Iesaki rakstu:

Pēdējās nedēļās aktualizēts jautājums par algu ierobežošanu ne tikai publiskajā sektorā, kas notiek jau kopš ekonomiskās krīzes sākuma, bet arī privātajā sektorā, lai ierobežotu inflācijas kāpumu un neapdraudētu Latvijas pievienošanos eirozonai. Vienošanos par darba algas apmēra ierobežošanu privātajā sektorā vajadzētu panākt šā gada laikā, uzskata premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). „Skaidrs ir arī tas, ka mēs to nevarēsim administrēt vai regulēt. Gala rezultātā lēmumu pieņems katrs konkrēts uzņēmējs, balstoties uz situāciju,” vienlaikus atzīst premjers. Personālatlases uzņēmuma Eiro Personāls valdes locekle Arta Biruma pret šādu ieceri ir skeptiska vairāku iemeslu dēļ:

„Tā ir ļoti skandināviska pieeja. Konceptuāli, ja skatās, ja tiktu panākts, ka atalgojuma sistēma visā valstī ir vienota, nekāds milzīgs kaitējums no tā nebūtu. Bet, jāņem vērā, ka valsts sektors principā ir balstīts uz to, ka darbinieki nav orientēti uz rezultātu, viņi darba rezultātu  uztver kā darba pienākumu izpildi, kamēr biznesā amata apraksti ir tikai formāli un cilvēki strādā uz mērķi, uz sasniegumu, uz rezultātu. Daudz kur privātajā sfērā tādēļ ir algas mainīgā daļa, kas ir atkarīga no sasniegtā rezultāta.

Līdz ar to šobrīd sajaukt kopā bumbierus ar āboliem tikai tādēļ, ka kāds kaut kur ir teicis, ka tas nāks par labu inflācijas ierobežošanai, pēc manām domām, tikai veicinās uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm. Uzņēmēji meklēs juridiskas iespējas, kā pārreģistrēties uz Lietuvu vai Igauniju un faktiski turpināt darbu Latvijā.

Es uz to raugos tā – ja būs kaut kāds likumisks regulējums, cilvēki meklēs, kā ar mazākiem līdzekļiem panākt, ka likums būtu izpildīts, bet tai pašā laikā saglabātu priekš sevis izdevīgumu. Ja kontrole būs stingra, es pieņemu, ka notiks uzņēmumu pārreģistrēšana uz ārvalstīm. Ja šīs stingrās kontroles nebūs, tad formāli skaitīsies, ka algu regulēšana privātajā sektorā ir, bet reāli tas nedarbosies. Tad jautājums, vai ir jēga kaut ko ieviest, ja jau a apriori ir skaidrs, ka faktiski tas nestrādās.

Principā jau algu regulēšana privātajā sektorā ir iespējama. Ja mēs atceramies, PSRS jau bija regulējumi un ierobežojumi. Viens no interesantiem precedentiem, manuprāt, ir arī Norvēģija, kur cilvēki viens par otru zina pilnīgi visu – var Google ierakstīt vārdu un uzvārdu, un atrast, cik viņš pelna konkrētā amatā. Tā norma Norvēģijā noved pat pie tā, ka ir zināms, piemēram, ka kādam norvēģim ir Latvijā reģistrēts auto, kuru viņš negrib pārreģistrēt dzimtenē, lai nebūtu jāmaksā nodokļi, un kaimiņi var par viņu sūdzēties. Tas mērķis ir, lai cilvēki godīgi maksā visus nodokļus. Bet tā ir kultūra, kura ir veidojusies vairākus desmitus gadu, tas nav tā, ka hops un vienā dienā ieviesa.”