Pēc „PIETIEK” iesnieguma saņemšanas prokuratūra uzsāk pārbaudi par „Liepājas metalurga” valsts galvojumu

»

Bet var arī gadīties, kā tas bieži šodien notiek, ka iestādes atbilde uz iesniegumu var būt pilnīgi nekompetenta un nekonsekventa attiecībā pret APL un citiem likumiem, kas arī saskaņā ar Augstākās tiesas 10 tēzēm interpretējama kā vispārēja un pareiza, jo ir nekonkrēta attiecībā pret materiālajām interesēm, kādai atbildei arī jābūt. Tas nozīmē, ka iestāde vnk var „ņirgāties”par iesnieguma iesniedzēju, vai pasmieties vispārīgi..no atbildes saņēmēja viedokļa, iesnieguma iesniedzējam un atbildes saņēmējam vainojot pašam sevi bezjēdzībā, nezinot likumus un Augstākās tiesas 10 tēzes faktiskās rīcības novērtējumam.

Atbildēt

»

Man arī neizdodad konstatēt Latvijā nevienu svēru, kas būtu attīstīta, sakārtota vai efektīva. Vismaz no tām, ko pārvalda vai kur doļā ir valsts jebkādā formā...

Atbildēt

»

Nu, bet pašas vainīgas tās iestādes, ka atbild "atrakstoties"- nu, rakstīsim vēl iesniegumus. Johaidī. Vai arī pārstāsim rakstīt un iesim razbiratsa pashi- diez, ko tad iestādes darīs?

Atbildēt

Jautājums viens- kad un kurš par to sēdēs?

Atbildēt

»

Redzu, ka arī citi saskata, ka PIETIEK izšķīst sīkumos un nav redzama tā nākotnes pozitīvā platforma, ieciklēšanās uz pagātni. Labi raksturots.
Dīvainības L.Lapsas „saķeršanās”procesā ar DP , regulārie A.Priedīša raksti, kuri simpatizē Krievijai un SC politikai, mīžīgā iesniegumu rakstīšana iestādēm.
PIETIEK jau sen bija jābūt skaidrībai, ka iesniegumu rakstīšana iestādēm un atbilžu sniegšana ir faktiskā rīcība, kuras novērtējums, starp citu, nav ietverts eksāmenā zvērinātiem advokātiem, kas liecina par advokatūras zemo līmeni. .
Kas attiecas uz faktisko rīcību, tad saskaņā ar Augstākās tiesas 10 tēzēm faktiskās rīcības novērtējumā atbildei uz iesniegumu jābūt vispārīgai, nevis konkrētai, kas regulē vai aizstāv privātpersonas (tostarp pilsoņu kopuma) materiālās intereses. Tas nozīmē, ka, rakstot iesniegumu, kurā pausta tieša privātpersonas (pilsoņu kopuma) materiālā (mantiskā) interese, iestādei uz šo iesniegumu jāatbild vispārīgi – „atrakstīšanās formā”.
Kas attiecas uz PIETIEK iesniegumu par Metalurgu, tad nepareizi uzrakstīts iesniegums parasti no iestādes un tiesas tiek interpretēts no materiālo interešu viedokļa, uz ko atbildei jābūt vispārējai - „atrakstīšanās formā”, par ko atkal PIETIEK vēlāk var „šumēties”. Iestāde vai tiesa , izvērtējot šādu iesniegumu , to var interpretēt pēc savas patikas, ko kā patvaļu prakstiski nav iespējams pierādīt – patvaļas aizlieguma princips – APL. Iestāde, tiesa, interpretējot PIETIEK iesniegumu meteriālo ieinteresētību faktiskās rīcības procesā var to pēc vēlēšanās izskatīt no valsts, pilsoņu kopuma, privātpersonu (LM akcionāru), PIETIEK viedokļa, tādēļ izriet, ka tāpat gaidāma atrakstīšanās, ko iestāde iekšēji pamato ar politisku lēmumu piešķirt valsts galvojumu LM akcionāriem. Ņemot vērā, ka APL un faktiskā rīcība neietilpst politiskajos lēmumos, atbildē uz iesniegumu nebūs norādes, ka tas ir bijis politisks lēmums galvot kredītu, jo politisku lēmumu izvērtēšana neietilpst iestādes, tiesas faktiskās rīcības kompetencē saskaņā ar APL (Administratīvā procesa likumu un Iesniegumu likumu).
Ņemot vērā iepriekšminēto, PIETIEK uz iesniegumu saņems „atrakstīšanās”- vispārējas formas atbildi, kas PIeTIEK, iespējams, jau ir zināms. Pēc tam PIETIEK nākošajā rakstā publiskos saturu, ar ko izrādīs patiesu neapmierinātību ar atbildi uz iesniegumu, ieinteresētību LM kredīta galvojuma lietā, apvainojot iestādes bezdarbībā, korupcijā u.c. nebūšanās.
Bet var arī gadīties, kā tas bieži šodien notiek, ka iestādes atbilde uz iesniegumu var būt pilnīgi nekompetenta un nekonsekventa attiecībā pret APL un citiem likumiem, kas arī saskaņā ar Augstākās tiesas 10 tēzēm interpretējama kā vispārēja un pareiza, jo ir nekonkrēta attiecībā pret materiālajām interesēm, kādai atbildei arī jābūt. Tas nozīmē, ka iestāde vnk var „ņirgāties”par iesnieguma iesniedzēju, vai pasmieties vispārīgi..no atbildes saņēmēja viedokļa, iesnieguma iesniedzējam un atbildes saņēmējam vainojot pašam sevi bezjēdzībā, nezinot likumus un Augstākās tiesas 10 tēzes faktiskās rīcības novērtējumam.

Atbildēt

ar to alkahola pudeli???????????? vēl emmas uzlieciet uz reklāmu stabiem, teiksim reklamējot demogrāfiju vai bernudārzus

Atbildēt

Pārbaude gan sākta pec Valsts kontroles iesnieguma un pietiek. iesniegums bija pilnīgi lieks.

Atbildēt

»

Redzu, ka arī citi saskata, ka PIETIEK izšķīst sīkumos un nav redzama tā nākotnes pozitīvā platforma, ieciklēšanās uz pagātni. Labi raksturots.
Dīvainības L.Lapsas „saķeršanās”procesā ar DP , regulārie A.Priedīša raksti, kuri simpatizē Krievijai un SC politikai, mīžīgā iesniegumu rakstīšana iestādēm.
PIETIEK jau sen bija jābūt skaidrībai, ka iesniegumu rakstīšana iestādēm un atbilžu sniegšana ir faktiskā rīcība, kuras novērtējums , starp citu, nav ietverts eksāmenā zvērinātiem advokātiem, kas liecina par advokatūras zemo līmeni. .
Kas attiecas uz faktisko rīcību, tad saskaņā ar Augstākās tiesas 10 tēzēm faktiskās rīcības novērtējumā atbildei uz iesniegumu jābūt vispārīgai, nevis konkrētai, kas regulē vai aizstāv privātpersonas (tostarp pilsoņu kopuma)materiālās intereses. Tas nozīmē, ka , rakstot iesniegumu, kurā pausta tieša privātpersonas (pilsoņu kopuma) materiālā (mantiskā) interese, iestādei uz šo iesniegumu jāatbild vispārīgi – „atrakstīšanās formā”.
Kas attiecas uz PIETIEK iesniegumu par par Metalurgu, tad nepareizi uzrakstīts iesniegums parasti no iestādes un tiesas tiek interpretēts no materiālo interešu viedokļa, uz ko atbildei jābūt vispārējai -„atrakstīšanās formā”, par ko atkal PIETIEK vēlāk var „šumēties”. Iestāde vai tiesa , izvērtējot šādu iesniegumu , to var interpretēt pēc savas patikas, ko kā patvaļu prakstiski nav iespējams pierādīt – patvaļas aizlieguma princips – APL. Iestāde, tiesa, interpretējot PIETIEK iesniegumu meteriālo ieinteresētību faktiskās rīcības procesā var to pēc vēlēšanās izskatīt no valsts, pilsoņu kopuma, privātpersonu (LM akcionāru), PIETIEK viedokļa, tādēļ izriet, ka tāpat gaidāma atrakstīšanās, ko iestāde iekšēji pamato ar politisku lēmumu piešķirt valsts galvojumu LM akcionāriem. Ņemot vērā, ka APL un faktiskā rīcība neietilpst politiskajos lēmumos, atbildē uz iesniegumu nebūs norādes, ka tas ir bijis politisks lēmums galvot kredītu, jo politisku lēmumu izvērtēšana neietilpst iestādes, tiesas faktiskās rīcības kompetencē saskaņā ar APL (Administratīvā procesa likumu un Iesniegumu likumu).
Ņemot vērā iepriekšminēto, PIETIEK uz iesniegumu saņems „atrakstīšanās”- vispārējas formas atbildi, kas PIeTIEK, iespējams, jau ir zināms. Pēc tam PIETIEK nākošajā rakstā publiskos saturu, ar ko izrādīs patiesu neapmierinātību ar atbildi uz iesniegumu, ieinteresētību LM kredīta galvojuma lietā, apvainojot iestādes bezdarbībā, korupcijā u.c. nebūšanās.

Atbildēt

»

Liepājas metalurga galvojums no, piemēram, augstāk manis jau minētā "Dvēseļu puteņa", atšķiras tikai ar apmēru. Var jau uzskaitīt visus desmitus, simtus un tūkstošus citu piemēru - tādu kā dzimtā pagasta skolu jumtu remontus, baznīcu piebraucamo ceļu asfaltēšanu, it kā demogrāfiskās lietas... utt. Tad Liepājas metalurga nauda arī pēc apmēra liksies vien tāds sīkums.

Atbildēt

Ja visi tie, kas vainīgi pie LM šobrīdējā stāvokļa, kura rezultātā sniegts TĀDS atbalsts un izsaimniekoti valsts līdzekļi, zinātu savu atbildību - izsaimniekotās naudas atdošanu krimināllikuma ietvaros, ŠAUBOS, VAI KĀDS BŪTU UZDROŠINĀJIES VISPĀR KAUT KO GALVOT?! JĀMAINA likumi, kuri paredz visu galvotāju piespiedu naudas atdošanu no saviem ienākumiem kaut vai citiem par biedu un bijāšanu!?? GALVOT var TIKAI AR SAVU PERSONĪGO NAUDU!!! Bez tam valsts naudas izšķērdētājiem aizliegt KANDIDĒŠANAS FUNKCIJAS UN JAUNU PARTIJU DIBINĀŠANAS IESPĒJAS, KĀ ARĪ VISA VEIDA PAŠREKLAMĒŠANOS MASU MEDIJOS! VARBŪT, KA TAD CILVĒKI SĀKTU DOMĀT, PIRMS KAUT KO PRETVALSTISKU DARA??! TAGAD RULLĒ ATKAL...

Atbildēt

»

Neesmu īpaši piedomājis un analizējis PIETIEK darbību, lai gan ielūkojos te regulāri. Par sevi varu teikt, ka lasāmā te atrodu arvien mazāk un mazāk. Negribu teikt, ka tā ir PIETIEK vaina, mainos jau arī es pats, manas intereses un laika pavadīšanas prioritātes. Tā, piemēram, informāciju par kārtējo sūdzību, iesniegumu vai pieprasījumu ar retiem izņēmumiem, un šis raksts ir viens no tiem, vairs nelasu. Nesaku, ka tas ir nelietderīgs un nevajadzīgs darbs, taču redzot, ka daudzos gadījumos amatpersonām vai iestādēm uzdotie jautājumi nav vērsti uz informācijas iegūšanu, bet domāti kādiem citiem mērķiem, man par to interese zūd.
Es arī vēlētos, lai PIETIEK pozitīvā platforma iezīmētos skaidrāk un kļūtu labāk nolasāma. Citādi tas sekos Jaunā laika/Vienotības (JlV) pēdās.
Atcerēsimies, ka JlV, ienākot politikā, vienīgā ideoloģija un platforma bija citu kritizēšana, noliegums, cīņa pret - korumpantiem, zagļiem, blēžiem... Sabiedrība tika šķelta un dalīta labajos un sliktajos, gaišajos un tumšajos spēkos, savējos un pārējos. Paradoksāli - pat nokļūstot pie varas JlV turpināja uzvesties tā it kā tā joprojām būtu opozīcijā. Līdz pat šai dienai JlV nav pozitīvās ideoloģiskās platformas, nav vispārnacionālu un vienojošu mērķu, programmu vai uzstādījumu. Tas ir ceļš uz nekurieni, tas ir strupceļš.
Es šo piemēru izvēlējos tāpēc, lai pateiktu, ka PIETIEK tikai iegūtu, ja tas postulētu kādu labāk nolasāmu šī portāla nākotnes vīziju, kādu pozitīvu uzstādījumu un vienojošu mērķi, mērķi "par". Jo pats nosaukums "PIETIEK" (pietiek melot, pietiek zagt, pietiek neskaidrību...utt.) ir vērsts atpakaļ, vērsts uz pagātni, bez pozitīvas virzības nākotnē. Un, ja vēl ikdiena pazūd sīkumos un apnicīgā birokrātiskā rutīnā, bezgalīgā sarakstē un tiesas procesos, tad es nākotnē neko citu kā strupceļu diemžēl, neprognozēju.
Tomēr katram jau ir savs skatījums uz lietām un procesiem mums apkārt, tāpēc uz kaut kādu "pareizo viedokli" nemaz nepretendēju.

Atbildēt

»

PIETIEK izvirzījuši sev žurnālistiskās pētniecības un analīzes uzdevumus un regulāri aplūko dažādus jautājumus, bet nekādi nekonstatē, ka Latvijā nav sfēru, kas būtu attīstītas un ar ko būtu sabiedrība un tauta kopumā apmierināta. PIETIEK līdz ar to neatzīst, kas tādā gadījumā nenodarbojas ar žurnālistisko pētniecību, bet sensācāju meklēšanas pārņemti porālu PIETIEK uztur savam pašlabumam (tikai nav zināms šā pašlabuma konkrēts mērķis, izņemot reklāmdevējus).
Ņemot vērā iepriekšminēto un faktu, ka PIETIEK neizvirza sev poliiskus mērķus, ar ko reizē neizvirza pozitīvu platformu Latvijas virzībai uz attīstību, PIETIEK ieciklējas savā procesā „mazgāt netīru veļu”- citu un publiski, mazgāšanas pēc.
Šis trūkums – politiskās platformas neesamība PIETIEK atstāj pelēkajā zonā un ir bezjēdzīga PIETIEK iesniegumu rakstīšana amatpersonām un iestādēm šī procesa paša par sevi dēļ. Agri vai vēlu PIETIEK izstādījumi nonāks strupceļā, jo lasītājs un komentētājs neatrod PIETIEK portālā konkrētu savu politisko simpātiju nišu.
A.Priedīša grafomānisko rakstu regulāra publicēšana vedina domāt par PIETIEK simpātijām krievvalodīgajiem un SC, kuru aktīvs atbalstītājs ar saviem „ar ūdeni piesūcināta sūkļa” rakstiem atbalsta A.Priedītis.

Atbildēt

PIETIEK izvirzījuši sev žurnālistiskās pētniecības un analīzes uzdevumus un regulāri aplūko dažādus jautājumus, bet nekādi nekonstatē, ka Latvijā nav sfēras, kas būtu attīstīta un ar ko būtu sabierdrība un tauta kopumā apmierināta. PIETIEK līdz ar to neatzīst, kas tādā gadījumā nenodarbojas ar žurnālistisko pētniecību, bet sensācāju meklēšanas pārņemti porālu PIETIEK uztur savam pašlabumam (tikai nav zināms šā pašlabuma konkrēts mērķis, izņemot reklāmdevējus).
Ņemot vērā iepriekšminēto un faktu, ka PIETIEK neizvirza sev poliiskus mērķus, ar ko reizē neizvirza pozitīvu platformu Latvijas virzībai uz attīstību, PIETIEK ieciklējas savā procesā „mazgāt netīru veļu”- citu un publiski, mazgāšanas pēc.
Šis trūkums – politiskās platformas neesamība PIETIEK atstāj pelēkajā zonā un ir bezjēdzīga PIETIEK iesniegumu rakstīšana amatpersonām un iestādēm šī procesa paša par sevi dēļ. Agri vai vēlu PIETIEK izstādījumi nonāks strupceļā, jo lasītājs un komentētājs neatrod PIETIEK portālā savu politisko simpātiju nišu.
A.Priedīša grafomānisko rakstu regulāra publicēšana vedina domāt par PIETIEK simpātijām krievvalodīgajiem un SC, kuru aktīvs atbalstītājs ar saviem „ ar ūdeni piesūcināta sūkļa”rakstiem atbalsta A.Priedītis.

Atbildēt

»

Tā tam būtu jābūt, taču par laimi vai nelaimi tā nav. Nav pārāk daudz to gadījumu, kad deputātiem tas ir izdevies un tie piemēri vienmēr ir diezgan dārgi maksājuši - sākot no šeit aprakstītā Liepājas metalurga 50 miljoniem līdz šonedēļ publiskajā telpā izskanējušajam "Dvēseļu putenim" par vienu miljonu latu, ar kuru Vienotības Inna Druviete ir nolēmusi nočiept sev kādas balsis no vislatviešiem. Nacionāli un patriotiski noskaņotie kinomīļi spiedz aiz sajūsmas - būs filma par strēlniekiem!
Runājot par deputātu un valdības attiecībām normālā valstī vajadzētu būt tā, ka Saeima nodefinē valdībai, ko tā vēlas un cik daudz naudas šo vēlmju piepildījumam tā valdībai atvēl. Valdība iet un dara. Ja nevar, tad saka, ka par šādu naudu to nevar paveikt. Tad Saeima saka paldies un ņem un noalgo citu valdību, kura var. Par budžeta izpildi pēc gada valdība atskaitās savam pasūtītājam - Saeimai. Saeima ir noalgojusi Valsts kontrolieri, kurš pārbauda vai valdība ir izpildījusi to, ko Saeima bija uzdevusi un valdība apņēmusies izdarīt. Atkarībā no rezultātiem Saeima pasaka valdībai par to paldies, pabar vai atkal meklē kādu citu, labāku, valdību.
Lai ziņojums būtu objektīvāks un ticamāks, lai valsts kontrolieris labāk uzpasētu valdību, Saeima izvēlas valsts kontrolieri pēc valdībai opozīcijā esošo partiju deputātu ieteikuma. Citādi jau tai kontrolei nav lielas jēgas.
Ja Saeima būs noalgojusi draņķīgu valdību, iztērējusi nejēdzīgi daudz naudas, tad nodokļu maksātāji un vēlētāji būs neapmierināti ar saviem vēlētajiem priekšstāvjiem, Saeimas deputātiem. Būs jāpaceļ nodokļi, jāsamazina tautai dodamie labumi - tas vēlētājiem noteikti nepatiks un tāpēc šie deputāti Saeimā ievēlēti vairs netiks. Tāpēc Saeimai ļoti rūp tas, cik labi un profesionāli strādā valdība, jo tā ir instruments vēlētājiem doto solījumu izpildei. Un budžets ir nauda, ko Saeima uztic valdībai, lai tā finansētu šo solījumu izpildi.
Cik tuvu vai tālu esam no šīs mūsu likumos noteiktās varas dalīšanas principa - katrs var spriest pats.

Atbildēt

»

Vai akcionāri/deputāti var apstiprināt kaut ko citu, ko nepiedāvā vadība/valdība?

Atbildēt

»

Vai akcionāri/deputāti var apstiprināt kaut ko citu, ko nepiedāvā vadība/valdība?

Atbildēt

»

Deputāti jau cenšas darīt to, kas patīk, vai varētu patikt tautai. Pilsoņiem taču patika, ka budžetā tika paredzēts galvojums Liepājas metalurgam - īpaši jau Kurzemes apgabala vēlētājiem. Arī visiem tiem, kopskaitā vismaz 51 deputātam, kuri nobalsoja par tā gada budžeta likumu pieņemšanu, jo viņi bija paveikuši labu darbu - palīdzējuši liepājniekiem, visai Kurzemei!

Atbildēt

»

Pilnīgi piekrītu . Deputāti , pēc definīcijas , nav ne par ko atbildīgi , jo viņus ievēlēja tauta . Tapēc viņi ir nesodāmi.

Atbildēt

Sesks negulees sonakt.....

Atbildēt

Repši kamerā!

Atbildēt

.............................

Atbildēt

Neesmu jurists, bet parakstot galvojuma līgumu obligāti bija jāparedz gadījums, ja iestājas uzņēmuma maksātnespēja! Jebkura banka prasa nodrošinājumu, bet Repše atļaujas parakstīt līgumu, kur maksātnespējas gadījumā nevar īpašniekiem atsavināt akcijas, izskatās pēc tiešas korupcijas,jo pat santehniķis Vasja painteresētos un pieminētu sankcijas pret LM maksātnespējas gadījumā!

Atbildēt

»

jau prokuratūra atrādīs adresātu kam šo lietu izskatīt,ja vien būs patiesa vēlēšanās to darīt.

Atbildēt

Iesniegums nav pec adreses.KNABAM butu jaatrod,kurs so naudu nozaga.

Atbildēt

»

Tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri ievēlēja deputātus, kuri nobalsoja par valsts galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam, šis lēmums patika un tas bija pilsoņu kopuma vairākums. Par to liecina tas, ka valdības vadītājs un Finanšu ministrs atkal ir no tās pašas partijas, kuras lēma par šī galvojuma iekļaušanu valsts budžetā. Vēlētāju vairākums bija ar šo lēmumu apmierināti un ne tikai šī lēmuma pieņēmējiem neko nepārmeta, bet arī atkal atdeva par viņiem savas balsis Saeimas vēlēšanās! Tas kādam atsevišķam indivīdam var nepatikt, taču LR pilsoņu kopuma vairākums šajā LM atbalstīšanā ne tikai neredz valsts naudas izsaimniekošanu, bet visnotaļ atbalsta tādu rīcību. Varbūt arī savas muļķības dēļ, taču tāds jau bija vēlētāju pieprasījums - nepieciešamas jaunas sejas parlamentā!
Tāda nu ir tā demokrātija - visiem mīļš nebūsi...

Atbildēt

Nu tām 100 galvām, kas balsoja par Liepājas metalurga kreditēšanu arī būtu jāuzņemas pilna atbildība par šī kredīta apmaksu.Deputātiem, katram no viņiem būtu jāapzinās, ka nodokļu maksātāji nav slaucamas govis. Ir krimināllikuma pants par valsts naudas izsaimniekošanu.

Atbildēt

»

Protams, ka tūlīt pieslēgs kādu virspseidoprokurori Opincāni, kura visu "izvērtēs" un konstatēs, ka nekas nav bijis. Kā parasti.

Atbildēt

»

Protams, ka tūlīt pieslēgs kādu virspseidoprokurori Opincāni, kura visu "izvērtēs" un konstatēs, ka nekas nav bijis. Kā parasti.

Atbildēt

vai nu tiesam Repsem bus jasaslimst un jabrauc arsteties?

Atbildēt

Visā šajā jezgā ir aizmirsts pats galvenais - valsts budžets ir pēc savas būtības izdevumu saraksts. To katru gadu ir tiesīgi apstiprināt 100 tautas ievēlētie priekšstāvji un tajā pēc definīcijas nav nekā izšķērdīga, nesaimnieciska, nevajadzīga vai nelietderīga. Šajā dokumentā Saeimas deputāti var ielikt kaut vai lidojumu uz marsu, otras nacionālās bibliotēkas celtniecību, algas divkāršu pielikumu skolotājiem un mediķiem vai arī galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam. No likuma viedokļa neviens neierobežo šos 100 mūsu izvēlētos cilvēkus tā rīkoties. Budžets - tas ir ar likuma spēku apstiprināts valsts izdevumu saraksts! Tas var patikt vai nepatikt, taču tas ir jāievēro un jāpilda. Kas notiks, ja katrs sāks pildīt tikai tās likuma normas, kuras patiks, bet nepildīs tās, kuras nepatiks? Piemēram, katrs tiesnesis izlems, kuras likuma panti ir pieņemami un kuri tam šķitīs stulbi, katrs policists satiksmes noteikumus traktēs pēc saviem ieskatiem, par autovadītājiem nemaz nerunājot. Citu variantu, kā vien ievērot un pakļauties likumam, likumpaklausīgiem valsts pilsoņiem, tajā skaitā arī ierēdņiem, nav. Sodīt var tikai par likuma neievērošanu, tā pārkāpšanu, bet nevis par tā ievērošanu un pildīšanu. Likumam nav jāpatīk, tas ir jārespektē un jāpilda. Viss pārējais ir tikai politiska retorika un tukša muldēšana.

Atbildēt

faktiski varētu ietaupīt valsts naudu uz daudzu uzraugošo iestāžu rēķina, jo tie, kas ievēro likumu, to ievēros tāpat, bet likumpārkāpēju dzīvi šie te 'uzraugi'' tāpat pārāk neapgrūtina. ak, jā - visādus vidus, pvd, ptac, akka/laa etc. gan būtu jāatstāj, jo tad tiem likumpaklausīgajiem dzīve būtu pārāk garlaicīga.

Atbildēt

Cik labi, ka ir tāds pietiek, kurš uzraksta savlaicīgu iesniegumu, prokuratūrai ir pamats izvērtēt, konstatēt, ka n.n. nav noticis un "visi brīvi!"

Atbildēt