Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vienotības valdē nav apspriesti apvienības potenciālo Valsts prezidenta amata kandidātu vārdi. Valsts kontroliere Inguna Sudraba, eirokomisārs Andris Piebalgs, kādreizējais tieslietu ministrs Egils Levits un pašreizējais prezidents Valdis Zatlers tikuši piesaukti tikai tādā kontekstā, ka, iespējams, par viņiem var nākties runāt tikai sarunās ar citiem politiskajiem spēkiem. „Un tikai,” Pietiek uzsver Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis, kurš pirmdien šīs pilnvaras uz pusgadu nodos Solvitai Āboltiņai. Kamēr Vienotība nebūs tikusi galā pati ar sevi un nebūs skaidrs, kurš no varas centriem tajā ir galvenais, ar kuru iespējams runāt un par kaut ko vienoties, tā faktiski ir ārpus politiskās spēles ap prezidenta amatu, Pietiek norādījuši citu ietekmīgu politisko spēku pārstāvji.

Vienotības valde nevienu prezidenta kandidātu vēl nav apspriedusi, ir tikai bijis pilnvarojums trim līderiem sākt sarunas ar ZZS un citiem politiskajiem spēkiem. Iespējamie kandidāti, kas izskanējuši, ir tikai tāpēc pieminēti, ka viņu vārdi ir parādījušies publiskajā telpā. Jā, par viņiem tika runāts, bet viņi netika apspriesti kā Vienotības kandidāti, bet kā personas, par kurām varētu nākties runāt sarunu gaitā, un tikai,” Pietiek uzsver Kristovskis.

Pāris dienas pirms Vienotībā gaidāmās varas grožu pārņemšanas premjera Valda Dombrovska pārstāvētajā politiskajā spēkā ir nemierīgāk kā jebkad un trūkst savstarpējās uzticības. Atsevišķi premjera pozīcijās stāvoši politiķi neoficiāli ir pauduši bažas, ka Valsts prezidenta vēlēšanas var tikt izmantotas, lai vienotos par kādu arī Saskaņas centram (SC) pieņemamu prezidenta kandidātu, iespējams, upurējot Dombrovski kā premjeru. SC līderis Jānis Urbanovičs noliedz, ka kāds no Vienotības būtu nācis ar konkrētiem priekšlikumiem vienoties, piemēram, par atbalstu Ingunai Sudrabai prezidenta amatā, pēc tam arī veicot izmaiņas koalīcijā un, iespējams, premjera krēslā.

Kāds cits opozīcijas politiķis neoficiāli Pietiek norādīja, ka šāda vienošanās nav iespējama kaut vai tādēļ, ka „nav saprotams, ar ko Vienotībā runāt”. Pēc iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces palikšanas amatā līdz jūnijam esot redzams, ka ir pamats apšaubīt Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas un viņas politiskā padomnieka Edgara Jaunupa ietekmi un pilnvaras runāt Vienotības vārdā, par kuriem zināms, ka viņi iekšienē atbalstījuši Mūrnieces demisiju, nostājoties pretī premjeram. Zināms, ka pirms vairākām nedēļām atsevišķi Jaunā laika politiķi apspriešanai ļoti šaurā lokā izvirzījuši jautājumu par partijas finanšu sakārtošanu, atbildību par kontaktiem ar sponsoriem, iespējams, izņemot no Jaunupa rokām. Tomēr šī iniciatīva nav guvusi vadības atsaucību, tikai vēl vairāk saasinot dažādu spārnu attiecības.

Šonedēļ kļuva skaidrs, ka nav izdevusies Āboltiņas ideja par autoritāšu un Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvju pulcēšanu, lai apspriestu Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu. Tam nav pieticis atsaucības ne partijās, ne sabiedrībā zināmu autoritāšu vidū, kas arī uzskatāms par neveiksmi. „Vienotība ir nonākusi varas slazdos, jo viņiem ir amati un krēsli, bet nav rīcības brīvības. ZZS ir rīcības brīvība, bet nav pamatatbildības par valdības darbu,” premjera pārstāvētā politiskā spēka situāciju raksturo kāds zinātājs.

Informēti, bet pie partijām nepiederoši politikas vērotāji prognozē, ka valdības koalīciju gaida smagi pārbaudījumi rudenī, pieņemot nākamā gada budžetu, kad neizdošoties izvairīties no sociālā budžeta samazināšanas. Tieši šo grūto pārbaudījumu kontekstā partijām esot jālūkojas uz Valsts prezidenta vēlēšanām. „Ja tiks ievēlēts jauns prezidents, viņam objektīvi būs jānostiprinās amatā. Priekšā būs budžeta pieņemšana, un sociālā budžeta apgriešana tautai var būt pēdējais piliens. Tauta būs nikna, jaunam prezidentam būs jānostiprinās un tas var notikt, atlaižot Saeimu,” vienu no iespējamiem scenārijiem Pietiek prognozēja kāds informēts avots.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) faktiskā līdera Aivara Lemberga ilgnoturīgā neapmierinātība ar ekonomikas ministru Arti Kamparu (Vienotība), nepieciešamība līdz 6. jūnijam rast risinājumu problēmai ar iekšlietu ministres Mūrnieces atlikto demisiju, pieaugošais spiediens uz valdību par reformu nepieciešamību, tajā skaitā sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanu, kas ietver diskusiju par pensiju reformu, radot iespējamību, ka „situācija var samilzt vēl pirms prezidenta vēlēšanām” un šādā gadījumā, visticamāk, nepietikšot ar atsevišķu ministru nomaiņu, esot iespējama valdības atkāpšanās un Dombrovska trešā Ministru kabineta izveide.

Novērtē šo rakstu:

0
0