļūst, padomājot, cik šādu gadījumu paliek neuzzināti un kādus mūsu valstij un mums kaitējošus lēmumus pieņem šie superkompetentie visu līmeņu „šoferu dēli”.

Protams, katram mākonim ir sava gaišāka maliņa, un tāda ir arī šim. Ir tiešām prieks skatīties tajā, cik ātri savu pērkamo liekuļu dabu parādījušas čigānes, ēlertes, ojārkalniņi, kārkliņas un visi pārējie taisnības cīnītāji un godīguma aizstāvji.

Iepriekš par katru no jaunajiem „šofera dēliem” vai pamuļķā Kampara ķibeli Maskavā šis „ideālistu” koris būtu brēcis tā, ka skan, bet tagad, protams, klusēs, labākajā gadījumā kaut ko bubinās par to, ka pasta gadījumā noteikti viss jāizsver un jāizanalizē, savukārt Kampara gadījumā noteikti varot būt runa par neadekvātu interpretāciju vai ļaunā Putina riebeklību. Jo, lūk, tagad ir jāsēž vienā laivā, jāēd pie vienas siles un jārūpējas, lai tā neizsīktu, - kāda nu vairs principiālā brēkšana...

Tas gan arī vienīgais, par ko te var pasmaidīt.