Iesaki rakstu:

Pavasarī tika ziņots, ka Covid-19 krīzes laikā vislielāko valsts atbalstu ir saņēmuši ziņu/informatīvi analītiskie raidījumi[1]. Tas laikam ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ mediji ik dienas tik ļoti akcentē koronavīrusa tēmu.

It kā pastāv divas dažādas pasaules: viena no tām ir mediju stresu, paniku un apokaliptiskas sajūtas veicinošā Covid skrejošā teletaipa rindiņa, kurā čakli tiek vēstīts, cik šodien saslimušo un nomirušo ASV, Krievijā vai jebkur citur, kur skaitļi iespaidīgi un kalpo uzdevumam regulāri atgādināt “draugiem”, “ka nav labi”. Divos vārdos – skalot apziņu. Skalot to “draugiem”.

Ziņas par valstīm, kur varas iestāžu pieeja problēmai ir racionāla, mūsu presē nenonāk faktiski nekad, lai gan daudziem būtu interesanti palasīt, kā šajā laikā dzīvo tuvā Zviedrija, kur cīņai pret epidēmiju izvēlēta cita stratēģija. Vieglāk ir nemitīgi pārpublicēt sliktu, satraucošu informāciju par tālajām ASV. Ekstrapolēt “vissirslikti”. Vienlaikus izvairoties plaši atspoguļot to, ka citviet notiek protesti un demonstrācijas pret ieviestajiem ierobežojumiem.

Tā darbojas tikai tipiski dzeltenie mediji. Kad tu lasi TvNet, Apollo vai Delfi, paturi to prātā – tie ir dzeltenie mediji, kam reitinga celšanai reklāmdevēju acīs ir vajadzīgi tavi skatījumi un klikšķi. Dzeltenie mediji barojas no negācijām un paši vairo tās. Kāds varbūt teiks, ka cilvēki jau paši var izlasīt Zviedrijas ziņas angļu valodā [2] vai aptuvenai satura nojausmai lasīt zviedru presi, izmantojot Google mašīntulkošanas pakalpojumu. Te tomēr svarīgs tas, kas ir acu priekšā, te svarīgs TV vakara ziņu izlaidumos uzdotais kamertonis. Arī par ASV slikto Covid statistiku taču katrs interesents var izlasīt pats: the New York Times un citas lielās ASV avīzes ir pieejamas internetā.  

Žurnālistiem pašiem biežāk derētu iepazīties ar materiāliem par garīgās veselības veicināšanu[3]. Arī ar atziņām par to, kā infekcijas slimība pati par sevi ietekmē psihosomatisko stāvokli[4]. 

Un tad ir otra pasaule: tā, kurā cilvēks var mierīgi dzīvot, pat nezinot, kas tobrīd ir ievēlēts par Saeimas priekšsēdētāju vai par Valsts prezidentu. Arī nezinot, ka apkārt plosās slimība, par saslimšanu ar kuru tu, ja neesi izteikta riska grupā, kurai bīstama ir gan gripa, gan vienkārša pakrišana uz slidenas ietves (senjores ar osteoporozi apdraud iegurņa kaula lūzums), gan mazkustīga vai neveselīga dzīvesveida sekas (diabēts, trombozes, sirdskaites, iekšējo orgānu saslimšanas, vēzis), uzzini... nododot analīzes.

Ja nav simptomu, nav pamata uzskatīt cilvēku par slimu, turklāt, saskaņā ar pašā Uhaņā veiktu apjomīgu skrīningu, asimptomātiskie var nebūt infekciozi[5]. Ja nu vienīgi ar saslimšanu vari ērti pamatot neierašanos uz mācībām, neiešanu uz darbu utt. Pirmdien Jānītim sāpēja mati. Par to visu jau daudz ir rakstīts, visi ieinteresētie var sameklēt infekcijas testu aprakstus, rakstus par infekcijas slimību ietekmi uz garīgo veselību[6] un visu citu informāciju paši. 

Šajā kontekstā vairāk interesē medijos izmantotā leksika. Mediji vienu (!) pozitīvu Covid-19 testa rezultātu brīvi un savstarpēji aizstājoši (sinonīmi) sauc par gadījumu, inficēšanos, saslimšanu, it kā kāds par domrakstu grasītos likt atzīmi. Mirstot tieši no Covid-19, nevis no izraisītajām komplikācijām, ar hronisku saslimšanu buķeti fonā. Visiem šiem RNS testiem ir instrukcija, kurā ir aprakstīta analīžu paņemšanas, glabāšanas, apstrādes metodoloģija un rezultātu interpretēšana, tai skaitā vairāku paraugu apvienošana (pool sampling).

Visās instrukcijās identiskā formulējumā skaidri teikts, ka vienu pašu testa rezultātu – bez pacienta novērošanas, simptomu konstatēšanas, bez papildu analīzēm utt. - nevar uzskatīt par pārliecinošu nedz cilvēka atzīšanai par veselu, nedz par slimu. Medijos diemžēl pat lasāms kas šokējošs: Stradiņos tos, kas atsakās no testa, uzskatot par slimiem un ievietojot Covid-19 nodaļā[7].

Savā ziņā, jā, ja cilvēka ķermeņa temperatūra ir 37,5, ja ir klepus, tad acīmredzot ir jādzer temperatūru nositoši medikamenti, jāliekas slimnīcā, jādzer tur klepus zāles un C vitamīns, jāmēra pulss un temperatūra[8]. Tad no Covid-19 izārstējas.

Turpat minēts, ka viens dēlietis nokļuvis Covid palātā  uz dažām dienām, jo viņam bijušas “šīs te bažas” (ierēdņu leksika) par savu veselību. Vesels, tomēr hospitalizēto statistikā ticis iekšā gan. Tiesa, mediji raksta tikai par “saslimušajiem”, izveseļojušos skaits ir tik niecīgs, ka par to vispār nevar runāt.

Kur vispār paliek šie neizveseļojušies? Pēc karantīnas perioda tie arī ar pozitīvu PCR testu drīkst atgriezties skolā vai darbavietā. Maskas šoreiz nepieminēsim – ir maskas ar atbilstību noteiktiem necaurlaidības kritērijiem un standartiem, un ir tikai “maskas”.

Mediji labprāt pārpublicē ar Covid-19 saslimušo stāstus, publicē rakstus, kuros tie, kas nepiekrīt ierobežojumiem (to rezultāts ir privātbiznesa apstāšanās, ienākumu izsīkšana, psiholoģiska krīze, ģimeņu izjukšana, pašnāvības), tiek apsaukāti par viszinīgiem kovidiotiem, to muļķīgās, augstprātīgās diskusijas esot tukšas, seklas māņu runas, kas kā meli tiem varot atspēlēties[9].

To varētu saukt par sabiedrības grupu savstarpēju sarīdīšanu. Cīņā iesaistās pat pasniedzējas, kas literārā valodā paziņo, ka faktus “nerausta jūsu – grūtgalvju jūtas vai viedokļi”. Vai Jaunās konservatīvās partijas biedrs Juris Rancāns[10] ar ierosinājumu kriminalizēt aicinājumus neievērot ierobežojošos pasākumus, pielīdzinot tos pat aicinājumam uz genocīdu[11]. Salīdzinājumam - salīdzinoši nesenajā Ruandas genocīdā bojā gāja 500-600 tūkstoši cilvēku.

Kāda cita JKP biedre citā sakarā ir teikusi, ka viņu “pārsteidz tā agresivitāte, kas nāk no liberāļu puses, no it kā demokrātiski domājošiem cilvēkiem, ka viņi ar tādu naidu attiecas pret saviem oponentiem”[12], bet tas der arī šajā kontekstā.

Jebkuros šādos tekstos var sameklēt un sagrupēt epitetus, ar kuriem tiek apzīmētas divas lielākās grupas – varas iestāžu uzdoto toni uzturošie (sauksim viņus par “ekspertiem”) un tam nepiekrītošie, tas sniegs lielisku ieskatu izmantotajā retorikā. Tos, kam ir cits viedoklis, drīkst atļauties apsaukāt un noniecināt. Ja tu pats gada laikā tā arī neesi saslimis vai saslimuši nav tavi tuvinieki, tu noteikti esi kovidiots, melis, viltus ziņu izplatītājs, kuru ir jāliek cietumā. Tā laikam būs jauna nācijas saliedēšanas forma.

Ja tu esi citās domās, kas kādā demokrātiskā valsts sistēmā varētu atbilst vārda, uzskatu un pulcēšanās brīvībai, tu esot trollis un pērtiķis, kas saprotot tikai 3000 vārdu[13]. Eksperts, kura nozares nosaukumā divreiz pieminēta ētika[14], kas tvīto faktiski tikai par Covid-19 tēmu, uzskata, ka sabiedrība tikai iegūtu, ja kāds aktīvs pretinieks saslimtu ar koronavīrusu, tātad novēl otram saslimt[15]. Tas ir ētiski, jo to saka eksperts!

Uzmundrinājumu, atbalsta, siltu vārdu vietā slikts mikroklimats, saltums, aizliegums, rosinājums karavīriem patrulēt ielās, Pavļiku Morozovu iedrošināšana aktīvi ziņot par pārkāpumiem, birokrātiski piekasīga vērtēšana, vai tiešām atbilsti visiem pabalsta kritērijiem. Izteikta ierēdnieciskas varas un padoto attiecību vertikāle. Mēs lemjam, jūs bez iebildumiem un jautājumiem izpildāt. Neatbalstu publikas bērnišķīguma izpausmes un rupjības, bet vai eksperts pats uzskata, ka komunicē profesionāli, izmantojot “atupats” metodes, augstprātīgi kritizējot lielu tautas daļu kā nekompetentu, piedāvājot iet pastrādāt infektoloģijas nodaļā bez maskas (vai veneroloģiskajā dispanserā bez prezervatīvu paciņas), un rezultātā tikai padziļinot plaisu starp varu un tautu.

Runājot analoģijās, ja par medicīnas tēmu kompetenti drīkstot izteikties tikai mediķi, tad vēlēšanās būtu jāpiedalās tikai politiķiem – tautas kalpiem (šobrīd tautas kapļiem), jo ko gan neskolota tauta saprot no politikas. Vai ekspertu radiniekiem, kas mirdz spožā, blīvi pārpildītā ballē laikā, kad tautai stāsta, ka laukā plosās briesmīgs vīruss[16]. Latvijos satiksmes ministras Linkaitas gan yra piktas, ka tomēr slēdz pasažieru pārvadājumus starp Latviju un Lietuvu[17], kur nemitīgi tiek uzstādīti antirekordi, bet viņš taču ir pieskaitāms pie ekspertiem, nevis pie troļļiem un pērtiķiem, viņš zina, ko dara.   

Labi tomēr, ka atspēlēties nevar mazo slimnīcu slēgšana[18], pansionātu apvienošana[19], skolu likvidēšana[20]. Veiksmīgā krīzes menedžmentā viens no svarīgākajiem īstermiņa uzdevumiem ir vainīgo nemeklēšana. Tomēr vainīgie ir atrasti – tā ir pati sabiedrība[21].

---

[1]     https://lvportals.lv/dienaskartiba/316654-covid-19-krizes-laika-lielako-valsts-atbalstu-sanemusi-zinu-informativi-analitiskie-raidijumi-2020

[2]     https://www.thelocal.se/

[3]     https://www.apollo.lv/7126699/eksperts-skaidro-kas-palidz-saglabat-mieru-krizes-situacija

[4]     https://epmonthly.com/article/neuropsych-complications-flu-virus/#:~:text=INFLUENZA%20CAN%20CAUSE%20NEUROPSYCHIATRIC%20MANIFESTATIONS&text=Reported%20mental%20health%20effects%20range,disturbances%20to%20insomnia%20and%20psychosis.

[5]     https://www.bmj.com/content/371/bmj.m4695

[6]     https://www.thelancet.com/journals/laninf/article/PIIS1473-3099(20)30797-0/fulltext

[7]     https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-slimnica-dazi-pacienti-atsakas-no-covid-19-testa.a383521/

[8]     https://www.apollo.lv/7122676/acimredzot-ari-tadiem-viruss-nemet-likumu-renara-stasts-par-neskaidro-inficesanos-ar-covid-19-un-10-dienam-slimnica

[9]        https://pietiek.com/raksti/saudzesim_sevi,_cienisim_arstu_darbu_un_beigsim_izplatit_melus,_kas_var_pasiem_atspeleties

[10]   https://www.facebook.com/juris.rancans.927

[11]   https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/par-covid-19-ierobezojumu-neieverosanu-varetu-paredzet-kriminalatbildibu/

[12]   https://www.la.lv/konservativas-vertibas-man-ir-svarigas?fbclid=IwAR1QMqHllPoGzCTaP9P1HXgPw0ExtQRdyU0XBdf3GZlIhgaeH649E1Sp5CI

[13]   https://klik.tvnet.lv/7120094/cilvekiem-kas-atsakas-valkat-sejas-maskas-smird-elpa

[14]   https://twitter.com/IvarsNeiders

[15]   https://www.tvnet.lv/7124693/ka-interneta-trolli-censas-apklusinat-ekspertus

[16]   https://www.delfi.lv/izklaide/dzivesstils/ballites/foto-smalka-publika-mirdz-ikgadeja-rigas-balle.d?id=52559493

[17]   https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19-del-bus-aizliegti-pasazieru-parvadajumi-ari-uz-lietuvu-linkaits-pikts.d?id=52727127

[18]   https://jauns.lv/raksts/zinas/339922-premjers-karins-grib-glabt-medicinu-sledzot-slimnicas

[19]   https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/rosina-apvienot-valsts-socialas-aprupes-centrus-_vidzeme_-un-_zemgale_-14235990

[20]   https://lvportals.lv/skaidrojumi/277666-kas-lemj-par-skolas-slegsanu-2016

[21]   https://www.delfi.lv/news/national/politics/covid-19-liela-izplatiba-ir-sabiedribas-vaina-pauz-infektologe.d?id=52723973