Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Stingra nostāja, iesniegums Ģenerālprokuratūrai un maksātnespējas pieteikums – jau vairāki smagās problēmās nonākušās Rietumu bankas (attēlā - bankas lielākais Latvijas akcionārs Leonīds Esterkins) klienti ir Pietiek atzinuši, ka šāds komplekts ir izrādījies tas, kas licis šīs „nerezidentu bankas” vadībai viņiem atdot bez likumiska pamata iesaldētos finanšu līdzekļus.

Pirms nepilna mēneša Pietiek jau informēja: kamēr ABLV banka  tiek likvidēta, Latvijas otra lielākā „nerezidentu banka” – AS Rietumu banka, kuras lielākie vietējie akcionāri ir Esterkinu-Suharenko ģimene, cenšas „uz atvadām” no saviem klientiem, no kuriem tāpat būs jāšķiras, vēl iekasēt dažādas papildu maksas, uz laiku nobloķēt viņu kontus utml. Ik mēnesi šādas darbības bankai ienes vairākus miljonus eiro.

No vairākiem Rietumu bankas klientiem Pietiek ir saņēmis faktiski identisku informāciju par metodēm, ar kādiem kredītiestāde, kurai no tūkstošiem nerezidentu klientu tāpat būs jāšķiras, cenšas pēdējos mēnešos vēl nopelnīt uz to rēķina.

Daudziem no šiem klientiem konti ar apšaubāmu pamatojumu ir iesaldēti jau gandrīz trīs mēnešus, un visu šo laiku banka uz viņu pieprasījumiem atdot naudu atbild gan ar dažādu atrakstīšanos, gan vairākkārtējiem vienu un to pašu dokumentu pieprasījumiem.

Virknei Rietumu bankas klientu – pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, kopumā tādu ir vairāki tūkstoši – notikumi risinājušies pēc viena un tā paša scenārija. Vispirms marta otrajā pusē banka viņiem pieprasījusi apjomīgu informācijas daudzumu, bet vienlaikus klientu konti tikuši nobloķēti.

Jau marta beigās pieprasītā informācija tikusi sniegta, taču 2. aprīlī informācija pieprasīta vēlreiz, bet 5. aprīlī klienti ar izbrīnu pamanījuši, ka par „apkalpošanu” banka no viņu bloķētajiem kontiem noņēmusi 1000 eiro, kaut iepriekš mēneša maksa bijusi tikai 50 eiro.

Tad klienti iesnieguši otrajā informācijas pieprasījumā norādītās ziņas, taču sekojis vēl arī trešais un ceturtais informācijas pieprasījums, turklāt banka no konta noņēmusi naudu arī par informācijas apstrādi – par pirmo informācijas paketi vien apmēram 1000 eiro.

Konti tomēr tā arī nav tikuši atbloķēti, turklāt Rietumu banka saviem vairs nevajadzīgajiem klientiem arī paziņojusi, ka 21. maijā viņu līdzekļi tiks pārskaitīti „uz deponentu”, taču par šo operāciju tiks iekasēta komisijas maksa 5000 eiro apmērā.

Tāpat maijā iekasēti atkal kārtējie 1000 eiro par nobloķētā konta „apkalpošanu”, savukārt vairāki klienti aprīļa beigās šķīrušies no vēl 500 eiro ar formulējumu „par dokumentu neatbilstību prasībām”. Savukārt 21. maijā paziņots par kārtējo termiņu pagarinājumu.

Taču pēdējās pāris nedēļās Pietiek no vairākiem nu jau bijušajiem smagās problēmās nonākušās kredītiestādes klientiem saņēmis identisku informāciju par to, kā viņiem beigu beigās prettiesiski aizturētos līdzekļus izdevies atgūt.

Ar juristu palīdzību viņi Latvijas normatīvajos aktos atraduši punktu, kas dod viņiem tiesības iesniegt bankas maksātnespējas pieteikumu un pietiekami droši cerēt uz to, ka tiesa šo pieteikumu var arī apmierināt.

Papildus pieteikumam sagatavots arī iesniegums Ģenerālprokuratūrai un Valsts policijai, lūdzot sākt kriminālprocesu, un šis komplekts ir licis Rietumu bankas vadībai šajos gadījumos kļūt krietni pretimnākošākai.

Kā jau ziņots, pati Rietumu banka kategoriski atsakās atbildēt uz jautājumiem par to, kādas metodes tā pašlaik izmanto, lai „uz atvadām” vēl iekasētu papildu summas no saviem līdzšinējiem klientiem.

Netiek atklāts ne tas, cik Rietumu bankas klientiem ar dažādiem pamatojumiem pēdējos mēnešos ir tikuši bloķēti konti, ne tas, cik bankas klientiem pēdējos mēnešos maksa par konta apkalpošanu palielināta no 50 uz 1000 eiro mēnesī.

Vai šāda maksas palielināšana attiecināta arī uz tiem klientiem, kuru konti ir bloķēti? Kāda maksa ir noteikta šiem klientiem par to iesniegto dokumentu izskatīšanu? Ar kādu pamatojumu Rietumu banka atliek šo klientu iesniegto dokumentu izskatīšanu? Arī uz šiem jautājumiem atbildes netiek sniegtas.

Novērtē šo rakstu:

120
4