Iesaki rakstu:

Reiz dzīvoja kāds pilsonis, kurš bija balts, pūkains un draugs visiem, kuriem citi darīja pāri. Viņš bez maksas uzņēmās aizstāvēt traģēdijās cietušos, runāja par Latvijas ekonomikas “ne”attīstību, zākājot politiķus, kā arī norādīja uz daudz un dažādām nejēdzībām mūsu mīļajā Latvijā. Koķetērija ar politiku izvērtās par spēli daudzu gadu garumā, te runājot par attīrīšanās kultūru, te noliedzot baumas par stāšanos kādā no partijām… Bet izrādījās, ka šim pilsonim ir kāds nesmuks skelets skapī, kas ne tikai traucēja pašam uzsākt politiskās karjeras augšupeju, bet arī…

Stāsts sākās jau pirms vairākiem gadiem, kad konkrētais pilsonis vēl bija maksātnespējas administrators. Nodrošinātā prasījuma summa kādā lietā kopumā veidoja 3,8 miljonus latu, par ko konkrētajam amata meistaram pienācās 9075 lati (ar PVN). Taču traģēdiju cietušo aizstāvis izrādījās dikti savtīgs tips! Viņš nolēma paturēt drusku lielāku naudiņu… nu, kādas desmit reizes lielāku naudiņu. No tiesas materiāliem izriet, ka 2014.gada rudenī pilsonim tika piespriests atmaksāt lietā iesaistītajai bankai 84 369 latu jeb 120 047 eiro (ar tiesas izdevumiem).

Taču tas sakrita ar laiku, kad maksātnespējas administratoram bija gadījies kļūt par aizstāvi plašam cilvēku pulkam, prasot morālās atlīdzības neskaitāmās civillietas. Ņemot vērā to, ka vismaz publiski zināms, ka tas notiek bez maksas (lai gan esot līgumi, kuros figurējot līdz pat 15% honorārs), pilsonim, protams, radās grūtības, lai bankai atmaksātu parāda summu. Un vēl vairāk… viņš pamanījās kļūt par tēvu savam pirmdzimtajam, tādējādi finansiālo spiedienu izjūtot vēl vairāk... kā nekā, strādā taču bez atlīdzības!

Pašreiz pilsonis ir vērsies gan ar prasību sadalīt maksājumus, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesā, jo, redz, strādājot tādu godprātīgu darbu, kur bez maksas stājotie pretī korumpētajai un vienkārši “sliktajai” tiesu sistēmai, politiķiem un valsts izzadzējiem! Bet, pilsoni, – vai piesavināties svešu naudu tik lielos apjomos bija labi?