Iesaki rakstu:
Vienotība drīzumā varētu paust atbalstu esošā Valsts prezidenta Valda Zatlera kandidēšanai uz otro termiņu, bet tas vēl nedos garantiju, ka Vienotība maija divdesmitajos datumos Zatleru nominēs par savu prezidenta kandidātu. Tad saskaņā ar likumu ir laiks kandidātu izvirzīšanai. No politiķu un ar partijām saistītu polittehnologu neoficiāliem izteikumiem izriet, ka Zatlers kļuvis par mazākā ļaunuma simbolu iepretim iespējamiem aizkulišu darījumiem, ko citas partijas, apejot Vienotību, varētu īstenot. Neoficiāli izskan bažas, ka Vienotības atbalsts nespēs nodrošināt Zatlera pārvēlēšanu, bet pašu Vienotību iedzīs stūrī, sašaurinot tai iespējas konsultēties par citiem prezidenta kandidātiem.
Koalīcijas partnera Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijā Zatlera pārvēlēšanai nav vairākuma un populāra ir vēlme pilī redzēt savu kandidātu, piemēram, bijušo Saeimas spīkeri Gundaru Daudzi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tāpat neoficiāli izskan, ka tie spēki, kas vēlas panākt sava kandidāta ievēlēšanu prezidenta amatā, apzinās, ka „īsto” kandidātu izvirzīšana pirmajām vēlēšanām būtu pārāk riskanta. Tomēr izskanējuši viedokļi, ka esošā prezidenta izgāšana būtu negods ne tikai partijām, bet arī valstij. Ja Zatleru izvirzītu Vienotība, tā uzņemtos atbildību par viņa ievēlēšanu un pret premjera pārstāvēto politisko spēku pavērstos kritika, ja esošais prezidents tiktu izgāzts pirmajās, iespējams, neveiksmīgajās vēlēšanās.
Daži autoritatīvi Vienotības politiķi, piemēram, Sandra Kalniete jau paudusi atbalstu Zatleram, kurš četros amatā nostrādātajos gados esot kļuvis par nobriedušu politiķi. Pietiek zināms, ka iekšējās domu apmaiņās Vienotībā jau iepriekš savu atbalstu Zatlera pārvēlēšanai bija paudis premjers Valdis Dombrovskis, kurš vēloties status quo saglabāšanu, lai neriskētu ar valdības stabilitāti. Tomēr premjera nav starp trim Vienotības līderiem – tie ir Solvita Āboltiņa, Ģirts Valdis Kristovskis un Aigars Štokenbergs, kuri izvirzīti konsultācijām ar citiem politiskajiem spēkiem par prezidenta kandidātiem.
Vēsturiski prezidenta vēlēšanas tikušas izmantotas kā grūdiens pārkārtojumiem valdībā, amatu pārdalei un varas līdzsvara maiņai. Tie politiskie spēku, ar kuru balsīm tiek ievēlēts Valsts prezidents, tradicionāli veido nākamo valdību.
Šīs būs pirmās prezidenta vēlēšanas, kas noritēs jaunā kārtībā, un pirmajai kārtai izvirzīto kandidātu izgāšanas gadījumā nebūs iespējama pēkšņa „īstā” kandidāta ievešana Saeimā nakts vidū. Tādā gadījumā starp neveiksmīgajām un nākamajām prezidenta vēlēšanām likums noteic ieturēt vairāku dienu pauzi, arī jaunu kandidātu nosaukšana paredzēta pēc vairākām dienām.
Šomēnes kļuva skaidrs, ka neveiksmi ir piedzīvojusi Vienotības valdes priekšsēdētājas Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas iecere par īpašas komitejas izveidi prezidenta vēlēšanu procesa apspriešanai. Politiskie partneri un opozīcija šo Āboltiņas ieceri boikotēja, atklāti paužot aizdomas, ka tas ir Vienotības mēģinājums caur šo diskusiju citiem uzspiest sev vēlamu prezidenta kandidātu, bet sabiedrības autoritātes šajā komitejā nevēlējās iesaistīties tās politizēšanas dēļ. Tomēr publiskajā telpā sāk dominēt viedokļi, ka Zatleram jādod iespēja turpināt darbu arī uz otru termiņu, kas pirms vairākiem mēnešiem netika prognozēts. Iespējams, šādu virzienu iegūtu arī Āboltiņas rosinātās komitejas diskusija. Tādēļ, iespējams, šī neveiksme ir vienlīdz veiksme tiem Vienotības politiķiem, kuri prezidenta vēlēšanās saredz iespēju amatu un ietekmes pārdalei.
Valsts prezidenta ievēlēšanas likums noteic, ka kandidatūras prezidenta amatam oficiāli izvirzāmas ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām. Zatlera pilnvaras beidzas 7. jūlijā, tādējādi kandidātu vārdi oficiāli tiks nosaukti maija divdesmitajos datumos. Saeimas sēde prezidenta ievēlēšanai jāsasauc tuvāko 10 – 15 dienu laikā.
Prezidenta vēlēšanas var notikt vairākās kārtās, kamēr kāds nesaņem 51 klātesošā deputāta balsi. Tomēr, ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas. Kandidatūras jaunām prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas. Savukārt Saeimas sēde jaunām prezidenta vēlēšanām tiek sasaukta ne agrāk kā 10 un ne vēlāk kā 15 dienas pēc iepriekšējo neveiksmīgo vēlēšanu pēdējās kārtas.