Iesaki rakstu:

Mākslas darbu un arhitektūras pieminekļu iznīcināšanu parasti dēvē par vandālismu. Vārda izcelsme saistīta ar vandaļu cilti, kas 455. gadā izlaupīja Romu un grāva skulptūras, kas gadījās pa rokai. Vēl naids pret dažādiem veidoliem ir raksturīgs reliģiskajiem fanātiķiem. Budas statuju uzspridzināšana Afganistānā kalpo par mūslaiku spilgtāko piemēru. Ar cīņu pret pieminekļiem izcēlās arī boļševiki, jaucot nost visu, kas atgādināja par iepriekšējo varu.

Brīvības piemineklim Latvijā paveicās. Kad vietējie kangari savā iztapībā jau 1945. gadā grasījās Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņai celto monumentu demontēt, tad, kā stāsta, iejaucās krievu tēlniece Vera Muhina un piemineklis pārdzīvoja padomju režīmu.

Tagad komjaunieša nozīmīte sākusi pukstēt pie tieslietu ministra Jāņa Bordāna sirds, aicinot postīt visu, kas, jauno pasaules kārtību ceļot, atgādina vecos laikus. Civilizācijas atiestatītājus apkalpojošās JKP līderis aktualizējis jautājumu par Pārdaugavas pieminekļa demontāžu. Lietā laists bubulis, ka “monstrs” apdraudot nacionālo drošību. Ja “karavīri atbrīvotāji” gluži tūlīt no pjedestāla nenokāpšot, lai iekarotu Dievzemi, tad zvaigznes gan garāmgājējiem uz galvas varot uzkrist.

Man pašam monuments “Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” nekādas simpātijas neraisa. Pārāk daudz sāpes latvjiem “atbrīvotāji” atnesa. Taču es atšķirībā no populistiskajiem varnešiem varu paredzēt, kādas sekas izraisīs šī Latvijas krievu iemīļotā monumenta nojaukšana.

Ja šobrīd Milda vietējos krievos nerada nekādas negācijas, tad pēc viņu “dievekļa” sagraušanas karstākie prāti savu atriebi gribēs izgāzt uz latviešu svētumiem. Ja organizētus spridzinātājus Latvijas drošībnieki, visticamākais, spēs atklāt un neitralizēt, tas indivīdus, kas darbosies uz savu roku, var arī neapturēt.

Turklāt Krievija pie pirmās iespējās, visticamākais, nolīdzinās Latvijas simbolus līdz ar zemi, ko citviet, tēlojot “pieklājīgos cilvēkus”, cenšas nedarīt. Jāpiezīmē, ka pretreakcija var tikt īstenota arī bez militāra iebrukuma. Adaptējot atbilstoši pašreizējai situācijai kādu anekdoti “ar bārdu”, pašmāju “cienījamo cilvēku” saruna varētu skanēt šādi:

- Ejam gāzt krievu pieminekli!

- Hm, a ja nu šie nogāž mūsējo?

- Bet par ko tad mūsējo?!

Es tomēr ceru, ka valstiskie vandāļi priekšvēlēšanu gaisotnes apmātībā neizdarīs neatgriezenisku kļūdu, lai kā neniezētu rokas. No savas puses iesaku Uzvaras parkā sakopot visus atlikušos PSRS perioda pieminekļus un izveidot sava veida Padomijas memoriālu. Domāju, ka vēsturisko objektu apskates vieta izrādīsies gana interesanta tūristiem, tāpat arī šejienes pagātnes mīļotāji varēs piestaigāt. Tas patiešām būs civilizēti.