Iesaki rakstu:

Biedrība „Baltijas asociācija – transports un loģistika” (BATL) ir pret Lemberga, Loginova un Amerika saimniekošanu lielākajās Latvijas ostās kā savās kabatās un rosina diskutēt par izmaiņām ostu likumdošanā, lai to pārvaldību darītu caurskatāmu, saprotamu un godīgu. BATL nav par Latvijas lielo ostu privatizāciju, kā to, iespējams, vecās oligarhijas interesēs interpretējis TV3 raidījuma Nekā personīga žurnālists Pūpols.

Iepriekšējā un esošā sasaukuma Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti gadiem ilgi ir informējuši valsts augstākās amatpersonas par notiekošo Ventspils brīvostas pārvaldē. Opozīcijas deputātu bažas apliecināja Valsts kontroles ziņojums par Ventspils brīvostu, kuras darbu gadiem ilgi savām vajadzībām pakārtojis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Viņam celtās apsūdzības, kas liecina, ka Lembergs, vienlaikus atrodoties Ventspils domes un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, iespējams, ir nelikumīgi ieguvis nedeklarētas, slēptas īpašumtiesības nozīmīgākajās Ventspils ostā strādājošajās komercsabiedrībās. To, ka ne tikai Ventspils, bet arī Rīgas ostu dāsni apmaksāto valdes locekļu un pārvalžu darbs nav godīgs un caurskatāms, skaidri parādījis arī Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova iespējamais interešu konflikts Rīgas brīvostā.

Arī dažu BATL biedru problēmas darbam Rīgas un Ventspils brīvostā liecinājušas par nepieciešamību biedrībai meklēt risinājumus jau gadiem samilzušā ostu pārvalžu patvaļas jautājuma risināšanai. BATL apzināja problēmas, izstrādāja un saskaņoja ar tās biedriem (tai skaitā a/s Ventbunkers un a/s Latvijas naftas tranzīts) ostu pārvalžu iespējamos risinājumus.

Apkopotā informācija 2011.gada 2.novembrī tika nosūtīta satiksmes ministram Aivim Ronim. BATL piedāvāja ilgtermiņā diskutēt par būtiskām ostu reformām. Tai skaitā bija arī priekšlikums mainīt ostu pārvalžu juridisko statusu, nosakot, ka tās ir kapitālsabiedrības ar valsts ietekmi, kā tas ir Roterdamā un Tallinā. BATL aicināja diskutēt par iespēju emitēt daļu akciju biržā, vienlaikus saglabājot valsts, pašvaldību kontroli pār ostām, veicinot kapitāla pieplūdumu un biržas kontroli pār notiekošo patlaban slēgtajos veidojumos. Turklāt kā nevalstiska nozares organizācija BATL izteica tikai ierosmi diskutēt, nevis uzstāja uz šādu iespēju, kuru nekādi nevar uzskatīt par Latvijas lielo ostu privatizācijas piedāvājumu.

Ar sagrozītu viedokli, ka BATL ir par Latvijas ostu privatizāciju, klajā līdz šim nācis Latvijas Ostu asociācijas vadītājs, Tautas partijas eksdeputāts Kārlis Leiškalns. Pirms viņa šādi pieņēmumi un retorika bija izskanējusi no Aivara Lemberga. Tieši šie kungi ir tie, kas publiskajā telpā ar dažādām PR metodēm mēģina uzturēt tendenciozu viedokli, ka BATL rosina lielo ostu privatizāciju. Kā apliecinošu faktu minu Lemberga pirmdien radio Baltkom sacīto, ZRP, BATL un mani nosaucot par noziedzniekiem, kurus vajadzētu likt cietumā. Protams, raidījumā tika noklusēts, ka Lembergs pats tiek tiesāts par sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu iedzīvošanās nolūkos, ka tiesa viņam jau gadiem ir liegusi pildīt Ventspils pilsētas domes, Ventspils brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja pienākumus.

BATL atšķirībā no viņiem – Lemberga un Leiškalna - tiešām neuzskata, ka ar līdzšinējo lielo ostu pārvaldību viss ir bijis kārtībā un ka tā nodrošina caurskatāmu, godīgu ostu pārvaldību, maksimāli novēršot korupcijas riskus. Pretēji Lembergam BATL ir par izmaiņām ostu likumdošanā un ir gatava piedalīties diskusijās, kā uzlabot ostu likumdošanu. Taču ne es, ne BATL pārstāvis SM darba grupā, ne BATL kopumā nekad nav uzstājusi uz priekšlikumu, no kā izrietētu secinājumi par ieceri privatizēt lielās ostas, kā to 26.02.2012 TV3 raidījumā Nekā personīga sižetā par ostu likumdošanu atspoguļoja žurnālists Ansis Pūpols.

Žurnālists tika informēts, ka BATL ir izsūtījis vēstules Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei, atbildīgajiem ministriem un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam. Vēstulēs ir lūgts izvērtēt atsevišķu pārvalžu lēmumus, kā arī piedāvāti risinājumi esošā ostu pārvaldības modeļa uzlabošanai, atstājot pašvaldības, valsts dalību pārvaldē esošajā izpratnē: četrus valdes locekļus deleģē ministri, četrus - pašvaldība.

Žurnālistam šie fakti nelikās pieminēšanas vērti.

Acīmredzot tieši šie priekšlikumi ir radījuši satraukumu ostu pārvalžu varas patieso „prihvatizētāju” vidū, kuri nereti sapinušies negodprātīga dienesta stāvokļa izmantošanas pinekļos, tiek apsūdzēti, tiesāti un kuru retoriku uzturēja Pūpola kungs.

Lai nerastos maldīgs priekšstats, minēšu dažus BATL ierosinājumus:

-          izskaust sistēmu, ka ministru tiesības nominēt ostas pārvaldes valdes locekli uzurpē tiesājamais Lembergs, kurš, neskatoties uz pastāvošo regulējumu, izvirzītām apsūdzībām, vēl joprojām ietekmē, kam un kad kļūt par ostas valdes locekli;

-          mazināt pašvaldības politisko ietekmi ostu pārvaldēs, nosakot, ka līdzīgi kā ministri arī pašvaldību domju priekšsēdētāji, to vietnieki un izpilddirektori vienlaicīgi nevar būt brīvostu valdes locekļi;

-          novērst ostu pārvalžu iejaukšanos komercdarbības sfērā, kā arī nodrošināt, ka ostas valde lēmumu par trešajām personām pieņem pēc to uzklausīšanas un tiem klātesot;

-          izskaust nevajadzīgo ostu lēmumu un to pamatojumu slepenošanu, tādejādi mazinot pārvaldes vadības, nevajadzīgu sponsoru, tēla spodrināšanas, publicitātes tēriņus;

-          pārskatīt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sastāvu un funkcijas, tādejādi nodrošināt reālu ostu pārraudzību no Ministru kabineta puses.

Protams, nenoliedzu, ka BATL būtu gatava diskusijai, lai izvērtētu un salīdzinātu Latvijas, Roterdamas, Tallinas un citu ostu pieredzi, pastāvošo pārvaldības modeļu plusus, mīnusus. Diskutētu par būtisku reformu nepieciešamību. Diemžēl izskatās, ka patlaban vadošie politiķi, atbildīgās personas nav gatavas pēc būtības diskutēt par lietām, kas krietni spētu uzlabot Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju.

Uzskatu, ka žurnālists A.Pūpols nav rīkojies korekti, ir interpretējis manu viedokli pēc saviem uzskatiem un maldinājis sabiedrību.

Manuprāt, šāda tendence ir skaidrojuma ar radījuma Nekā personīga iespējamo saistību ar partiju apvienības Vienotība kodolu un nevēlēšanos sākt diskusiju par izmaiņām ostu likumdošanā. Jo vairāk tāpēc, ka dažu apvienībai tuvu stāvošu personu, izbijušu Lemberga opozicionāru retorika pēdējā laikā spilgti papildina Lemberga, Leiškalna un žurnālista Pūpola pausto tendenciozo viedokli.

Acīmredzot „vecajā sistēmā” iesīkstējušajiem ostu pārvaldītājiem, oligarhijas politiķiem un ar oligarhiem saistītiem komersantiem nav nepieciešamas reālas, ekonomiku uzlabojošas, investīcijas piesaistošas izmaiņas. Ērtāk ir nomelnot reformu iniciatorus, kas ir par caurskatāmu un uz valsts interesēm balstītu sistēmu, kā diskutēt un panākt reālus uzlabojumus.

Aicinu žurnālistu, amatpersonas un politiķus iepazīties ar BATL iesniegtajiem priekšlikumiem un ceru, ka politiķiem pietiks gribas novērst atsevišķu personu patvaļu valsts tēla un ekonomikas graušanā.