Iesaki rakstu:

Paturot apcietinājumā Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu, tiesa, manuprāt, uzņemas atbildību riskēt ar viņa dzīvību. Vienā svaru kausā ir viņam izvirzītas, bet nepierādītas apsūdzības, bet otrā – ārstu apliecinājumi par viņa veselības stāvokli, kam apcietinājuma apstākļi var būt liktenīgi.

Grūti iedomāties, ka, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus, piemēram, mājas arestu vai kādus citus ierobežojumus, Ādamsons varētu turpināt “spiegot Krievijas labā”.  Likumā  teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja ar citiem līdzekļiem nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziegumu, netraucēs vai neizvairīsies no izmeklēšanas.

Tāpēc jo vairāk rodas iespaids, ka cietums šoreiz nav drošības līdzeklis, bet gan sods. Cilvēkam ar smagu diagnozi – ļoti mokošs sods. Iespējams, pat augstākais soda mērs, no kura Latvija kā civilizēta valsts jau sen kā oficiāli atteikusies…

Atkārtošos – Jānis Ādamsons nav stājies tiesas priekšā un notiesāts. Viņam ir izvirzītas visai miglainas apsūdzības, kuras nav pierādītas. Vai kāds jau izlēmis, ka viņš ir vainīgs? Vai tiesu vara ir gatava šajā gadījumā, ignorējot ārstu rekomendācijas, uzņemties atbildību par cilvēka dzīvību?