Iesaki rakstu:
Kāds ārzemēs pieredzes apmaiņa bijis ekonomists tviterī piktojās – “cik ilgi valsts pārvalde kā argumentu izmantos nevakcinētos seniorus”, tādēļ nemīkstinot epidemioloģiskos ierobežojumus. Kārklu kundziņš turpat no saviem augstumiem iedomājās, ka vecie ļaudis ir varnešu mājlopi, kas nez kāpēc vēl nav nepotēti kā truši: “Un kad nevakcinētie seniori tiks savakcinēti?” Daži Latgales ārēs pat neesot atrodami.
Šo vaimanu par komforta trūkumu diez vai kāds būtu pamanījis. Taču savas 5 kapeikas iesprauda cilvēces atiestatītāju dienderis Normunds Bergs, iesakot nepotētajiem nolaupīt darba mūžā nopelnītās pensijas, bet pastniekus mobilizēt par neinjicēto pensionāru istrebiķeļiem jeb “strebukiem”. Turklāt te jāsaprot, ka pietiek kaut vienā jautājumā ieviest pensiju atņemšanas praksi, lai turpmāk iemeslu būtu desmiti.
Likme uz vardarbību atnesa miljonāram prāvu džekpotu – nedalītu sirmgalvju naidu, kā arī visu sirdsapziņu saglabājušo viedokļu līderu kritiku. Pieradis bradāt pa līdzcilvēku galvām, “naudas maiss” pat nedomā atvainoties, nodēvējot savu cilvēknīstošo tvītu par nelielu provokāciju, un piedraudot visus, kam pārāk asa mēle, nobloķēt.
Vienlaikus lokālā “pasaules naba” demonstratīvi klājas globālo kungu priekšā, bīdot tautas nopotēšanu pret kroņa vīrusu (IMHO – nomušīšanu), un tādējādi tēmē uz kaktiņu “zelta miljardā”. Medijos naudēlis atzīst, ka jau jūtas “laimīgajā miljardā”, tiesa, piepinot klāt visu tautu, kuras ciešanas esot “neproblēmas”. Kāpēc gan netīksmināties, ja pandēmijas afēra Berga IT rūpalām nes labumu.
Nezinu, vai pats situētais jaunā normāluma adepts ir saņēmis placebo vai savā ticībā piesmietajai zinātnei izvēlējies “glābējpotes”. Taču man ir jautājums moralizētajiem, kas rauc degunus, ja represētie neizjūt un netēlo skumjas, kad aizsaulē aiziet kāds no diskriminācijas atbalstītājiem un manā uztverē maskētā genocīda līdzdalībniekiem. Ja šis bagātnieciņš atstieps kājas, vai nešpricētajiem, kā arī spaidu vai maldināšanas ceļā nopotētajiem pensionāriem būs jālej sēru asaras?
Es labprāt uzzīmētu uz šī varmākas mērķi. Ne tālab, lai kāds uz viņu šautu vai mestu ar vecu olu. Pietiktu ik reizi, redzot šo “cienījamo cilvēku”, publiski raidīt viņam vārda šautru: “Neģēlis!” Nepasniegt roku un riebumā novērsties, neskatoties uz statusu un čunguru bankā. Nekādas empātijas pret cilvēces izdeldētājiem un viņu līdzskrējējiem!