Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairākus gadus gandrīz visu partiju programmās tiek deklarēts – mēs cīnīsimies ar korupciju un ieviesīsim amatpersonu materiālo atbildību, bet, neskatoties uz šiem vēlētājiem tīkamajiem solījumiem, līdz šim nekas būtisks amatpersonu materiālās atbildības palielināšanā nav mainījies.

Vairākums partiju programmu paredz veidot administratīvos mehānismus un ieviest jaunas institūcijas, kuras, protams, patērēs nozīmīgus valsts resursus, turklāt nav zināms, kāds no tā būs kopējais ieguvums.

Pieļauju, ka priekšlikums par OCTA (obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana) ieviešanu atsevišķu kategoriju valsts ierēdņiem vai valsts uzņēmumu amatpersonām nav nekas jauns, ļoti iespējams, ir valstis, kurās darbojas analogas normas.

Ņemot vērā to ka jaunu institūciju ieviešana prasa ievērojamus administratīvos resursus, kā arī jārēķinās ar gariem tiesāšanās procesiem, kuros viena no pusēm būs valsts, varbūt būtu lietderīgi ieviest civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu kā obligātu atsevišķu kategoriju valsts ierēdņiem (līdzīgi kā tas ir notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem) un valstij piederošu uzņēmumu vadošajām amatpersonām.

Tādā veidā valstij pietiktu konstatēt faktu, ka konkrētā amatpersona ir vainojama mantiskajos zaudējumos, lai atkristu lieki izdevumi tiesāšanās daļā un jaunu institūciju veidošanā, turklāt vienmēr zaudējumi būtu segti, jo tos segtu apdrošināšanas kompānijas, nevis privātpersonas, no kurām ievērojamu zaudējumu gadījumā piedziņa nav īstenojama, bet apdrošināšanas kompānijas regresa prasību veidā pēc tam varētu vērsties pret vainīgajām amatpersonām.

OCTA ieviešanas valsts amatpersonām mērķis - ierēdņu materiālā atbildība - tiktu panākts, lieki netērējot valsts resursus. Papildu labums būtu tas, ka šāda sistēma būtu paškontrolējoša, nebūtu vajadzīgas liekas analīzes vai ilgstoši tiesu procesi, lai atbrīvotos no nevēlamiem ierēdņiem.

Polišu cenas veidotos brīvā tirgū, līdz ar to tās visobjektīvāk liecinātu par patieso ainu (darba kvalitāti) ierēdniecībā un it īpaši par katra atsevišķa ierēdņa darba kvalitāti individuāli, jo var izrādīties, ka apšaubāmiem ierēdņiem neviena kompānija vairs nepārdos polisi, kas pats par sevi nozīmēs, ka tāds ierēdnis atbildīgu valsts darbu strādāt nevar, jo neviens viņu neapdrošina.

Turklāt šāds ierēdnis nevarēs, izmantojot paziņas, arī iekārtoties citā valsts darbā, jo nevarēs iegādāties polisi vai arī tās cena sakarā ar viņa iepriekšējām izdarībām būs ievērojami augstāka, turklāt valsts iestādei nevajadzēs meklēt iemeslus, kā atbrīvoties no negodprātīgiem ierēdņiem, jo pietiks ar to, ka viņam neviens polisi nepārdod vai viņam to iegādāties nav iespēju, jo cena ir augsta viņa iepriekšējās rīcības dēļ.

Augstākminētā sakarā lūdzu apsvērt priekšlikumu par likumprojekta izstrādi.

Novērtē šo rakstu:

0
0