Iesaki rakstu:
Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22 gadus. Bet nu šogad ir iestājies mazs lūzumpunkts. Runa ir par gados jaunajiem ceļotājiem. Mazas etīdes.
Etīde Nr.1
Telefona zvans. Uztraukta sievietes balss: mans vīrs maldās pa mežu jau 6 stundas un nevar mani atrast!
Es (pacietīgi): weizā jāievada "Akmeņkalni", Lažas pagasts. Ja skatās kartē, tas ir Tebras kreisajā krastā, pusceļā starp....
Uztrauktā sievietes balss: Jūs viņam piezvaniet un šo izstāstiet...
Uztrauktā sieviete nosauc numuru. Es piezvanu.
Gandarīta vīrieša balss: viss kārtībā, es izsaucu policiju, viņi mani atrada un tagad pavada uz mērķi.
Es palieku uz pauzes. Es nesaprotu, kā cilvēks ir pabeidzis skolu, ticis pie sievas un autovadīšanas tiesībām, ja viņš kartē nespēj atrast punktu...
Etīde Nr. 2
23.00. Esmu aizmidzis, galu galā man ir divas mazas meitiņas. Telefona zvans.
Uztraukta sievietes balss: mēs nevaram iekurināt ugunskuru!
Es: paklau, es atrodos 20km attālumā. Bet ir risinājums. Pielieciet savu tālruni blakus nedegošajam ugunskuram. Es centīšos iekurināt.
10 sekunžu pauze. Uztraukta sievietes balss: nedeg!!!
Es (samiernieciski): nu redz, man arī neizdevās!
Bet es esmu pieklājīgs, un augstāk minētais ir mana vēlamā atbilde. Es, saprotams, atbildēju šādi.
Es (nogurušā balsī): ieejiet mežā. Atrodiet egli. Paejiet zem tās un salauziet mazos sausos pazaru zariņus!
Uztraukta sievietes balss: oi, paldies, bet kur ir egles?
Es (pacietīgi): egles ir mežā. Tas ir blakus tam ceļam, pa kuru atbraucāt. 50 metrus no jūsu apmetnes.
Etīde Nr.3
Pāvilostas vecais Topiņš. Nevāja rinda. Klasiska atpūtniece, ap 25, stāv pretī kasei. Uz slīdošās lentes viņas pirkumi, kurus mūsu jaukā kasiere ir nopīkstinājusi. Beibe sarunājas ar savu mīļoto, izmantojot videozvana opciju. Ābolītis tiek turēts 30 cm atstatu no sejas.
Daiļava (skaļi): oi, es tagad esmu veikalā, jā, nu, nu, es nopirku kaut ko ballītei, jā, G, R un S arī vakarā būs, vai vari iedomāties, S ir stāvoklī, bet viņiem te nav tīģergarneles, tu braucot šurp skajā paķer... (neko nepasakošā debilioīdu saruna turpinās vēl vismaz minūti). Visi gaida.
Rinda sāk atklāti smieties. Es nodrebu sajūsmā kā jau cilvēks, kurš ieraudzījis tīrradni: egoistisku, stulbu un snobisku.
Mīļie vecāki! Brauciet ar bērniem dabā! Iemāciet iekurt ugunskuru! Nakšņojiet mežā! Izstāstiet, ka lietus mēdz līt un, kad tas līst, tad viss apkārt paliek slapjš! Iemāciet lasīt un pēc tam iemāciet lasīt kartes! Nebrauciet uz trulām bērnu pilsētiņām, turcijām, Pērnavas spā! Iemāciet bērniem peldēt! Iemāciet pazīt dzīvniekus un augus! Ja paši nemākat, sūtiet bērnus izdzīvošanas skolās.
Praktisks ieteikums: speciāli nogremdējiet auto meža ceļa smiltīs. Paņemiet domkratu, lai auto izceltu. Par domkrata balstu izmantojiet planšeti vai mobilo tālruni. Un, dritvaikociņ, iemāciet bērniem, ka, ieejot telpā (un ir vienalga, ka tas ir veikals tālajā Pāvilostā), ir jāsaka "labdien" un jāuzvedas pieklājīgi. Pārdevējas ir tieši tādi paši cilvēki kā jūsu bērni un rindā stāvošie arī!
Tiekamies Pāvilostā - Latvijas vasaras galvaspilsētā!
Pārpublicēts no Facebook.