Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Priekš gada janvāŗa beigās bija galvā un uz mēles sarunās, bet 4. februārī aizlaidu pirmo rakstudarbu mazam divciparu skaitlim cilvēku, lai vairotu izpratni un, kazi, rīcību. Ielieku lielāko daļu rakstudarba, kas rāda tābrīža sajēgu:

„Pašreizējais stāvoklis

Nav satiksmes ierobežojumu ar augstas saslimstības valstīm un iebraukšanas ierobežojumu no augstas saslimstības valstīm. Tiešu reisu ar Ķīnu nav, taču, pirmkārt, ir satiksme ar pārsēšanos, otrkārt, vīruss izplatās pa pasauli, augsta saslimstība ir jau Singapūrā, un, kā izskatās, drīz augsta saslimstība varētu būt arī valstīs, kam ir tieša satiksme ar Latviju.

Ierosinājumi

Noteikt, ka tiek apturēta pasažieru satiksme ar valstīm, kur ir augsta saslimstība ar koronavīrusu (vairāk nekā 1 apstiprināts gadījums no miljona iedzīvotāju — šāds saslimstības līmenis Ķīnā tika sasniegts 24. janvārī, pēc nedēļas notika masveida satiksmes slēgšana ar Ķīnu, taču tikām vīruss jau bija izvazāts tālāk). Piemēram, tas būtu 145 gadījumi Krievijā (šobrīd ir 2), 84 Vācijā (ir 12), 67 Lielbritānijā (ir 2), 11 Zviedrijā (ir 1), 6 Somijā (ir 1), 3 Lietuvā (ir 0), 2 Igaunijā (ir 0).

Iebraucējus no augstas saslimstības valstīm vai nu Latvijā nelaist, vai ievietot 14 dienu karantīnā.

Atbilstīgi Šengenas Robežu kodeksa II nodaļai (te pārrakstīšanās: jābūt “III sadaļas II nodaļai” — R.E.) atjaunot robežkontroli (ne tikai gaisa un jūŗas satiksmes, bet arī uz Igaunijas un Lietuvas robežas). Ja kaimiņvalstis vai vēl kādas valstis ievieš tādus pašus veselības aizsardzības līdzekļus kā Latvija, savstarpēju robežkontroli var neieviest.

Ierosinājumus ieviest, cik vien iespējams, nekavējoties. Protams, visu nepieciešamo nevar ieviest rīt uz pusdienlaiku, taču, izlemjot un sākot rīkoties tagad, var pagūt pirms vīrusa ievazāšanas.

Paskaidrojumi

Koronavīruss nav vienkārši “stiprāka gripa”, bet kvalitatīvi atšķirīgs, eksistenciāls drauds. Tā lipība un nāvība ir gana nenoteiktas un gana augstas, ka apvienojumā ar pašreizējo cilvēces stāvokli (nav zāļu, nav vakcīnas, nav imunitātes, nebijusi intensīva satiksme un cilvēku pārvietošanās utt.) koronavīruss ir tā sauktā “resnā aste” (https://en.wikipedia.org/wiki/Fat-tailed_distribution) — ļoti rets un potenciāli ļoti katastrofāls notikums ārpus parastas risku un ieguvumu analīzes robežām. Sīkāk lieta 1 lpp. garumā angliski aprakstīta te:
https://ritvars.files.wordpress.com/2020/02/d8bb9-systemic_risk_of_pandemic_via_novel_path.pdf

Vīrusa īpašību neskaidrību dēļ jārēķinās ar bīstamākajām iespējām. Lai tādu draudu apturētu un uzveiktu, nepieciešams makrolīmenī uz laiku būtiski palēnināt cilvēku pārvietošanos. Tas īstermiņā radīs savus zaudējumus, bet, tā nedarot, reiz tiks zaudēts viss — ja ne šoreiz, tad citreiz nākotnē. Lēmējiem jāizvairās no spriešanas kļūdas, ka pienācīga cieņa pret neskaidrību varbūtējas neatgriezeniskas katastrofas apstākļos būtu panikas celšana.

Šādās reizēs labāk rīkoties divas nedēļas iepriekš nekā divas dienas par vēlu.

Arī tad, ja ar satiksmes apturēšanu, robežkontroli un karantīnu vīrusa izplatīšanos izdotos tikai atlikt par mēnesi, tas būtu mēnesis vairāk laika, lai Latvija labāk sagatavotos epidēmijai, un mēnesis tuvāk epidēmijas pretlīdzekļu ieviešanai.”

Nē, nav par ko kaunēties. Šādi rīkojoties, Latvija būtu labāk tikusi galā ar Ķīnas vīrusu nekā Jaunzēlande, saslimušo skaits epidēmijā būtu mazāks par pašreizējo dienas rekordu (1861), diemžēl, visticamāk, būtu pāris bojā gājušu slimnieku karantīnas stacijās. Un, ja Viņķele un Kariņš tāpēc būtu kļuvuši pasaules apbrīnotas slavenības, manuprāt, tā būtu pieņemama cena par pareizu rīcību un Latvijas iedzīvotāju sargāšanu.

Pārpublicēts no https://ritvars.wordpress.com/

Novērtē šo rakstu:

18
23