Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad ar nepārsūdzamu Rīgas apgabaltiesas spriedumu atstāts spēkā pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru tika izbeigta pret Lato Lapsu Drošības policijas safabricētā administratīvā pārkāpuma lieta, Lato Lapsa vērsies ar oficiālu iesniegumu pie Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta, pieprasot ne tikai oficiālu atvainošanos, bet arī atzinumu, ka Drošības policija ir iepazinusies ar spriedumu un savā turpmākajā darbībā apzinīgi un konsekventi ņems vērā tajā izteiktos atzinumus, lai nepieļautu atkārtotus personu tiesību aizskāruma gadījumus. Publicējam šo otrdien Drošības policijas jau saņemto iesniegumu:

"2015. gada 12. maijā plkst. 14.44 Rīgā, Kr.Barona ielā 99a Jūsu vadītās iestādes darbinieki mani aizturēja par to, ka es neesot pakļāvies policijas darbinieku likumīgajām prasībām, kad tie pildīja dienesta pienākumus, un esot ignorējis policijas darbinieku rīkojumu pārtraukt Latvijas Republikas Drošības policijas ēkas, dienesta automašīnu, amatpersonu un apmeklētāju filmēšanu.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 30.jūnija spriedumu tika izbeigta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret mani par pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas APK 175.pantā. Tiesa spriedumā saistībā ar minēto aizturēšanu norādīja, ka, pārbaudot un novērtējot lietā esošos materiālus un rakstveida pierādījumus, konstatējusi, ka lieta izbeidzama administratīvā pārkāpuma sastāva trūkuma dēļ, kas konstatēts, vērtējot kopsakarā visus lietā esošos pierādījumus.

Šajā spriedumā bija ne tikai konstatēts tas, ka nekādu filmēšanu es netiku veicis, bet arī norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā vispār nav atsauču uz normatīvajiem aktiem, atbilstoši kuriem filmēšana uz ielas pie Drošības policijas ēkas būtu aizliegta, ja es filmēšanu būtu veicis.

Spriedumā norādīts, ka Jūsu vadītās iestādes inspektora dežuranta E.Neimaņa ziņojumā norādītā atsauce uz Ministru kabineta noteikumu Nr.887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts" 2.5.,2.6.,2.7.,2.10. punktu ir konkrētajai situācijai neatbilstoša, jo no lietas materiāliem neizriet, ka man būtu pārmests, ka es mēģinātu iegūt jebkādu informāciju, kas ir ietverta minētajos noteikumos, un šie noteikumi neuzliek fiziskai personai nekādus pienākumus vai aizliegumus veikt jebkādas darbības.

Tāpat tiesas spriedumā minēts: pat ja minētais normatīvais regulējums nav pietiekošs valsts noslēpuma aizsardzībai, tas nedod pamatu policijas amatpersonām to patvaļīgi paplašināt.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 5. oktobra spriedumu, kas stājies spēkā 2015. gada 5. oktobrī, minētais Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 30.jūnija spriedums ir atstāts negrozīts un stājies spēkā.

No tiesas sprieduma līdz ar to izriet, ka manis aizturēšanai, ko 2015. gada 12. maijā veica Jūsu vadītās iestādes darbinieki, nebija nekāda likumīga pamata, tā bija nepamatota un prettiesiska.

Līdz ar to vēlos desmit darba dienu laikā saņemt no Jūsu vadītās iestādes rakstisku atzinumu, ka tā ir iepazinusies ar minēto Rīgas apgabaltiesas spriedumu un savā turpmākajā darbībā apzinīgi un konsekventi ņems vērā tajā izteiktos atzinumus, lai nepieļautu atkārtotus personu tiesību aizskāruma gadījumus.

Tāpat minētajā termiņā vēlos saņemt no Jūsu vadītās iestādes rakstisku atvainošanos par manis nepamatoto un prettiesisko aizturēšanu 2015. gada 12. maijā.

Pielikumā - Rīgas apgabaltiesas 2015. gada 5. oktobra sprieduma kopija uz 16 lapām."

Novērtē šo rakstu:

0
0