Iesaki rakstu:

6.marta TV raidījumā “De facto” tā vadītāja sarunā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītāju Jāni Sārtu analizēja Krievijas Kremļa propagandas iemeslus un iespējamās sekas.

Sarežģītajā situācijā sakarā ar karu Ukrainā mulsināja fakts, ka abi raidījuma dalībnieki sarunā atkārtoti lietoja svešvārdu “naratīvs”. Piemēram, ”cik daudz laika vajadzīgs, lai sagrūtu propagandas naratīvi, atveroties dzelzs priekškaram”. Kā arī turpinājumā: ”Karam iestiepjoties, ko daži sākumā nebija plānojuši, aizvien biežāk tiek vilkts laukā šis atombumbas naratīvs, un Kremlis atkal ir izplatījis melus, ka nu jau Ukraina gatavo kaut kādus pa kluso atomieročus.”

Akli nepaļaujoties uz savām svešvārdu zināšanām, pirms komentāra rakstīšanas pāršķirstīju svešvārdu vārdnīcu. Kā prognozēju, vārds “naratīvs” nozīmē vēstījumu, stāsta formā ietvertu, pārskata vai apraksta formā.

LTV1 ziņu raidījumu skatītāji lielākoties ir seniori. Domājams, viņi nemeklē vārdnīcu, lai noskaidrotu, ko nozīmē katrs svešvārds. Tomēr Latvijas sabiedrības daļai, kura padomju laikos regulāri tika spiesta atsēdēt kinolektorijos un skatīties, kāds izskatās atompūpēdis, vai mācīties lietot jau sen norakstāmu gāzmasku, varētu būt zināma traumatiska pieredze, kā arī sava interpretācija vārdam “atombumba”. Vien pusotras paaudzes attālumā ir laiki, kad nevarēja (arī meitenes) sekmīgi pabeigt vidusskolu, ja nemācēja noteiktu sekunžu laikā salikt un izjaukt Kalašņikova automātu.

Varbūt Valsts televīzijas ziņu raidījumā, intervējot NATO ekspertu, lietderīgi runāt sabiedrībai saprotamā valodā? Kāpēc pasniegt ziņas tādā veidā, lai varētu rasties iespaids, ka kaut kas tiek vilkts laukā no atombumbām – nedrošām ierīcēm, ko vojenruki savulaik aicinājuši apiet ar lielu līkumu (tatad “naratīva izvilkšana” no bumbas nozīmē bezmaz kodolreakcijas sākšanos?)