Iesaki rakstu:
Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Šāda situācija bija gaidāma, jo pirms valdības izveidošanas Saeima likumā noteica, ka piešķirs papildu finansējumu 2020.gadā mediķu darba samaksas palielinājumam – 120 miljonus eiro. Tas būtu atalgojuma palielinājums par 20 procentiem. Tomēr tagad premjerministra Krišjāņa Kariņa valdība sagatavotajā budžeta projektā ir paredzējusi mediķu atalgojuma palielināšanai 60 miljonus eiro, proti, divas reizes mazāku summu jeb atalgojuma palielinājumu par 10 procentiem.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atvainojās mediķiem par Saeimas pieņemto un reāli neizpildāmo solījumu. Viņa atzina, ka šī Saeimai ir rūgta mācība. Tomēr nav saprotams, kāpēc Saeima jau ātrāk nereaģēja un ļāva situācijai nonākt līdz tik lielai mediķu neapmierinātībai un protestiem. Saeimai jau sen bija visas iespējas atzīt kļūdu un pieņemt likuma grozījumus, piemēram, kaut vai pierakstot papildteikumu aiz komata – “atbilstoši budžeta iespējām”. Saeima varēja veikt arī citus grozījumus šajā likumā.
Valdošās koalīcijas partijas tā arī nespēja saņemties un atzīt savu kļūdu, izvēloties labāk gaidīt, ar ko šī situācija beigsies. Kā kārtīgi populisti deputāti laikam cerēja, ka tik traki jau nebūs un kaut kā šī situācija pati no sevis atrisināsies. Varbūt pastāvēja kaut kādas cerības, ka tomēr kaut kur tiks atrasta solījuma pildīšanai vajadzīgā nauda. Likuma grozījumu pieņemšanas vietā tika pieciesta dažādu deputātu, jo īpaši opozīcijas deputātu populistiska bļaustīšanās un dažādu saukļu izkliegšana, kuriem šī situācija ir kā medusmaize.
Mediķu protesti pie Saeimas bija krāšņi un atraktīvi, protestētāji bija ieradušies ar koferiem, plakātiem un arī diviem zārkiem, kuri it kā simbolizējot politikas un veselības sistēmas bojāeju Latvijā. Ir saprotams, ka mediķi jūtas piemānīti un ir nikni. Tomēr liekas, ka nosaukt atalgojuma palielinājumu par 10 procentiem par veselības nozares bojāeju ir stipri pārspīlēti un realitātei neatbilstoši.
Zinot latviešu tautas mūžseno mīlestību uz teātri, ir skaidrs, ka daudziem patika protesta dalībnieku nēsāšanās ar zārkiem pa Vecrīgu un dažādu dramatisku scenāriju tēlošana. Vēl jaukāk būtu, ja teātra spēlēšanas tradīcijas ievērotu arī, piemēram, opozīcijas deputāti. Būtu jauks skats, ja viņi visi ar “Saskaņas” smagsvaru Jāni Urbanoviču un līdz pusei uzlēkušo zvaigzni Vjačeslavu Dombrovski vai pirms vēlēšanām par harizmātu dēvēto Aldi Gobzemu priekšgalā ietītos palagos un dotos uz kapiem, kur varētu neierobežoti izkliegt dažādas vaimanas un klaigas par slikto Kariņa valdību. Šie deputāti varētu sarīkot īstu vaimanu un apraudāšanas kori, kā bija vērojams dažās sengrieķu izrādēs. Šāds priekšnesums sniegtu patiešām īstu baudījumu ne tikai teātra mīlētājiem, bet arī politikas vērotājiem no malas.
Mazliet dīvaini izklausās pēdējā laikā vairākkārt dzirdētie izteikumi, ka pret mediķiem tiek vērstas kaut kādas apmelošanas kampaņas. Ja jau jautājums par atalgojuma palielināšanu ir kļuvis tik saasināts, ir tikai loģiski, ka arī citi iedzīvotāji grib zināt, kā tiek tērēti jau agrāk veselības aprūpes nozarei piešķirtie līdzekļi. Kāpēc nevar maksāt normāla lieluma algas visiem mediķiem, tajā skaitā māsām un sanitāriem.
Nav saprotams, kāpēc lielo slimnīcu un citu medicīnas iestāžu vadītāji, kuri saņem lielas algas, negrib pastāstīt, kā tiek tērēta nauda viņu vadītajās iestādēs. Liekas, ka tam vajadzētu būt vienkārši un nevajadzētu radīt nekādas īpašas problēmas. Šāda noslēpumainība rada daudz jautājumu un liek izdarīt secinājumus, ka gadījumā, ja jau ir kaut kas slēpjams, šī situācija tomēr nav īsti caurskatāma un godīga. Varbūt mazās algas daudziem medicīnas nozarē strādājošajiem ir vienkārši iesakņojusies tradīcija no nedaudz senākiem laikiem, kad tika uzskatīts, ka lēts darbaspēks ir galvenais faktors Latvijas konkurētspējas panākšanai. Pirms 10 vai 20 gadiem regulāri tika stāstīts, ka ir iespējami ilgi jāmaksā mazas algas visiem, lai uzturētu Latvijas konkurētspēju pasaulē.
Mulsinoša ir arī, piemēram, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības vadītāja Valda Kera darbošanās. Viņš ir draudējis panākt Kariņa valdības krišanu gadījumā, ja netiks pildīti mediķiem dotie solījumi. Keris draud organizēt parakstu vākšanas kampaņu par Saeimas atlaišanu. Izskatās, ka Keris vēlas ieiet vēsturē kā politiskās krīzes izraisītājs Latvijā. Nav arī īsti skaidrs, uz kādu jaunu Saeimu īsti cer Keris. Vai viņš tiešām ir tik naivs, ka iedomājas, ka jauna Saeima būs kvalitatīvi daudz labāka un tajā tiks ievēlēti tikai jauni latvju Lāšplēši un Laimdotas.
Redzot šīs Kera politiskās aktivitātes, gribētos, lai viņš pastāsta, piemēram, cik lielu algu pats saņem kā arodbiedrības vadītājs. Nav īsti skaidrs, kāpēc tas ir tik liels noslēpums un kāpēc Kerim tas ir tik rūpīgi jāslēpj. Tautā runā, ka Keris saņem tikpat lielu vai pat ievērojami lielāku algu nekā premjerministrs Kariņš, tāpēc it kā viņam nebūtu pamata bļaustīties par badā miršanu. Ticis dzirdēts arī, ka Keris ir centies pierunāt vairākus mediķus braukt strādāt, piemēram, uz Lielbritāniju. To nu nekādi nevarētu nosaukt par rūpēm par Latvijas medicīnas nozari.
Kera aicinājumi atlaist valdību un Saeimu droši vien ir ļoti patīkami, piemēram, “Saskaņai”. Tie varētu patikt arī kādreizējam harizmātam Gobzemam un ZZS, kuri gribētu iegūt lielāku ietekmi valdībā. Gribētos aicināt Keri izšķirties par atklātu darbošanos politikā un pievienoties “Saskaņai” un Gobzemam. Arī agrāk Keris nekad nav slēpis savas simpātijas pret “Saskaņu”. Būtu labāk, ja viņš atklāti sāktu darboties politikā un startētu vēlēšanās sev tīkamā partijā. Tad atkristu daudzi jautājumi par viņa patiesajiem nodomiem un vēlmēm.
Vienā ziņā Saeimas priekšsēdētājai Mūrniecei ir taisnība. Situācija ar muļķīgi pieņemto likumu par papildu 120 miljonu eiro piešķiršanu mediķu atalgojuma palielināšanai 2020.gadā tiešām ir mācību stunda Saeimai. Šeit kā pirmajā klasē ir skaidri redzams, pie kā noved bezatbildīga solījumu došana. Ir laiks deputātiem kļūt vairāk pieaugušiem un apzināties, ka viņu lēmumiem būs konkrētas sekas. Ja turpināsies šīs populistu rotaļas un teātra spēlēšana, tas tiešām var izraisīt nopietnu politisku krīzi Latvijā, uz ko cer tik daudzi revanša alcēji un savas kārtības ieviesēji.