Iesaki rakstu:

Sešu 12. Saeimas deputātu iesniegtie priekšlikumi likumprojektam „Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā" par mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu.

1. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 5.panta ceturto daļu ar pirmo un otro teikumu šādā redakcijā: "Mātei un tēvam, kuri izteikuši vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, valsts nodrošina iespēju saņemt konsultāciju pie sertificēta krīzes grūtniecības speciālista, kā arī, ja nepieciešams, pie konkrētajai situācijai atbilstoša speciālista - jurista, sociālā darbinieka, psihologa, ģimenes terapeita, u.tml. Kārtību, kādā organizējama krīzes grūtniecības speciālistu apmācība un sertificēšana un kārtību, kādā nodrošināma konsultācija, nosaka Ministru kabinets."

Uzskatīt līdzšinējo 5.panta ceturto daļu par 5.panta ceturtās daļas trešo teikumu.

2. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

Aizstāt 17.panta pirmajā daļā skaitli " 18" ar skaitli "25".

3. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

23.pantā:

Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Kontracepcija ir līdzekļu un metožu kopums olšūnas apaugļošanās novēršanai."

Izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ārstniecības personas pienākums ir izskaidrot reproduktīvo vecumu sasniegušajiem pacientiem dzimstības regulēšanas iespējamās metodes, sniegt pilnu informāciju par kontracepcijas lietošanas ietekmi uz veselības stāvokli un reproduktīvo veselību un ieteikt piemērotāko dzimstību regulējošo līdzekli un metodi."

4. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„25.pantā:

Papildināt otro daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

„Norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu mātei, kura izteikusi vēlēšanos mākslīgi pārtraukt grūtniecību, drīkst izsniegt tikai, ja saņemts apliecinājums par dalību šā likuma 5.panta ceturtajā daļā paredzētajā konsultācijā, ko sniegusi ar konkrētās grūtniecības pārtraukšanu nesaistīta persona.""

Papildināt trešo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

"Grūtniecības pārtraukšanu nedrīkst veikt ginekologs (dzemdību speciālists), kurš izsniedzis norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu."

5. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

Papildināt 26.panta pirmo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

"Šādā gadījumā mātei un tēvam ir tiesības saņemt šā likuma 5.panta ceturtajā daļā paredzēto konsultāciju."

6. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 27.panta trešo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

„Šādā gadījumā šā likuma 5.panta ceturtajā daļā paredzētā konsultācija nodrošināma arī mātes vecākiem vai aizbildņiem.""

7. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

Aizstāt likuma 25.panta nosaukumā, 25.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, un 26.panta trešajā daļā vārdu "sieviete" ar vārdu "māte" atbilstošā locījumā.

8. Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

Aizstāt likuma 27.pantā vārdu "paciente" ar vārdu "māte" atbilstošā locījumā.

Pamatojums.

Atbilstoši Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 2.pantam, seksuālā un reproduktīvā veselība ir ar cilvēka seksuālo un reproduktīvo sistēmu saistīta fiziska, garīga un sociāla labklājība. Diemžēl, personu garīgajai un sociālajai labklājībai seksuālās un reproduktīvās veselības kontekstā tiek pievērsts pārāk maz uzmanības. Nereti viens cilvēks un viņa seksuālās vajadzības tiek stādītas augstāk par atbildību, ģimeni un citu cilvēku garīgo labklājību. Atbildīgas seksuālās attiecības tiek izsmietas kā nemodernas, vienlaikus pilnībā ignorējot emocionālās un sociālās sekas, ko atstāj bezatbildīgas seksuālās attiecības, kurās viena puse nav gatava uzņemties atbildību vai ir izmantojusi otru pusi vienīgi seksuālas baudas gūšanai. Līdzīgi, no valsts puses tiek pilnībā ignorēts pēcaborta sindroms , ar ko saskaras teju ikviena māmiņa, kura izdarījusi abortu. Priekšlikumi izstrādāti, lai izpildītu likuma 2.pantu un pievērstu uzmanību arī ar cilvēka seksuālo un reproduktīvo sistēmu saistītajai garīgajai un sociālajai labklājībai.

Mākslīga grūtniecības pārtraukšana ir procedūra, kas būtiski apdraud sievietes emocionālo un fizisko veselību. Bieži pēc mākslīgas grūtniecības pārtraukšanas konstatējami gadījumi, kad sieviete fizioloģisku vai psiholoģisku iemeslu dēļ vairs nevar ieņemt un iznēsāt bērnu, tādējādi radot traģēdiju konkrētajā ģimenē un zaudējumu sabiedrībai.

Nesen Latvijā veikts pētījums „Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā" rāda, ka, lai arī abortu skaits Latvijā katru gadu samazinās, tomēr tas joprojām ir gandrīz divas reizes augstāks par vidējo abortu skaitu Eiropas Savienībā. Tāpat pētījums parāda, ka satraucoši daudz ir sieviešu, kuras ar abortu pārtrauc pirmo grūtniecību - tādas ir viena trešā daļa jeb 31% no abortus veikušajām sievietēm.

Atbildot uz jautājumu, vai ir kaut kas, kas varētu mainīt sievietes lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu, 25% sieviešu atbildējušas, ka viņu izvēli varētu mainīt partneris, 7% - vecāki un tuvinieki, 29% finansiālā palīdzība, bet 25% sociālās garantijas. Ņemot vērā valstī izveidotos atbalsta mehānismus gan vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu veidā, gan īpašu atbalstu krīzes situācijā nonākušām grūtniecēm secināms, ka bieži aborts tiek izdarīts, jo sievietes nav informētas par sev pieejamo atbalstu. Šo situāciju palīdzētu novērst konsultācija pie speciālista, kurš izskaidrotu kā pieejamās atbalsta iespējas, tā iespējamās aborta izdarīšanas sekas.

Jau šobrīd pastāv vairākas organizācijas, piemēram, Krīzes grūtniecības centrs, kuras apliecinājušas, ka spēj šādu pakalpojumu sniegt visā Latvijas teritorijā. Sadarbībā ar pašvaldībām, kurās ir pieejama informācija par konkrētajā pašvaldībā pieejamajiem sociālajiem pakalpojumiem, šāds atbalsts iespējams, varētu palīdzēt bērna mātei un tēvam pieņemt lēmumu par labu bērna dzīvības saglabāšanai, savukārt katra dzīvība ir neatsverama vērtība kā konkrētajā ģimenē, tā visā sabiedrībā un valstī.

Lai būtu iespējams saņemt kvalitatīvu konsultāciju pie atbilstoša speciālista, un pēc tam vēlreiz rūpīgi pārdomāt savu izvēli, konsultācija nodrošināma pirms likumā noteiktā pārdomu laika.

Lai novērstu situācijas, kurās ginekologs mantisku apsvērumu dēļ mudina sievieti izvēlēties mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu, kā arī lai emocionāli atvieglotu sievietes izvēli uz grūtniecības pārtraukšanas procedūru neierasties, tiek piedāvāts noteikt, ka grūtniecības pārtraukšanu nedrīkst veikt ginekologs, kurš izsniedzis norīkojumu uz grūtniecības pārtraukšanu. Sieviete vai meitene, kuras ķermenī ir izveidojusies jauna dzīvība, neatkarīgi no bērna tālākā likteņa, ir kļuvusi un vienmēr būs šī konkrētā bērna māte. Attiecīgi, arī normatīvajos aktos nepieciešams lietot atbilstošu terminoloģiju, nepamatoti neatdalot bērnu no mātes. Šādā izpratnē nav nozīmes, vai konkrētā bērna māte ir pilngadīga vai nepilngadīga, kā arī nav nozīmes tam, vai viņa ir sasniegusi 16 gadu vecumu.

Dzimumšūnu ziedošana ir nopietns lēmums, kas atstāj tālejošas sekas - nākamo paaudzi neatkarīgi no tā, vai donors ir par to informēts vai nav. Attiecīgi, lēmums par dzimumšūnu ziedošanu nedrīkst tikt pieņemts mirkļa emociju iespaidā vai kolektīva ietekmē, tam jābūt pārdomātam, izsvērtam un apzinātam. §aši destruktīva šāda dzimumšūnu ziedošana ir sievietes reproduktīvajai veselībai.

Mūsdienās kontracepcija vairs nav vienīgi medicīnisku kontracepcijas līdzekļu kopums. Attīstoties un palielinoties cilvēku vēlmei dzīvos saskaņā ar sevi un dabu, attīstās arī cilvēka organismam būtiski draudzīgākas, taču arī uz medicīniskiem pierādījumiem balstītas kontracepcijas metodes ar līdzvērtīgu drošības līmeni jeb tā sauktās dabīgās ģimenes plānošanas metodes. Attiecīgi, nepieciešams saskaņot normatīvo regulējumu ar pastāvošo situāciju. Šobrīd izplatītajiem medicīniskajiem kontracepcijas līdzekļiem ir daudz iespējamu blakusparādību, kas tiek aprakstītas šo kontracepcijas līdzekļu anotācijās, tomēr pacientiem tās ne vienmēr ir pietiekami labi saprotamas. Tāpēc, lai pacients pilnā mērā varētu uzņemties atbildību par savu

reproduktīvo veselību, ārstniecības personai uzliekams pienākums izskaidrot visas iespējamās kontracepcijas līdzekļu lietošanas blakusparādības, kā arī vērst pacienta uzmanību uz to, ka ir pieejamas un izmantojamas arī dabīgās ģimenes plānošanas metodes, kuru ietvaros kontracepcijas līdzekļi netiek lietoti.

9. Papildināt likumu ar Pārejas noteikumu šādā redakcijā:

„1. Izmaiņas likuma 5.panta ceturtajā daļā, 25.panta trešajā daļā un 27.panta trešajā daļā stājas spēkā 2015.gada 1 .jūlijā.

Pamatojums.

Tā kā minētajās normās piedāvātie risinājumi paredz izmaiņas esošajā kārtībā, kādā tiek veikta grūtniecības pārtraukšana, šīm izmaiņām ir nepieciešams sagatavoties, tāpēc tiek noteikts pārejas laiks līdz 2015.gada 1.jūlijam.

* Inga Bite, Imants Parādnieks (attēlā), Guntis Belēvičs, Mārtiņš Šics, Jānis Ruks, Nellija Kleinberga