Iesaki rakstu:
Par samērā negaidītu pēcvēlēšanu drāmu ir izvērtusies “Progresīvo” iespējamā dalība koalīcijā. No “Vienotības” puses mērķis ir nojaušams – iekšēji pretrunīgākā koalīcijā ļaut politiskajiem konkurentiem vienam otru noēst, kamēr pašiem būt labajiem šķīrējtiesnešiem. Ko “Vienotības” ierindas biedri domā par šo polittehnoloģiju? Diez vai kāds viņiem to ir prasījis.
No Nacionālās apvienības puses tiktāl ir izskanējis skaidrs “nē”. Jau koalīcija ar “Attīstībai/Par!” raisīja neviennozīmīgas atsauksmes, kā arī koalīcija ar “Progresīvajiem” Rīgā bija grūti izskaidrojama. Pašsaglabāšanās instinkts un acīmredzamās lamatas liek novilkt “sarkano līniju”.
Problēma ar “Progresīvajiem” ir fundamentāla. Šeit mums ir politisks spēks, kas savā muldēšanā un boļševistiskā varas kārē, kurā visi līdzekļi labi, mēģina iestāstīt, ka viss, ko tas ir darījis un teicis līdz šim, nav aktuāli, jo visi taču tagad pārstāv valstisku pozīciju. Brīžam tas izskatās amizanti, kad “Progresīvo” pārstāvji vienlaikus turpina lamāt Nacionālo apvienību un uzsvērt, ka viņi ir tieši tādi paši un pretrunu jau nemaz nav.
Taču pretrunas ir. Tā ir partija, kuras jaunieši savu mājaslapu rotā ar komunistes Rozas Luksemburgas citātiem, jūsmo par anarhokomunistiem “Antifa” un “Black Lives Matter”.
“Progresīvo” priekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa ir bijusī “Saskaņas” jaunatnes organizācijas vadītāja un deputāta Alekseja Holostova palīdze (šis deputāts 2013. gadā attīstīja ekociematu tīklu un nosauca tos par “Putinku” un “Medvedevku”).
Vēl pavisam “Progresīvie” par vienu no saviem dibināšanas pamatuzdevumiem definēja balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās, kas praksē novestu pie ģeopolitiskas katastrofas jau tā pārkrievotajā Latgalē un Rīgā.
Bet, pirms Krievijas pilna apmēra karš Ukraināpiespieda politiskos spēkus odarboties ar nacionālistiskas retorikas akrobātiku, “Progresīvo” jaunieši stāstīja par to, ka latviešiem būtu jāpieņem nepieciešamība pēc krievu valodas darba tirgū un krievvalodīgo vēlme svinēt 9. maiju, salīdzinot to ar 11. un 18. novembri.
Es varētu turpināt ar izklāstu par “Progresīvo” narkotiku legalizācijas un bērnu dzimuma maiņas propagandu, bet problēmu sākat apjaust. Koalīcijā nedrīkst pieļaut galēji kreisu un antinacionālu organizāciju atrašanos – it īpaši mūsu ģeopolitiskajā situācijā. Latvijai pietiek īstu izaicinājumu, lai apzināti atvērtu iekšējo fronti, kas mūs vājina pret ārējo draudu – Krieviju.
Pārpublicēts no austsaule.lv