Iesaki rakstu:

Raidījums De Facto apgalvoja: “33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur datus, ko var uzskatīt par satraucošiem: skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.”

Nekas, ko LTV Ziņu dienests varētu apzīmēt kā “pētījumu”, neuzdodot vēlamo par esošo, un ar ko tas varētu iepazīstināt “pētījuma” rezultātus komentēt aicinātos ekspertus un sabiedrību, atklātībā līdz šim nav nonācis. Manuprāt, tāpēc, ka nav īsti, ar ko lepoties.

Skaidras naudas uzkrājumi

Deklarēto skaidras naudas uzkrājumu turētāji ir lauvas tiesa no De Facto satraucošajiem izmeklētājiem. “20% noziedzības apkarotāju ir skaidras naudas uzkrājumi” - tā vēsta raksts lsn.lv. Precizitātes labad: nē - to, cik izmeklētājiem ir skaidras naudas uzkrājumu, no deklarācijām uzzināt vienkārši nevar…

Aptuveni 20% noziedzības apkarotāju ir deklarējuši skaidras naudas uzkrājumus. Uzkrājums bija deklarējams, ja kādā no valūtām tas pārsniedza 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas jeb €6400 2014. gada 31. decembrī. Jā, deklarēšanas metodika neprasa deklarēt, piemēram, €6000 un $6000 skaidras naudas uzkrājumus…

De Facto satrauc visi deklarētie uzkrājumi - arī tiem četriem (4) izmeklētajiem, kuriem tie nemaz nebūtu jādeklarē. Iespējams, tāpēc, ka sakarsētā iztēlē jebkurš izmeklētājs, kurš deklarē jebkuru skaidras naudas summu, “cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus”, kā arī taisa sev alibi brīdim, kad viņu noķers, nesot tos azotē.

Tomēr tāpat iespējams, ka izmeklētājs deklarē šos līdzekļus, lai sniegtu iespējami pilnīgu ainu par finansiālo stāvokli pārskata periodā, kā arī, lai izvairītos no sekliem un sensacionāliem pārmetumiem, ka viņam “pēkšņi”, no zila gaisa ir parādījušies “satraucoši” skaidras naudas uzkrājumi pusgada atalgojuma apmērā…

Likumdevējs varētu izbeigt šo pastulbo danci ap amatpersonu skaidras naudas uzkrājumiem, nosakot tiem zemāku deklarēšanas slieksni, piemēram, piecu līdz sešu minimālo mēnešalgu apmērā un arī kopsummā. Tā, lai De Facto virsraksts skanētu: “82% VID FPP izmeklētāju ir satraucoši skaidras naudas uzkrājumi; pārējie, iespējams, melo, ka viņiem tādu nav”...

Laimesti un “ikgadēji” radu dāvinājumi

Ja skaidras naudas uzkrājumiem De Facto skaitļi vismaz atbilst viņu pašu ne visai prātīgi izvēlētajam vērtēšanas kritērijam, laimestu un “ikgadēju” radu dāvinājumu skaitīšana žurālistiem nudien nevedās.

Trīs nelielu LatLoto laimestu izdošana par daļu no “bīstamas tendences” un “iespējamu atkarību no azartspēlēm”, manuprāt, ir komiska un vērtējama kā skatītāju smadzeņu čakarēšana. LR likumdošana nošķir azartspēles un loterijas vai izlozes…

Un pēc pieckārtējas deklarāciju pārlūkošanas (kura atklāja trīs datu rokapstrādes kļūdas) atļaušos apgalvot, ka apgalvojums: “10% izmeklētāju saņem ikgadējus dāvinājumus” VID FPP izmeklētāju deklarācijās nav apstiprināms. Lai nonāktu pie 33 “aizdomīgajiem”, De Facto visdrīzāk ieskaitīja piecus, kam radu dāvinājumi un “u.c. ienākumi” no radiem nav ikgadēji.

Tātad precīzāks skaitlis, kas atbilst De Facto pašu izvēlētajiem kritērijiem, manuprāt, būtu 29 (vienam no apdāvinātajiem ir arī skaidras naudas uzkrājums). Atņemot trīs LatLoto “azartspēlmaņus”, paliek 26.

Atņemot četrus izmeklētājus, kuru deklarētie skaidras naudas uzkrājumi nepārsniedz 20 minimālās mēnešalgas - 23 (jo viens no tiem ir arī “azartspēlmanis”). Atņemot Robertu Dirnēnu, kurš vairs nav izmeklētājs, paliek 22 - arī smuks skaitlis.

Diemžēl, LatLoto laimestu pieskaitīšana vedina domāt, ka daļa no “virsraksta skaitļa” uzpūšanas bija apzināta. Mani rezultāti ir apkopoti un komentējami šeit; izmantotās deklarācijas - šeit.