Iesaki rakstu:

Mēs esam uzaicināti izteikt savu attieksmi pret iesniegto likumprojektu „Par Otrajā Pasaules karā mobilizēto personu statusu", kas būtiski atšķiras no Saeimas 2012.g. deklarācijas projekta teksta „Par vienlīdzīgu attieksmi pret Otrā Pasaules kara karavīriem".

Ar nožēlu mēs konstatējam, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa vēlme un iniciatīva, kas bija virzīta uz sabiedrības saliedēšanu - proti, Otrā Pasaules kara dalībnieka Statusa noteikšana ir pilnīgi izkropļota.

Mēs vēl pirms diviem gadiem, tiekoties ar prezidentu, izteicām šaubas vai viņam to atļaus. Neuzdrošinoties pilnībā noliegt prezidenta ideju, Saeimas komisija, sadarbojoties ar biedrībām Daugavas vanagi, Latvijas Nacionālo karavīru biedrību (bijušajiem leģionāriem), Latvijas Nacionālo partizānu apvienību, Latvijas Virsnieku apvienību u.c., ne tikai izkropļoja sākotnējo Saeimas komisijas priekšsēdētāja I.Latkovska parakstīto likumprojektu, bet radīja jaunus, mums nepieņemamus priekšlikumus un papildinājumus.

Iepazīstoties ar mums piesūtītajiem komisijas materiāliem, jāsecina, ka, pirmkārt, izmainīts statusa nosaukums un jēga. Nav jau viens un tas pats „Otrā Pasaules kara dalībnieks", „Otrā Pasaules karā mobilizētā persona" vai „Otrā Pasaules kara brīvības cīnītājs".

Šā gada 8.augusta aicinājuma autori jo sevišķi centušies nosargāt statusa piešķiršanas morāli, kur tik daudz aizliegumu. Iegūt statusu mums būs grūtāk, nekā kļūt par ministru vai Saeimas deputātu. Tik izplūdušais represijas jēdziens attiecas tikai uz padomju laiku organizācijām. Bet kur tad SS, SD, Abvērs, žandarmērija, policija, šucmaņi, soda bataljonu dalībnieki?

Bijušajiem militāristiem putrot partizānu kustību, izlūku-diversantu grupas un represīvos orgānus gan nevajadzētu. Tāpat nav nekāda pamata pieskaitīt padomju partizānus kā drošības dienestiem pakļautas vienības. Padomju partizānus vadīja partizānu štābs, kas bija tieši pakļauts padomju Latvijas valdībai.

Vispār rodas iespaids, ka minētie autori uzskata sevi par kaut kādiem soģiem, privileģētām un augstākām instancēm, pie kurām mēs nāksim ar pazemīgiem lūgumiem. Dabisks jautājums, kas viņus iecēlis un pilnvarojis, vai te vairāk neizpaužas kara zaudētais pazemojums un nelāga revanšisma piegarša?

Par to, ka likumprojektā apzināti tiek izslēgtas statusa iegūšanas iespējas Latvijas ebrejiem (bijušajiem LR pilsoņiem), Krievijas latviešiem un 130.Latviešu strēlnieku korpusa karavīriem, kuri iesaukti armijā ārpus Latvijas teritorijas, mēs jau vairākkārt esam runājuši un rakstījuši.

Nobeigumā jāsaka, ka viss liecina par nevēlēšanos meklēt sabiedrībā saskaņu, ka Valsts prezidenta iniciatīva neiederas Latvijā valdošās varas pārstāvju realizētajā politikā. Droši vien savu zīmogu uzlikuši arī notikumi Ukrainā un vēlēšanas.

* Ilmārs Puteklis, Meijers Deičs, Jakovs Poļaks (130. Latviešu strēlnieku korpusa un latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrība)