Menu
Pilnā versija
Foto

Par priekšvēlēšanu aptaujām

Aigars Freimanis* · 09.06.2017. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Dažās pēdējās dienās sociālajos tīklos un citos medijos gana bieži var lasīt man veltītus epitetus un raksturojumus, ar kuriem dažādi ļoti jūtīgi cilvēki un moralizējoši grafomāni cenšas kompensēt savas traumas, nerealizētību, zaudētās cerības un vēl sazin ko. Lai viņiem veicas, jo varu tikai priecāties, ja kādam rodas laba sajūta, apsaukājot mani.

Es te par priekšvēlēšanu aptaujām. Jā, es atzīstu, ka svētdien, 28. maijā LNT ziņu raidījumā publicētie Rīgas vēlētāju aptaujas rezultāti ir nākuši no "Latvijas Faktu" veiktā pētījuma. Tomēr te vietā būtu daži komentāri. Aptaujas lauku darbs jeb intervēšana notika laikā no 8. līdz 18.maijam. Pie kam vairāk nekā 80% interviju tika pabeigtas līdz 15.maija vakaram.

Pēdējās trīs dienas tika veltītas tam, lai iegūtu informāciju no gados jauniem cilvēkiem, kuri reti uzturas mājās dienā un arī vakaros. Tātad aptauja tika pabeigta desmit dienas pirms tās rezultātu publicēšanas LNT ziņu raidījumā. Ne es, ne "Latvijas Fakti" nebija plānojuši publicēt šīs aptaujas rezultātus, jo mēs visi labi apzinājāmies, cik strauji varētu mainīties sabiedriskā doma pēdējo divu nedēļu laikā pirms vēlēšanām. Aptaujas rezultātus acīmredzot publicēja tās pasūtītājs cerībā palīdzēt savam klientam gūt labākus rezultātus Rīgas Domes vēlēšanās. Manuprāt, tas bija aplams lēmums, jo tas vairāk palīdzēja tām partijām, kas atradās zem 5% barjeras.

Tagad par katru no "kļūdaini" mērītajām partijām. ZZS būtu izcili rezultāti, ja vēlēšanas būtu notikušas 2017. gada janvārī. Katrā nākamajā mēnesī vēlētāju atbalsts ZZS strauji saruka, un pēdējā "Latvijas Faktu" aptaujā, kura tika veikta 29. un 30. maijā, par ZZS bija gatavi balsot ievērojami mazāk par 5% Rīgas vēlētāju. Šīs pēdējās aptaujas rezultāti ir daļēji publicēti manā tviterkontā 1.jūnija tvītos. ZZS saraksta līderis Armands Krauze nevienā aptaujā nespēja konkurēt ne ar M.Bondaru, ne ar V.Ķirsi vai J.Strīķi un kur nu vēl ar N.Ušakovu.

Par "Vienotību". No empīriskās socioloģijas viedokļa ļoti aizraujošs un noslēpumains stāsts. Vēl 2016. gada nogalē aptaujas rādīja, ka "Vienotība" var rēķināties ar 8% vēlētāju atbalstu Rīgas Domes vēlēšanās. Dažus mēnešu vēlāk "Vienotība" piedzīvo būtisku reitingu kritumu, un 2017. gada sākumā tas svārstās ap 2%. Vēlāk par saraksta līderi kļūst Vilnis Ķirsis, un ar Mārtiņa Bondara kampaņas stratēģu pūlēm Rīgas Domes vēlēšanu kampaņas žanrs pārtop par RD mēra amata kandidātu sacensību.

Tas nav nekas jauns, jo šo žanru 2009. gadā ieviesa A.Šlesera kampaņas autori, kas palīdzēja RD iekļūt N.Ušakovam, A.Šleseram un Ģ.V.Kristovskim. Aiz RD durvīm toreiz palika dinozauri - A.Ārgalis, J.Dinēvičs un J.Birks. Viņi pieļāva kļūdu, pakļaujoties A.Šlesera uzdotajam kampaņas žanram. Viņi nebija konkurētspējīgi ar Eiropas parlamenta deputātu un diviem Saeimas deputātiem, no kuriem viens bija eksministrs.

Atgriežoties pie "Vienotības", Vilnis Ķirsis diezgan sekmīgi padara M.Bondaru par savu donoru un soli pa solim audzē savu un līdz ar to arī jau sabrukušo "Vienotības" reitingu. Viņam izdevās.

Nu par "smago pasažieri" – Jauno konservatīvo partiju. Jā, aptaujā, kas tika veikta no 8. līdz 18. maijam, JKP saņēma 1,4% vēlētāju atbalstu. Partijai tolaik bija zema atpazīstamība, nebija kampaņas, partijai nebija skaidri fokusēta līdera, bija šur tur runājošais Bordāns, kaut kur par pirmo sauktā, bet grūti sadzirdamā Strīķe.

Nekādi neakcentētais partijas nosaukums, kuras logotips atgādina gan piecu latu banknoti, gan "Swedbank" vizuālās izpausmes. Nu, labi, JKP ozolam ir cita krāsa. Tas arī bija viss aptaujas lauku darba laikā. Ļoti līdzīgā situācijā dažus mēnešus iepriekš bija arī LRA/LA, jo martā par partiju bija gatavi balsot 2,9% vēlētāju, bet par M.Bondaru kā Rīgas mēru – 12%.

Mērķtiecīgas kampaņas rezultātā aprīlī LRA/LA reitings pārsniedza 10%. Mazliet vulgarizējot var sacīt, ka marta nogalē vēlētāji "sajūdza" kopā M.Bondaru un LRA/LA sarakstu. JKP gadījumā tas notika daudz vēlāk, vismaz krietni vēlāk par LNT publicētās aptaujas veikšanas laiku. JKP piedāvājumam pēdējā nedēļā bija izcila populistiska jauda, Ieva Akurātere radioreklāmās ar aicinājumu nepārdot valsti, nevaldāmie korupcijas apkarotāji Strīķe un Jurašs.

Nu, un pats pilsonis Bordāns. Ar visuresošās korupcijas klātbūtni izskaidrotā sociālā nevienlīdzība ir ļoti iespaidīgs manipulācijas instruments. Pēdējās 29.-30. maijā veiktās aptaujas dati skaidri parādīja, ka JKP pārvilina vēlētājus no Nacionālās apvienības un no LRA/LA. Šīs aptaujas rezultātu fragmentu publicēju savā tviterkontā ceturtdien, 1.jūnijā, tur ir redzamas partijas, kuras pēc divām dienām pārvarēs 5% barjeru. Tas bija jautājums par Rīgas mēra amata kandidātiem. Jautājumu par partijām nepublicēju, lai neizskatītos pēc izdabātāja.

Nu gan viss. Tā nebija taisnošanās. Nav, par ko.

* SIA Latvijas Fakti direktors

Novērtē šo rakstu:

0
0