Menu
Pilnā versija
Foto

Praidi un „vīģes koka lapa”

Arvīds Ulme · 11.04.2015. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Pats populārākais teiciens ar ko ikvienam, ne tikai bērnībā, bija jāsastopas neapšaubāmi ir: „Kā tev nav kauns!” Katru pieķerto nedarbu, pārkāpumu, neizdarību, sliktu rīcību vai rupjību, mūždien pavadīja šis teiciens. 

Un jāatzīst, ka ne vienreiz vien tas lika man nosarkt par nodarīto. Ja vecāki vai skolotāji redzēja, ka es to nožēloju, tad parasti man tika piedots.

Viens no Rakstos minētajiem cilvēces Esības Sākuma Pamatsimboliem ir „vīģes koka lapa”. Tā apzīmē ikvienā cilvēkā ielikto - dabīgo kautrīgumu. Tieši šis „vīģes lapu priekšauts” deva iespēju „Ādamam” un „Ievai” pastāvēt Dieva priekšā, arī pēc „krišanas”.

Citiem vārdiem sakot, pateicoties tieši šai dabīgā kautrīguma sajūtai, mēs spējam nožēlot, ja kādam esam nodarījuši gauži. 

Tieši spēja nožēlot dod mums iespēju satikt Mīlestību, būt kopā ar Mīlestību, būt spējīgiem mīlēt, lai arī ko mēs, varbūt, savā dvēseles aklumā, reizēm esam pastrādājuši.

Bet, ja mēs šo „vīģes lapu priekšautu” esam pazaudējuši, tas nozīmē, mūsu tautas dziesmu simbolu valodā runājot, mēs esam palikuši jūras vidū uz augstprātības akmens, pārtiekot no Melnās Čūskas samaltajiem miltiem... 

Visi būsiet ievērojuši to, ka, jo maigāka un jūtīgāka ir kāda dvēsele, jo tā ir kautrīgāka. Šī kautrīguma jeb kauna sajūta, sevišķi jauniešos, ir sava veida „sargs”, kas ielikts viņa pašdabā, lai pēc iespējas noturētu šīs dvēseles uz ceļu, pa kuru ejot, tās var ātri sasniegt tādu garīgo pamatu, kas dotu spēku un izpratni, lai tā varētu pastāvēt pret dažāda veida kārdinājumiem un iekārēm. 

Tieši tāpēc šie Rietumu norietošās pasaules nekautrīgie centieni - „demokrātijas un cilvēktiesības” vārdā noraut šo „vīģes lapu priekšautu” jāuztver daudz, daudz nopietnāk un dziļāk. 

Bet būtiskākais ir tas, ka viņi – simbolos runājot - ”Čūska”, par katru cenu grib panākt, lai mēs paši noņemam šo „vīģes lapu priekšautu”, lai paši atsedzam savus „dzimumorgānus” vispārējai apskatei „cilvēktiesību un demokrātijas” vārdā. 

Brīvprātīgi noņemot šo „vīģes lapu priekšautu” t.i.  nomācot sevī to kauna sajūtu, līdz ar to apklusinot sava sirdsprāta balsi, mēs savas dvēseles, it kā neviļus, nododam pakāpeniskai pazušanai, jo tādā veidā mēs paši aizveram „logu” pa kuru dvēselē ieplūda garīgās pasaules gaisma. Līdz ar to gara apgaismība no iekšienes ir apstādināta. 

Cilvēka - brīvās gribas izvēle ir tas, Dieva iestādītais, cilvēktiesību Pamatlikums, kuru nedrīkst pārkāpt pat Dievs. 

Un, ja Dievs gribētu, viņš radītu tikai viendzimuma cilvēkus. Dievam tas nebūtu grūti. Tāpat kā Viņam nesagādā nekādas grūtības likt Saulei un Mēnesim katram iet savu ceļu tā, lai tie tomēr turētos kopā. Dievam tas ir viegli...

Šī dvēseles īpašība, ko mēs apzīmējam kā kauna sajūtu, mūs sargā un pasargā arī no miesas kāres postošās varas. Tieši no neapvaldītās miesas kāres rodas ne tikai miesas slimības, bet, jo vairāk, tieši dvēseles slimības, jeb garīgās slimības – dažādas atkarības, depresijas, šizofrēnija, apsēstības utt.

Katru grēku cilvēks atmet vieglāk nekā šo miesas kāri, jo pārējiem ir ārēji motīvi, bet šī grēka iemesls ir sevī. 

Redzot internetā, kā kādā Rietumu skolā fizkultūras nodarbībās kaili bērni no 4. līdz 8. klasei kopīgi spēlē bumbu un skrien stafeti, man ir jānodreb.

Kāds ir šo pliko kampaņu rīkotāju patiesais mērķis? Ko viņi ar to grib panākt? 
Lai zem kādām frāzēm par bērnu seksuālo izglītošanu un dzimumlīdztiesību tas būtu paslēpts, bet visiem skaidrs, ka rezultātā šajos bērnos un jauniešos viņi par katru cenu grib iznīcināt tieši šo dvēselītes sargu - kautrīguma sajūtu. 

Nu kas tur sevišķs - pliki bērni, tas ir dabiski, teiks šajā konkrētajā pasākumā iesaistītie vecāki, pedagogi, izglītības ministrijas ierēdņi un ministri... 

Jūs domājat, ka viņi nezin, vai negrib zināt, ka zaudējot šo kautrīguma sajūtu, šīs jaunās nenobriedušās dvēseles tiek iemestas tieši šo sexindustrijas sasvīdušos apkampienos.

Ka viņi nezina vai negrib zināt, ka pārāk agra tikumu pagrimšana rada attiecīgi arī tādu miesas panīkumu, ka tā vairs nespēj pretoties šodienas netiklības tirgu smalki izstrādātiem piedāvājumiem un līdz ar to tiek pakļauta arī postošajām dvēseles slimībām. 

Ka viņi nezin vai negrib zināt, to iemeslu, kāpēc caur gadsimtiem un gadu tūkstošiem, visu tautu tradīcijas, tautu Svētās mācības un Rakstos tik ļoti liek sargāt un uzturēt tieši šo - kautrīguma sajūtu.

Ja viņi to zina, bet tieši tāpēc to tik kaislīgi apkaro, tad par tādiem Rakstos ir teikts: „Labāk viņiem būtu, ja tie nebūtu dzimuši!”

Vispārzināms, ka arī „praidu” rīkotāju vienīgais patiesais iemesls, ir tieši šī – kauna sajūtas masveida iznīcināšana sabiedrības, jo sevišķi jauniešu vidū un nekas cits. 

Lai to izdarītu, viņi nežēlo nekādu naudu, viņi izveido, finansē un uztur dažnedažādas tā saucamās nevalstiskās sabiedriskās organizācijas. Arī partijas, valdības, parlamentu un preses pārstāvji ir viņu rīcībā. 

Viņi tikai runā par dzimumlīdztiesību un homofobiju, jo meli mielo viņu dvēseles. Ja kāds sevī nogalinājis šo kauna sajūtu, pirmkārt tas nekaunēsies melot. Viņi melojot nenosarks.

Patiesībā uz viņu nerakstītajiem plakātiem ir nepārprotami rakstīts – „Būt gejam – tas ir moderni!”, „Jaunieši, nāciet mūsu pulkā!”, „Nekaunieties kļūt par gejiem...”. 

Vienā vārdā sakot – metiet prom kaunu! Tas ir – metiet prom to „vīģes koka lapu priekšautu”! 

Tieši tas un tikai tas ir šo „praidinieku” patiesais mērķis un nekas cits. Un viņi jau par to nemaz nekaunas. Gluži otrādi. Viņi ar to lepojās. Un tas jau ir traģiski. 

Traģiski tāpēc, ka šie „praidistu” gājieni garīgā skatījumā ir – dvēseles pašnāvnieku parāde. Un tas ir neiedomājami briesmīgs skats! Salīdzinot ar to – miesas pašiznīcināšana nav nekas...

„Bēdas tai valstij, bēdas tai pilsētai, kur tiek pieļauta šāda veida netiklības slavināšana,” teikts Rakstos.

Man var iebilst: „Kādu gan postu kādai valstij vai pilsētai var nodarīt šie praidistu gājieni? Lai taču viņi tur demonstrējās un izrādās, cik tik grib. No tā mums ne silts ne auksts. Vienkārši ignorēsim viņus un miers.” Bet diemžēl nekāda miera nebūs. Nu neceriet!

Atsakoties no kauna, sabiedrību savā varā pārņem – bezkaunība. Bezkaunības radītās postošās ietekmes nav iespējams pārvērtēt. Kā redzat, ar katru gadu šī praidistu armija kļūst arvien lielāka un ietekmīgāka. Un domājat, ka viņi tā vienkārši apstāsies, tiklīdz būs izcīnījuši savas izdomātās tiesības? Nu neceriet! Pat ja viņi gribētu, viņi to vairs nevar.

Jo ne jau viņi komandē šo parādi.  Tā nav vienkārša armijas parāde ar tankiem un lielgabaliem. Šai „armijai” ir daudz briesmīgāki ieroči. 

Nē, nē, nebaidieties, es te neizvirzīšu kārtējo sazvērestības teoriju, kur kārtējie „žīdi” pārņems varu pār visu pasauli...

Es tik gribu atgādināt vispārzināmo – Pasaules materiālo Principu: „Savākt un apaugļot.” Vispārējā globalizācija ir šī Principa uzskatāms piemērs, tikai citā līmenī. 

Vai jūs domājat, ka tā vienkārši, pati no sevis, ņems un apstāsies. Nu, neceriet! Viss turpināsies, kamēr viņu kāds beidzot apturēs. Bet tas būs sāpīgi.

Tāpat tas būs arī ar šo praidistu armijas ofensīvu. Kāds arī viņus drīz apturēs. Un tas būs sāpīgi.

To nosaka visiem zināmie dialektikas likumi par pretstatu cīņa un to vienību un arī Garīgie pasaules likumi, kas nosaka - zaudētas vienības atgūšana ar Mīlestības palīdzību.

Neredzamās pasaules Likumu mūsu Saeima nevar atcelt. 

Kā jau noskaidrojam, lai apmierinātu savas tieksmes šī praidistu armija vairāk par visu grib samaitāt jaunības svēto dabu, padarot viņu dvēseles vājas un kaislīgas. 

Bez šaubām, kā jebkura armija, arī viņi dara visu, lai būtu lielākā un varenākā armija pilsētā, valstī, pasaulē. 

Ko gribēja panākt kārtējās partijas izvirzītais ārlietu ministriņš ar savu publisko paziņojumu, ka viņš ir homoseksuālists? Padomājat, kāpēc viņš to darīja?

Kad viņš visu priekšā, lepni starodams, noņēma savu „vīģes lapu priekšautu” man bija kauns, viņa vietā. Viņš no visiem zināmā geja-ministra nu kļuva par „mētelīšu virinātāju”. Bet viņš gribēja, lai mēs lepotos par viņa drosmi... 

Ārlietu ministriņš saprot, ka, lai to panāktu, viņiem vispirms jāsaplosa attiecīgās tautas Vērtību Sistēma. Tāpēc jau viņš ir ministriņš.

Viņiem par katru cenu jāpanāk, lai tiek nojauktas visādas tur morāles barjeras un kauna sajūtas, lai varētu beidzot piepildīt Pēdējo laiku Zīmi – "kad ļaunums tiks pielīdzināts labajam, ļaunuma pārpilnība pārņems zemi"... Bez šaubām, ka tādā gadījumā, ikvienai valstij, pilsētai, ģimenei neizbēgami ir jāsabrūk. 

Gribu pasvītrot, ka ar vārdu „praidisti” es te nevēršos pret gejiem. Kas ir bez grēka, lai met uz viņiem akmeni. Viņu vidū man ir draugi, brīnišķīgi un jauki cilvēki, kuriem, kā ikvienam no mums, ir savas rūpes, dedzinošas kaislības, nepārvarami kārdinājumi u.t.t., kā jau dzīvē.

Mani, paldies Dievam, nevajā nekādas fobijas. Pat ne homofobija, es no viņiem nebaidos, un neviens no gejiem nekad nav baidījies un nebaidās. Šis vārds – homofobija ir „praidistu” izdomāts.

Ja par ko es patiešām baidos – tas ir tieši par šiem praidistiem.

Es par viņiem baidos – trīskārtīgi;

1. Tāpēc, ka tādu dvēseli, kurai viņa ļaunie darbi pašai šķiet labi un skaisti no pazušanas mūžīgā tumšumā izglābt nevar pat Dievs. Tāda ir šī ”Vīģes lapas ” garīgās atbilstības zīme.

2. Tas nozīmē, ka viņi nevarēs atgriezties savas Dvēseles mājās. Viņi nekad nesatiks ne savas - ne šīs, ne tās pasaules ģimeni, vecākus, bērnus... Jo Kosmiskie likumi ir nepielūdzami;

Cilvēka rīcību nosaka viņa griba un domas. Ko cilvēks grib, to viņš mīl. No tā secinām, ka Mīlestība veido cilvēku. Cilvēkam pēc nāves paliek viņu – valdošā Mīlestība un nemūžam nemainās. Tas nozīmē, ka, iztrūkstot pretējā dzimuma principam, attīstība, tas ir - dvēseles Dzīvība vienkārši apstājas. Kā avots bez ūdens... Un viss. Un viss...

3. Par katru viņu pazudināto jauniešu dvēseli, Tajā pusē tiks izmaksāta attiecīga „alga”. Tas šo „pazušanu tumšumā” padarīs neiedomājami tumšu.

Skaidrs, ka šie aktīvie homoseksuālisma propagandētāji – praidisti, nekādai pēcnāves dzīvei netic un par tādiem pekstiņiem tikai pasmejas. Tāpat kā par visiem šāda veida rakstiem. Viņi šajā pasaulē jūtas pietiekoši vareni un ietekmīgi, lai nebaidītos ne no kādiem tur ģimenes aizstāvjiem, ne no reliģisko organizāciju pārstāvjiem.

Bet velti. Tā kā "praidisti" nevar apstāties, viņi ātri vien pārkāps to zināmo robežu, kad sabiedrības pacietība vienā brīdī beigsies, jo vecāki vairs negribēs savus bērnus un tuvākos nodot izklaides un seksa industrijai saplosīšanai dzimumlīdztiesības aizsegā. Viņi pretosies.

Es rakstu tāpēc, lai sabiedrība izturētos pret šiem praidistiem kā pret kādu, garīgi slimu, pašnāvnieku, kas lepni taisās nolēkt no Vanšu tilta. Mēs neviens nezinām tos apstākļus, kas viņu tur noveda. Bet mēs zinām to, kā tas viņam beigsies. Tāpēc te vietā ir vienīgi žēlsirdība un pacietība.

Bet es arī neaicinu nevienu nostāties klusējošā vairākuma pusē, jo, tieši pateicoties viņu vienaldzībai, pasaulē var uzplaukt uz zelt visāda veida neiedomājamas nelietības un šausmas. 

Nestāvēsim malā, bet, cik spējam, mēģināsim glābt viņu un pie reizes arī savas dvēseles.

Novērtē šo rakstu:

0
0