Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Zīmīga diena šodien: mēnesis, kopš sapratu, ka koronavīruss nav kaut kāda citāda gripa vai tālu zemju slimība, bet gan bīstama, lipīga un nāvīga sērga, kas apdraud arī Latviju. Notikums, kas lika man saprast stāvokļa nopietnību, bija priekš mēneša, 23. janvārī ieviestā Uhaņas blokāde: 11 miljonu iedzīvotāju pilsētas izolēšana. Saistībā ar apaļu mēnesi varētu dalīties trīs ierakstos par vīrusu. Šis ir pirmais.

Šodien pusstundu pēc pusnakts Franču preses aģentūra ziņoja: Itālijas koronavīrusa inficēto skaits palielinās līdz 79, ieskaitot divus mirušos. Tas nozīmēja, ka saslimstība pārsniegusi 1 no miljona, proti, atskanējis pēdējais zvans veselam saprātam, ka nekavējoties jāaptur cilvēku kustība vai vismaz pasažieŗu satiksme ar šo zemi. Bet atbildīgo dienestu un vēl jo vairāk polītisko lēmēju bezdarbība ir tāda, ka Latvijā turpina ielidot reisi no Italijas.

Labi, Bari 1.44 ir no otra Italijas gala, kur tobrīd slimnieku vēl nebija atklāts, pieņemsim, ka tas bija tīrs. Bet 10.55 nolaidās no Milānas-Bergamo lidostas, kas ir sērgas perēklī. Tāpēc diemžēl uzdrošinos izteikt jau visai drīz viegli pārbaudāmu prognozi: pirmo koronavīrusa slimnieku Latvijā atklās līdz 18. marta 10.55. Simboliski paņēmu nolaišanās brīdi un pieskaitīju 24 dienu inkubācijas periodu.

Turu, protams, īkšķus, lai tā nenotiktu, bet lēmēju nevēlēšanās sargāt Latvijas iedzīvotājus — apturēt pasažieŗu satiksmi ar sērgas skartām zemēm, ieviest 24 dienu karantīnu braucējiem no tām un Šengenas robežkodeka 3. sadaļas 2. nodaļas kārtībā atjaunot robežkontroli — mudina domāt ļaunāko.

Pārpublicēts no https://ritvars.wordpress.com/

Novērtē šo rakstu:

85
16