Iesaki rakstu:

Lai arī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) noraidījis intervijā laikrakstam Vesti segodņa teikto par nākamgad sagaidāmo pensiju samazināšanu, vairāki ar valdību cieši saistīti avoti Pietiek atzinuši, ka pensiju samazināšana vismaz līdz 10% un pensiju piemaksu koriģēšana ir viens no 2012.gada valsts budžeta izdevumu samazināšanas pasākumiem, kas gada sākumā iekļauti pagaidām sabiedrībai noklusētajā nākamā gada budžeta veidošanas plānā.

„Sociālajam budžetam šogad, veicot 2011.gada budžeta grozījumus neviens klāt neķersies, taču ir it kā norunāts, ka diskusija par to ir jārosina un ka pensiju samazināšana maksimums par 10% un pensiju piemaksas sistēmas pārskatīšana ir viens no 2012.gada budžeta konsolidācijas stūrakmeņiem,” Pietiek atzina valdībai tuvs avots, kas nevēlējās viedokli paust publiski.

Tiesa, teikt, ka valdības koalīcijā panākta „nerakstīta”, bet dzelžaina vienošanās, nevarot. Par to, ka bez sociālā budžeta un pensiju izdevumu apcirpšanas valdībai, veidojot 2012.gada budžetu, neizdosies iztikt, koalīcijā ticis runāts, taču stingra piekrišana no partneriem - apvienības Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - par to neesot saņemta.

Pēc optimistiskākajām prognozēm, 2012.gada budžetā valdībai būs jāpanāk vēl vismaz aptuveni 200 miljonu latu liela budžeta deficīta konsolidācija. Oficiāli līdz šim nav paziņots 2012.gada budžeta konsolidācijas apjoms. Iepriekš izskanēja, ka nākamā gada budžetā konsolidācijas apmērs varētu veidot 250 līdz 310 miljonus latu, tomēr Finanšu ministrija paudusi, ka, visticamāk, reāli nāksies samazināt mazāk.

Neatkarīgi no tā, vai 2012.gada budžetā valdībai vajadzēs konsolidēt vairāk nekā 200 miljonus latu vai mazāk, sociālā budžeta tēriņu un ar tiem saistītā pensiju apcirpšana ir viens no reālākajiem izdevumu samazināšanas piedāvājumiem. Tas ir tāpēc, ka pensiju samazināšana līdz 10% un pensiju piemaksu sistēmas pārskatīšana budžeta izdevumos ļauj ietaupīt lielu un skaidri aplēšamu summu, kas veido ap 100 - 120 miljonus latu gadā.

Kā otrs 2012.gada budžeta veidošanas stūrakmens tiek minētas tā sauktās strukturālās reformas veselības aprūpes un izglītības sistēmās, uzsvaru liekot uz valsts budžeta finansējuma pārskatīšanu augstskolām un no budžeta finansētām studiju programmām, kas vairākās augstskolās pārklājas.

Saistībā ar 2012.gada budžeta veidošanu un nepieciešamo konsolidāciju valdībai tuvās aprindās neoficiāli netiek izslēgta arī dažu nodokļu, tai skaitā PVN celšana par vēl vienu procentu - līdz 23%. Kuluāros izskan, ka PVN palielināšana tiktu pamatota kā viens no valdības pasākumiem pieaugošās inflācijas mazināšanā.

2012.gada budžeta konsolidāciju paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem un Latvijas apņemšanās pārskatāmā laikā samazināt budžeta deficītu līdz Māstrihtas kritērijiem, lai 2014.gadā varētu pretendēt uz iestāšanos eiro zonā. Budžeta deficīta samazināšana ir svarīga, lai valsts ilgstoši nedzīvotu ar lielu parādu.