Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ceturtdienas rītā Pietiek pārstāvis vērsās pie LR ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, aicinot sākt kriminālprocesu pēc LR Krimināllikuma 319. panta – par amatpersonas bezdarbību – pret divām ar nacionālo aviokompāniju saistītām valsts amatpersonām – airBaltic padomes priekšsēdētāju Santu Glāznieci un uzņēmuma valsts akcionāru pārstāvošo Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Anriju Matīsu. Tāpat iesniegumā lūgts izvērtēt arī to, vai kriminālprocess nav sākams par satiksmes ministra Ulda Auguļa un Ministru prezidenta Valda Dombrovska bezdarbību, kā arī airBaltic valdes locekļa Bertolta Flika darbībām.

Iesniegumā ģenerālprokuroram teikts: „Vēršos pie Jums sakarā ar šā gada 14. septembrī atklātībā nonākušajā AS Air Baltic Coporation valdes locekļa Bertolta Flika vēstulē, kas adresēta LR ģenerālprokuroram, KNAB priekšnieka p.i., satiksmes ministram un Ministru prezidentam, minētajiem faktiem, kas liecina par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas minēts Krimināllikuma 319. pantā – valsts amatpersonas bezdarbību.

Kā izriet no šajā vēstulē minētajiem faktiem, šā gada 25.-26. augustā minētā uzņēmuma valde saņēmusi ziņas, kas liecinājušas, ka, šim uzņēmumam, kurā valstij pieder lielākā daļa akciju, līdz 2. septembrim nenomaksājot ievērojamas parādu summas, šī uzņēmuma darbība jau 2. septembrī var tikt pārtraukta, tā nodarot valsts ieguldījumam ievērojamus zaudējumus.

Kā apliecināts vēstulē, jau 27. augustā par šo situāciju informēta valsts amatpersona – minētā uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Santa Glāzniece, kā arī cita valsts amatpersona, kas pilda uzņēmuma akcionāra funkcijas – Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.

Gan vēstulē izklāstītie fakti, gan publiskā informācija rāda, ka neviena no minētajām amatpersonām nav veikusi nekādus pasākumus, lai situāciju risinātu. Līdz ar to minētās valsts amatpersonas rīkojās bezdarbīgi, nostādot minēto uzņēmumu uz kraha sliekšņa, kad valsts faktiski zaudētu visus tās ieguldījumus minētajā uzņēmumā.

Tāpat no vēstules izriet, ka nekādus pasākumus nav veicis arī satiksmes ministrs Uldis Augulis un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kuru ar likumu noteiktajos pienākumos tāpat ietilpusi atbildība saistībā ar minēto valsts ieguldījumu.

Neraugoties uz to, ka uzņēmuma valde veikusi pasākumus, lai kritisko situāciju labotu, uzņēmumam un līdz ar to arī valsts ieguldījumam tajā ir nodarīts ļoti būtisks kaitējums, ievērojami samazinot tā vērtību un apdraudot tālāko darbību.

Publiska informācija liecina arī par to, ka jau 2011. gada martā ir bijis pietiekami informācijas par minētā uzņēmuma kritisko situāciju. Taču sešu mēnešu laikā ne uzņēmuma padomes locekļi – valsts amatpersonas, ne akcionāra pārstāvis – Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, ne satiksmes ministrs, ne Ministru prezidents nav veikuši pietiekamus pasākumus, lai šo situāciju atrisinātu.

Līdz ar to uzskatu, ka ir pietiekams pamats, lai sāktu kriminālprocesu pret divām minētajām amatpersonām – A. Matīsu un S. Glāznieci pēc Krimināllikuma 319. panta, jo minēto amatpersonu vaina iespējamā noziedzīgajā nodarījumā noskaidrojama tikai ar kriminālprocesa metodēm.

Tāpat aicinu LR Ģenerālprokuratūru izvērtēt, vai kriminālprocess nav sākams arī saistībā ar divu citu minēto amatpersonu – V. Dombrovska un U. Auguļa bezdarbību, kurai tāpat bijušas smagas sekas, kā arī saistībā ar uzņēmuma valdes locekļa Bertolta Flika darbībām.

Novērtē šo rakstu:

0
0