Iesaki rakstu:

Pēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas glorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 

Gluži otrādi. Gribētos uzzināt, ko tagad domā Māra Zālīte par “spožākās zvaigznes pie Latvijas debesīm” runas dāvanām un ko saka “nācijas tēva” krustmāte Dagmāra Beitnere Le Galla par nācijas tēva lietpratību nācijas skološanas laukā? 

Lai nejauši vai kā citādi neiezagtos kaut kas tāds, ko varētu tulkot kā viedokļa uzspiešanu, citēšu dažus Egila Levita publiskās valodas fragmentus bez komentāriem:

“…nevienlīdzība nenozīmē, ka visiem ir vienādas algas…”;

“…nevienlīdzība modernā izpratnē ir visiem vienādas iespējas…”;

“…šī algu šķēre starp augstākajām ienākumiem un zemākajiem…”;

“…sociālā tirgus saimniecības elementiem ir jābūt lielāks svars mūsu kopējā politikā…”;

“…ir ļoti labi, kad es šorīt lasīju uz mana priekšlikuma pamata tiks ies..., tiks lūgts arī mediācija šajā jautājumā, iespējams, ka tā varētu atrisināt šo jautājumu…”;

“…es to ceru..”;

“…plusi ir vairāk kā mīnusi…”;

“…paskaidrošu, tie, kas nav īpaši zinājuši par šo jautājumu..”;

“…man šķiet, kad ka politika, kas vērsta tikai uz kapitālu…”;

“…domājam pa nākotni…, nāk pa labu visai sabiedrībai…”.

P.S. Nepamet netīkama sajūta, ka, kritizējot eksprezidentus Andri Bērziņu un Raimondu Vējoni, esmu bijis pār mēru nesaudzīgs…