Iesaki rakstu:

Kamēr Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova solītā pārbaude par Rīgas satiksmes „glābējzvanu” sistēmu, kas dod iespēju bez maksas un bez soda izmantot šī pašvaldības uzņēmuma autostāvvietas, vēl nav devusi nekādus redzamus rezultātus, Valsts policijā pēc Pietiek iesnieguma saņemšanas par šo pašu tēmu sākta resoriskā pārbaude.

Saskaņā ar iesniegumu „par personu prettiesisku izvairīšanos no soda nomaksas par savu automašīnu novietošanu RP SIA Rīgas satiksme maksas autostāvvietās” Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Krimināpolicijas pārvaldē saskaņā ar likumu par policiju sākta resoriskā pārbaude, Pietiek oficiāli informēja pārvaldes 3. nodaļas priekšnieks Jevgēnijs Novopašins.

Pietiek jau vairākas dienas ir publicējis portāla rīcībā nonākušos datus no Rīgas satiksmes informācijas sistēmas, kuri uzskatāmi parāda, kā gadījumos, kad automašīnai uzlikts bloķētājs, bet soda naudu maksāt negribas, „glābējzvanu” Rīgas satiksmes vadības pārstāvjiem, pēc visa spriežot, izmantojuši daudzi desmiti, domājams, pat simti cilvēku, kuru vidū ir gan Rīgas satiksmes vadības pārstāvji, gan viņu ģimenes locekļi, gan uzņēmuma ierindas darbinieki un to radinieki, gan Rīgas domes Satiksmes departamenta darbinieki.

Šajos gadījumos, kā rāda noplūdušie dati, bloķētāji automašīnām noņemti, soda naudas no „īpašajiem iedzīvotājiem” nav iekasētas, savukārt datu sistēmā fiksēti visdažādākie attaisnojumi: visbiežāk minēts, ka pēkšņi sabojājies stāvvietu dators, taču tāpat bieži vien izrādījies, ka automašīnas īpašniekam it kā ir abonements vai arī viņš it kā samaksājis ar īsziņu.

Tikmēr Rīgas satiksmes vadība, arī saņemot jau divus oficiālus iesniegumus ar virkni jautājumu, joprojām klusē. Turklāt, netieši apliecinot versiju, ka „glābējzvanu” sistēma iedibināta ar uzņēmuma vadības atbalstu, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens (attēlā) pretēji iepriekšējiem publiskajiem apgalvojumiem joprojām nav spējis nosaukt kādu pārbaudi, kas būtu veikta Rīgas satiksmē saistībā ar uzņēmuma noplūdušās informācijas atklātajiem faktiem, kā arī šādas pārbaudes rezultātus.

Bemhens publiski bija apgalvojis, ka „visi gadījumi, par kuriem ir informācija, ka netiek maksāts par automašīnas novietošanu maksas stāvvietā, tiek izvērtēti”. Taču SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs jau vairāk nekā nedēļu nav spējis atbildēt ne uz jautājumu, kur un kā sabiedrība var iepazīties ar šīs izvērtēšanas rezultātiem, ne pat uz jautājumu, kur un kā sabiedrība var iepazīties ar izvērtēšanas metodiku un kas un kad to ir apstiprinājis.

Vienīgais, ko šai sakarā ir atbildējis Bemhens, ir: "Konkrētu gadījumu izvērtēšanu, kad automašīnai tiek noņemta riteņu bloķēšanas iekārta un netiek iekasēta pēcapmaksa, veic autostāvvietu kontrolieris, vadošais darbu rīkotājs un Apsaimniekošanas nodaļas vadītājs." Tāpat Bemhens nav spējis pamatot pat Rīgas satiksmes preses sekretāra apgalvojumu, ka „neviena no kontrolēm līdz šim nav konstatējusi būtiskus pārkāpumus Rīgas satiksmes darbībā”: pagaidām viņš nav varējis nosaukt ne it kā notikušo kontroļu norises laikus, apjomus, izpētes objektus, ne arī to, kur un kā sabiedrība var iepazīties ar šo kontroļu rezultātiem.

Bemhens joprojām nav arī spējis atbildēt uz jautājumiem saistībā ar iepriekš izteikto publisko apgalvojumu, ka, „izpētot potenciālos riskus, Rīgas satiksme jau šā gada vasarā sākusi darbu pie sodu apmaksas sistēmas maiņas autostāvvietās”, - Rīgas satiksmes vadība nevar nosaukt ne šīs it kā notikušās izpētes laikus, apjomus, izpētes objektus, izpētes veicējus, ne arī to, kur un kā sabiedrība var iepazīties ar šīs izpētes rezultātiem. Vienīgā atbilde bija: "Potenciālie riski ir analizēti RP SIA Rīgas satiksme risku politikas ietvaros. Šie riski ir apspriesti un analizēti arī dažādās Rīgas domes struktūrās..."