Iesaki rakstu:

Pārmetumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) par politiski motivētu iejaukšanos apjomīgajā AS Pasažieru vilciens pasažieru vilcienu iegādes konkursā, ir izrādījušies vismaz daļēji pamatoti: neraugoties uz apjomīgo skandalozu un aizdomīgu iepirkumu apjomu valstī, šis tiešām ir pērn vienīgais gadījums, kad KNAB par kādu iepirkumu ir izteicis savu viedokli pirms iepirkuma beigām. KNAB nevienu citu šādu gadījumu nevar vai nevēlas nosaukt – to pēc vairākkārtējiem jautājumiem un mēģinājumiem izvairīties no skaidrām atbildēm uz tiem faktiski bija spiests atzīt biroja preses pārstāvis Andris Vitenburgs.

Pagājušā gada 12. decembrī, dienu pirms kārtējās izšķirošās lemšanas par pasažieru vilcienu iepirkumu KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks bija nosūtījis Satiksmes ministrijai dokumentu, kas oficiāli saucās „Par informācijas sniegšanu”, bet kurā KNAB skaidri pauda konkursā zaudējušās Šveices kompānijas Stadler Bussnang AG pozīcijai atbilstošu „uzskatu, ka konkursa procedūra bija jāizbeidz” un ka lēmums par Spānijas kompānijas CAF uzvaru konkursā neesot bijis objektīvs.

Tikmēr satiksmes ministrs Aivis Ronis Pietiek atzina, ka tieši ar tiesībsargājošo iestāžu interesi par vilcienu iepirkumu esot skaidrojama valdības ieslēgtā dzeltenā gaisma, - tieši ar to, ka pastāv "atsevišķu mūsu tiesībsargājošo iestāžu interese, tiek uzdoti jautājumi”, esot skaidrojams, „kāpēc pēdējais Ministru kabineta lēmums ir tāds, kāds tas ir”. Kā zināms, pašlaik valdība kārtējo reizi saistībā ar iepirkumu ietur pauzi.

KNAB gan apgalvo, ka nekādā veidā neesot iejaucies pašā iepirkuma norisē, - birojs vienkārši „savas kompetences ietvaros” izvērtējot saņemto informāciju par AS Pasažieru vilciens amatpersonu rīcību saistībā ar pasažieru vilcienu iepirkuma konkursu. Tiesa, KNAB „savas kompetences ietvaros” esot arī tiesīgs izteikt viedokli un norādīt uz iespējamiem riskiem finanšu līdzekļu izlietošanā.

Sākotnēji Pietiek birojam lūdza sniegt informāciju par to, cik un kādos gadījumos KNAB 2011. gada laikā ir izteicis savu oficiālo viedokli, kā arī par to, kādi normatīvie akti un to konkrētas sadaļas regulē KNAB kompetenci izteikt viedokli par dažādiem jautājumiem un vai birojam ir kādi iekšējie regulējumi KNAB viedokļa izteikšanā. Izrādījās, ka uz šo jautājumu KNAB skaidru atbildi sniegt nevar vai nevēlas.

„Birojs neveic tādas detalizācijas pakāpes uzskaiti, un tāpēc Biroja rīcībā nav informācijas apkopojuma par Jūsu e-pastā prasītajām ziņām tieši tādā formā un griezumā, kā esat pieprasījis. Iespēju robežās varu sniegt identificējamu informāciju, kas ir KNAB rīcībā. No 2011.gada 1.janvāra līdz 27.decembrim KNAB ir nosūtījis 11 005 dokumentus valsts un pašvaldību iestādēm, fiziskām un juridiskām personām,” skanēja KNAB preses pārstāvja atbilde.

Uz jautājumu par KNAB iekšējiem regulējumiem atbilde netika sniegta, savukārt jautājumā par to, kādi normatīvie akti un to konkrētas sadaļas regulē biroja kompetenci izteikt viedokli par dažādiem jautājumiem, KNAB pārstāvis tikai norādīja uz KNAB likumu: „Biroja kompetence, t.i., Biroja veicamās funkcijas un uzdevumi, Biroja amatpersonu tiesības un pienākumi, ir noteikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (III nodaļa).”

Papildus tam „savas kompetences ietvaros” KNAB vēl sniedzot atbildes saskaņā ar Iesniegumu likumu, Informācijas atklātības likumu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 5.punktu saņemtajiem lūgumiem, sūdzībām, priekšlikumiem, jautājumiem un informācijas pieprasījumiem, kā arī sadarbojoties ar citām valsts pārvaldes iestādēm – „sniedz tām pēc piekritības savā rīcībā esošo informāciju vai atzinumus, kas ietilpst Biroja kompetencē, kā arī pieprasa tām sniegt atzinumus, kas ietilpst to kompetencē”.

Pēc šīs izvairīšanās no atbildes Pietiek nosūtīja KNAB konkrētāku un grūtāk interpretējamu informācijas pieprasījumu, lūdzot nosaukt „kaut pāris gadījumus, kad KNAB šā gada laikā būtu izteicis oficiālu rakstisku viedokli par kādu jautājumu”. Arī šoreiz KNAB šādus gadījumus nenosauca, tā vietā sniedzot šādu atbildi:

„Valsts un pašvaldību institūcijām nosūtītie dokumenti ir saistīti ar:

- skaidrojumu sniegšanu par normatīvo aktu piemērošanu korupcijas novēršanas jomā un iespējamiem interešu konfliktiem, piemēram, par amatu savienošanu – gan skaidrojumi par kāda konkrēta ierobežojuma būtību, gan attiecībā uz kādām konkrētām amatpersonām;

- informācijas sniegšanu par iespējamiem pārkāpumiem amatpersonu rīcībā ar valsts vai pašvaldības mantu, piemēram, dienesta autotransporta izmantošanu privātām vajadzībām,

- informācijas sniegšanu par iespējamiem riskiem amatpersonu rīcībā ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem vai institūciju veiktajiem un plānotajiem darījumiem, piemēram, par iespējamas finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu vai saistībā ar publisko iepirkumu veikšanu.”

Vēlreiz uzdodot faktiski tādu pašu jautājumu – lūgumu nosaukt vismaz divus gadījumus, kad KNAB 2011. gada laikā būtu izteicis oficiālu rakstisku viedokli par kādu ar iepirkumiem saistītu jautājumu -, no biroja tika saņemta īsāka un skaidrāka atbilde: „KNAB lietvedības sistēmā par saņemtajiem un nosūtītajiem dokumentiem netiek veikta uzskaite tādā detalizācijas pakāpē, kā esat pieprasījis tieši par kādiem iepirkumiem. Tāpēc nevaru sniegt identificējamu informāciju Jūsu pieprasītajā griezumā.”

Šī atbilde, KNAB joprojām nevarot vai nevēloties nosaukt vismaz divus līdzīgus gadījumus Pasažieru vilciena iepirkuma viedoklim, lika Pietiek birojam uzdot vēl divus jautājumus: „Vai tas nozīmē, ka KNAB nav spējīgs sniegt ziņas, vai tas šā gada laikā ir sniedzis kādu viedokli par kādu valsts/pašvaldību iepirkumu? Un vai tas nozīmē, ka KNAB vadība, ja tai nepieciešams sniegt atbildes par šādiem jautājumiem, ir spējīga balstīties tikai uz lietvedības sistēmu un tās datiem?”

Uz šiem jautājumiem KNAB vairs pat nemēģināja imitēt atbildes sniegšanu. „Ievērojot Jūsu izteikto viedokli, informēju, ka, iesniedzot iesniegumu Iesniegumu likuma vai Informācijas atklātības likuma noteiktajā kārtībā, tas tiks reģistrēts un nodots KNAB vadībai, kas lems par tā tālāko virzību un izskatīšanas piekritību, ņemot vērā Jūsu jautājuma būtību,” skanēja KNAB pārstāvja atbilde.

Ņemot vērā šo situāciju, pašlaik sūdzība par KNAB nevēlēšanos sniegt informāciju par savu darbību ir nosūtīta biroja darbības uzraudzītājam – Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim.