Iesaki rakstu:

Pēc Pietiek publikācijas un tai sekojušā iesnieguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzlicis naudas sodu nu jau bijušajam Ārlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Viktoram Makarovam par neatļautu amatu savienošanu.

Šā gada aprīļa vidū Pietiek publicēja atvērtās sabiedrības pētnieces Kerijas Kārkliņas rakstu, kurā bija norādīts uz to, kā toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nelikumīgi kopš 2011. gada 14. novembra līdz 2013. gada 24. janvārim iecēlis Reformu partijas valdes locekli, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru Viktoru Makarovu par savu ārštata padomnieku, kaut šos amatus aizliegts savienot.

Publikācijā bija norādīts, ka Makarovs šo faktu rūpīgi slēpis, neuzrādot valsts amatpersonas deklarācijā: "Makarovs apzināti noslēpa šo faktu jau deklarācijā, ko iesniedz, stājoties parlamentārā sekretāra amatā, deklarācijā par 2011. gadu uzrādot tikai amatu Reformu partijā un Politikas centrā "Eurocivitas" (Makarovs slēpj arī citus amatus - amatu Rīgas Stradiņa universitātē, piemēram, par ko saņēmis algu, nemaz nerunājot par to, ka slēpj, kādu amatu ieņem Urbanoviča Baltijas forumā, kur saņēmis algu.). Būšanu šajā ārštata amatā pierāda tikai Roberta Ķīļa 2011. gada 14. novembra rīkojums Nr.14-01/627a "Par Viktora Makarova iecelšanu [..]. kas ļoti aizdomīgi ir numurēts ar "a"."

Tāpat publikācijā bija uzdots retorisks jautājums par to, "cik trim Ķīļa citiem padomniekiem-juristiem (Nellijai Titovai, Valdim Verneram un Ilzei Muižniecei) kopā maksā algu, ja viņi gadu nepamana šo skandalozi diskreditējošo, acīmredzamo likumpārkāpumu? Kauna sajūtas acīmredzot nav un dokuments jānosūta KNAB, lai spriestu, vai uzlikt Viktoram Makarovam un Robertam Ķīlim sodu par likuma tīšu pārkāpšanu vairāk ne kā gada garumā".

Pēc šīs publikācijas Pietiek nosūtīja iesniegumu KNAB, norādot uz šiem faktiem. KNAB atbildi uz to publicējam pilnībā:

"Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs), atbildot uz Jūsu 2013.gada 14.aprīļa iesniegumu par Ārlietu ministrijas (turpmāk - ĀM) parlamentārā sekretāra Viktora Makarova iespējamo likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Likums) normu pārkāpumu, savienojot ĀM parlamentārā sekretāra amatu ar izglītības un zinātnes (turpmāk - IZM) ministra ārštata konsultatīvā darbinieka amatu, informē, ka atbilstoši Biroja kompetencei ir veicis pārbaudi, lai konstatētu, vai V.Makarovs ir ievērojis viņam kā ĀM parlamentārajam sekretāram Likumā noteiktos valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumus.

Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktu Birojs kontrolē likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - Likums) izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu.

Savukārt Likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

V.Makarovs ir iekļauts ĀM valsts amatpersonu sarakstā kā ĀM parlamentārais sekretārs atbilstoši Likuma 4.panta pirmās daļas 3.punktam.

Ievērojot minēto, V.Makarovam kā ĀM parlamentārajam sekretāram ir saistoši Likumā valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi un aizliegumi, t.sk., speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

Saskaņā ar Likuma 6.panta pirmajā daļā noteikto, valsts amatpersonai ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai

pilnvarojuma izpildi, ja šajā likumā vai citā normatīvajā aktā nav paredzēti valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

Likuma 7.panta otrā daļa nosaka, ka Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministriem, īpašu uzdevumu ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1)   amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem;

2)   amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

3)   pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;

4)   citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi;

5)   amatu, kuru viņi ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

Saskaņā ar Likuma 1 .panta 1 .punktu, amats ir darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros valsts vai pašvaldības iestādē, sabiedriskajā vai reliģiskajā organizācijā, kā arī komercsabiedrībā.

Konstatēts, ka V.Makarovs no 2011.gada 9.novembra līdz 2013.gada 24.janvārim ir veicis izglītības un zinātnes (turpmāk - IZM) ministra ārštata konsultatīvā darbinieka amata pienākumus.

Ministru kabineta 2004.gada 18.maija noteikumu Nr.495 „Noteikumi par Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvā darbinieka statusu un kompetenci" (turpmāk - Noteikumi) 2.punktā noteikts, ka Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvais darbinieks ir persona, kas konsultē Ministru kabineta locekli par valsts politikas izstrādi un īstenošanu Ministru kabineta locekļa vadītajā nozarē, kā ari nodrošina Ministru kabineta locekļa saikni ar sabiedrību.

Saskaņā ar Noteikumu 5.punktā noteikto Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvajam darbiniekam ir šādi pienākumi:

5.1. sniegt Ministru kabineta loceklim priekšlikumus par valsts politikas izstrādi un īstenošanu konkrētā jomā;

5.2. konsultēt Ministru kabineta locekli attiecīgajā jomā;

5.3. ar īpašu attiecīgā Ministru kabineta locekļa pilnvarojumu pārstāvēt Ministru kabineta locekļa viedokli citās valsts institūcijās, darba grupās, konsultatīvajās padomēs un sanāksmēs, kur tiek saskaņoti viedokļi;

5.4. piedalīties valsts institūciju darbībā atbilstoši Ministru kabineta locekļa noteiktajiem uzdevumiem;

5.5. ar attiecīgā Ministru kabineta locekļa pilnvarojumu izteikt Ministru kabineta loeekļa viedokli plašsaziņas līdzekļos.

Noteikumu 7.punkts nosaka, ka Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvais darbinieks nesaņem darba samaksu.

IZM ministra ārštata konsultatīvā darbinieka amats nav uzskatāms par amatu, kuru V.Makarovs ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, nav uzskatāms par amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, nav uzskatāms par citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, kuru V.Makarovs kā ĀM parlamentārais sekretārs ieņem saskaņā ar Saeimas un tās institūciju lēmumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai rīkojumiem, kā ari tas nav uzskatāms par amatu, kuru V.Makarovs kā ĀM parlamentārais sekretārs ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi. Tādējādi V.Makarovam saskaņā ar Likuma 7.panta otro daļu bija aizliegts savienot ĀM parlamentārā sekretāra amatu ar IZM ministra ārštata konsultatīvā darbinieka amatu.

Ievērojot minēto, V.Makarovs, no 2011.gada 9.novembra līdz 2013.gada 24.janvārim ĀM parlamentārā sekretāra amatu savienojot ar aizliegtu IZM ministra ārštata konsultatīvā darbinieka amatu, nav ievērojis Likuma 7.panta otrajā daļā valsts amatpersonām noteiktos amatu savienošanas ierobežojumus.

Par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu ir paredzēta administratīvā atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantā.

Izskatot V.Makarova administratīvā pārkāpuma lietu un izvērtējot lietā esošos pierādījumus, 2013.gada 24.maijā tika pieņemts lēmums par valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu saukt V.Makarovu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 panta un sodīt ar naudas sodu.

Vienlaikus informējam, ka V.Makarovs saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279.panta pirmo un trešo daļu, kā arī 281.pantu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas var apstrīdēt Biroja priekšniekam.

Priekšnieks J. Streļčenoks."