Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļā, kas jau vairākus gadus neoficiāli tiek dēvēta par kriminālpolicijas „pasūtījumu galdu”, operatīvi sākts kriminālprocess par draudiem, ko kādreizējam Liepājas metalurga maksātnespējas administratoram, tagad Olainfarm mantinieku cīņās iesaistītajam Haraldam Velmeram esot izteikusi mirušā Olainfarm īpašnieka Valērija Maligina vecākā meita Irina Maligina.

Kā no neoficiāliem avotiem kļuvis zināms Pietiek, Velmeram izdevies panākt, lai kriminālprocess tiktu sākts faktiski nekavējoties, bez šādos gadījumos ierastās resoriskās pārbaudes – kaut draudi it kā izteikti diezgan sen, pagājušā gada septembrī. Tiesa, pašai Maliginai vismaz pagaidām kriminālprocesā ir tikai liecinieces statuss.

Pašlaik Velmers ir viens no Olainfarm padomes locekļiem un darbojas roku rokā ar Maligina šķirteni Signi Balderi-Sildedzi. Kad 2018. gadā notika iepriekšējais „apvērsums” Olainfarm, klajā nākuši dokumenti atklāja, kāda patiesībā ir bijusi vismaz vienas Maligina meitas nolīgto advokātu apetīte un uz kādu iespaidīgu daļu no mantojuma tie ir cerējuši.

Kā toreiz rādīja dokumenti, astoņas dienas pēc tēva nāves Nika Saveļjeva bija noslēgusi līgumu ar Velmera zvērinātu advokātu biroju, kurš „saskaņā ar Klienta norādījumiem uzņemas sniegt Klientam juridisko palīdzību un konsultācijas Klienta kā mantinieka mantojumā no Valērija Maligina neatkarīgi no mantojuma veida”.

Neapšaubāmi interesantākie šajā līgumā bija punkti, kas aprakstīja advokātu un juristu apmaksas kārtību un pirmoreiz atklāja, uz kādu mantojuma daļu ir pretendējuši paši mantinieces juridiskie aprūpētāji.

Velmera advokātu biroja līgumā bija norādīts tikai tas, ka „Klients maksā Advokātu birojam par pakalpojumu sniegšanu atlīdzību saskaņā ar pušu vienošanos” un ka „Klients maksā atlīdzību Advokātu birojam uz Advokātu biroja iesniegtā rēķina pamata”.

Savukārt īstās summas bija atklātas tajā paša laikā noslēgtajā līdzīgajā līgumā ar uzņēmumu b2b konsultants. Tajā bija noteikts, ka juridisko pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uz „4 % (četri procenti) no mantojuma vērtības, no kuras atskaitītas mantojuma parādsaistības, ja mantojums tiek dalīts labprātīgi, pēc mantojuma apliecības saņemšanas vai Klientam rodas tiesības to saņemt”.

Ja mantojums netiktu dalīts labprātīgi, b2b konsultants būtu tiesības uz vēl lielāku mantojuma daļu. „5 % (pieci procenti) no mantojuma vērtības, no kuras atskaitītas mantojuma parādsaistības, ja mantojums tiek dalīts tiesas ceļā vai tiesā celta mantojuma prasība, pēc mantojuma apliecības saņemšanas vai Klientam rodas tiesības to saņemt,” – tā šis gadījums bija aprakstīts līgumā.

Ņemot vērā, ka kopējā Maligina mantojuma vērtība tika lēsta pat uz 200 miljoniem eiro un Nika Saveļjeva pretendēja uz nepilnu ceturto daļu no mantojuma, viegli aprēķināt, ka b2b konsultants vēlējās saņemt līdz pat divarpus miljoniem eiro par mantinieces interešu pārstāvēšanu.

Šai summai vēl būtu jāpieskaita arī Velmera iesniegtie rēķini un advokātu izmaksas, kas līgumā aprakstītas šādi: „Klients sedz Izpildītāja izdevumus, kas saistīti ar uzdotā uzdevuma izpildi, tajā skaitā transporta izdevumus un uzturēšanos izdevumus, kā arī izdevumus, ja tie saistīti ar nepieciešamību Izpildītāja pārstāvim pildīt uzdevumu ārpus Latvijas Republikas (komandējuma izdevumi), tiesas izdevumus, šķīrējtiesas procesa izdevumus, valsts vai pašvaldības noteiktās nodevas, maksātnespējas procesa izdevumus (ja tie Klientam kā kreditoram ir maksājami), kas saistīti ar uzdevuma izpildi vai tiem pielīdzināmos izdevumus pēc Izpildītāja pieprasījuma, ja to nepieciešamība un apmērs iepriekš ir saskaņots ar Klientu.”

Gaidāms, ka vismaz daļēju priekšstatu par Velmera ienākumiem no Olainfarm „apsaimniekošanas” sniegs viņa amatpersonas deklarācija par 2019. gadu.

Novērtē šo rakstu:

53
6