Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Andra Bērziņa sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba ar prezidenta ziņu tikusi pie laba piepelnīšanās avota: kā izrādās, jau vairāk nekā gadu viņa līdztekus tiešajiem darba pienākumiem pilda arī... Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē esošus pienākumus, kaut arī Rāviņai-Vimbai nav nekādas vēstures izglītības. Iepriekš šos pienākumus pildīja prezidenta faktiski atlaistais vēstures zinātņu doktors Antonijs Zunda.

Kā rāda Rāviņas-Vimbas oficiālais dzīvesgājuma apraksts, viņai nav nekādas izglītības vēstures jomā, ja neskaita vidusskolas vēstures stundas un apmeklētus kursus "Etiķete. No ieskata vēsturē līdz mūsdienām". Rāviņai-Vimbai ir sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, un sociālo zinātņu maģistra grāds Eiropas studijās, kas iegūts Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē.

Taču, neraugoties uz to, Rāviņa-Vimba jau vairāk nekā gadu - kopš pagājušā gada 1. augusta - vienlaikus ar saviem sabiedrisko attiecību projektu vadības padomnieces pienākumiem spēj pildīt arī pienākumus, ko iepriekš veica prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieks, profesors, vēstures doktors Antonijs Zunda.

Zundu Valsts prezidents Bērziņš pagājušā gada jūnija beigās faktiski atlaida, kaut gan oficiāli šī atlaišana tika nosaukta par "pušu vienošanos", par ko Zunda tika informēts dažas nedēļas pirms atlaišanas. Toreiz prezidenta Bērziņa preses padomniece Līga Krapāne apgalvoja, ka lēmums atteikties no Zundas pakalpojumiem esot skaidrojams ar "funkciju pārdali", - attiecīgā padomnieka štata vieta vienkārši tikšot likvidēta.

Taču, kā izrādās tagad, vēstures padomnieka štata vietas likvidācijā prezidenta aizgādniecībā radīta ērta papildu "barošanās" vieta "savējiem cilvēkiem", - jau mēnesi pēc Zundas atlaišanas Rāviņa-Vimba nozīmēta "veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē" - formāli "attiecībā uz Valsts prezidenta sadarbību ar Vēsturnieku komisiju".

Par šo papildu darbu Rāviņai-Vimbai noteikta arī publiski neafišēta papildu samaksa - 180 latu mēnesī papildus viņas oficiālajai 1800 latu mēnešalgai. Līdz ar to pērn Rāviņa-Vimba kopā gada laikā Valsts prezidenta kancelejā, kā rāda viņas amatpersonas deklarācija VID publiskajā datu bāzē, saņēmusi 15 590 latu (pirms nodokļu nomaksas).

Pati Rāviņa-Vimba pagaidām nav vēlējusies sniegt atbildi uz jautājumu - vai viņa uzskata, ka ar savu izglītību ir kompetenta veikt pienākumus, kas iepriekš ietilpa Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieka kompetencē.

Pēc Pietiek rīcībā esošajām ziņām, līdzīgas "piebarošanās" iespējas Valsts prezidenta kancelejā nodrošinātas vēl vairākiem "savējiem", kuriem, pēc Bērziņa ieskata, nepietiek ar 1800 latu mēnešalgu. Par citiem šādiem gadījumiem informēsim tuvākajās dienās. 

Novērtē šo rakstu:

0
0