Iesaki rakstu:
Pēdējā diennaktī pirms vēlēšanām politikas kuluāros izskan savstarpējas bažas un aizdomas, ka dažas partijas jau varētu būt neoficiāli vienojušās par pēcvēlēšanu bloka izveidi, kas tām ļautu sarunās diktēt nosacījumus citiem potenciālajiem koalīcijas partneriem. Satikušies dažādu televīziju priekšvēlēšanu debašu aizkulisēs, šonedēļ izdevību neformāli apspriesties bija izmantojuši gan Valdis Dombrovskis (Vienotība) un Nils Ušakovs (SC), gan Valdis Zatlers (ZRP) un Jānis Urbanovičs (SC).
Aizdomas, ka Zatlera reformu partija (ZRP) jau ir panākusi neformālu vienošanos ar Saskaņas centru (SC), ka SC jau ir vienojies ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), ka zaļo zemnieku patrons Aivars Lembergs ir vienojies ar Vienotību, ka tā dēvētās latviešu partijas jau ir vienojušās jebkādā kombinācijā nepieļaut koalīciju ar SC. Tā ir tikai daļa no savstarpējām aizdomām, kas pēdējās 48 stundās pirms vēlēšanām liek nervozēt politiķiem. Vispārējas bažas, ka kādas no partijām varētu jau pirms vēlēšanām kuluāros vienoties par bloka izveidi, pārējiem potenciālajiem koalīcijas partneriem 17. septembra naktī diktējot nosacījumus, - tā var raksturot noskaņojumu partijās pēdējās stundās pirms vēlēšanām.
Gan ZRP, gan Vienotība deklarējušas, ka prioritāri tās pēc vēlēšanām par koalīcijas izveidi runās viena ar otru un ar Nacionālo apvienību kā trešo potenciālo partneri. Tomēr Vienotība atšķirībā no ZRP nav noraidījusi arī sadarbības turpināšanu ar Aivara Lemberga kontrolēto ZZS. No atsevišķiem Vienotības politiķiem izskan, ka tai prioritāri ir nodrošināt savu atrašanos valdībā, bet, otrkārt, nepieļaut SC atrašanos valdībā un tikai treškārt nepieļaut ZZS atrašanos valdībā. Bet dažādu Vienotības spārnu viedoklis par koalīciju ar SC atšķiras un gala pozīcija būs atkarīga no 11. Saeimā ievēlētajām personālijām.
No Vienotības neoficiāli izskan bažas, ka ZRP jau varētu būt panākusi neafišētu vienošanos ar SC par sadarbību nākamajā valdībā. Pat ņemot vērā, ka SC par vēlamāko valdību sev uzskata tādu, ko veidotu kopā gan ar Vienotību, gan ZRP, jautājums ir, kurš tādā koalīcijā būtu varas centrs. Dažas dienas pirms vēlēšanām tapa zināms, ka neafišēti notiek darbs pie rakstiska uzmetuma ar saskarsmes punktiem starp ZRP un SC, kas var kalpot par pamatu nākamās valdības deklarācijai. Šajā projektā tiekot atrunāta kopīga izpratne par politiskajām reformām, kam nepieciešami Satversmes grozījumi un līdz ar to konstitucionālais vairākums (vismaz 67 balsis) Saeimā.
Tāpat Pietiek neoficiāli zināms, ka neformāla bloka izveidi SC piedāvājusi Lemberga kontrolētā ZZS. SC līderis Jānis Urbanovičs nekādus komentārus par neformālām sarunām ar ZZS vai ZRP nesniedza, bet izklausījās nervozs. Viņš ceturtdienas pirmajā pusē bija devies uz dzimto Latgali, kur sēņoja, un Rīgā solījās atgriezties ne agrāk kā pašā vēlēšanu dienas vakarā.
Spriežot pēc politiķu teiktā, no konkurējošām nometnēm varētu būt centieni pārliecināt ZRP nepaļauties uz SC kā partneri koalīcijas izveidē, jo, ņemot vērā atsevišķus SC un ZZS kopīgus balsojumus 9. un 10. Saeimā, caur šo politisko spēku netiešu ietekmi valdībā saglabātu Lembergs. Tāpat tiek atgādināts par SC koalīciju Rīgas domē ar Aināra Šlesera LPP/LC, kas baro aizdomas, ka tieši pie SC valdības koalīcijā ar lūgumiem varētu doties no varas atstumtie ietekmīgie vīri.
Pēdējie reitingi rāda, ka otrā aiz SC vēlēšanu naktī varētu finišēt Vienotība, un tas nozīmētu, ka uz tās pleciem no tā dēvēto latviešu partiju vidus gulsies atbildība, kuru ceļu iet - uzrunāt Nacionālo apvienību vai SC. Neoficiāli izskan: ja Vienotībai kopā ar ZRP un Nacionālo apvienību pietiktu balsu stabilai koalīcijai Saeimā, tām būtu gandrīz neiespējami paskaidrot, kāpēc tās vēl raugās SC vai ZZS virzienā. Pārsteigumu var sagādāt eksprezidenta Valda Zatlera personiska izšķiršanās ieiet vēsturē kā pirmajam latviešu partijas līderim, kas valdības koalīciju izveido ar SC, apmaiņā pret to iegūstot sabiedroto plašu politisko reformu veikšanai. ZRP deklarējusi, ka galvenais un svarīgākais koalīcijas partnera izvēles kritērijs tai būs iespēja realizēt „reformas ekonomikas, politiskās sistēmas un sabiedrības saliedētības jomā”.