Iesaki rakstu:

2015.gada 10.septembrī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja, izvērtējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāja lēmumu par kriminālprocesa nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret divām personām, ir pieņēmis šādus lēmumus:

1. Izbeigt kriminālprocesu daļā pret Aivaru Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma 326 -1. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.

2. Izbeigt kriminālprocesu daļā pret Aināru Šleseru, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma 326 -1. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva.

3. Atcelt lēmumu par krimināllietas materiālu nodošanu kriminālvajāšanas uzsākšanai un krimināllietu atgriezt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanas turpināšanai.

Kriminālprocess daļā pret A.Lembergu un A.Šleseru par Krimināllikuma 326 -1. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izbeigts, jo darbības, kas uzskatāmas par pierādītām, neveido šo noziedzīgo nodarījumu sastāvus.

Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu A.Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis A.Lembergam, ka viņš (A.Šlesers) panāks A.Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA „Mediju Nams”, un par to ir lūdzis A.Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību (Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku – Vides ministrijas pārstāvi Viesturu Silenieku), lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par A.Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt Aivars Lembergs bija pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku.

Krimināllikuma 326 -1.panta pirmajā daļā paredzēta atbildība tikai tad, ja lūgums prettiesiski ietekmēt kādu amatpersonu ir saistīts ar piedāvājumu nodot kādu labumu (vai šāda labuma nodošanu) kā atlīdzību par prettiesisku ietekmēšanu.

Izmeklēšanā nav iegūti pierādījumi nedz tam, ka A.Šlesers būtu izteicis A.Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt V.Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko V.Silenieka ietekmēšanu A.Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī A.Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no A.Šlesera. Līdz ar to A.Lembergs nav izdarījis Krimināllikuma 326 -1.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Izmeklēšanā ir izsmeltas citu pierādījumu iegūšanas iespējas, ar kurām būtu iespējams pamatot izmeklētāja pieņēmumu. Līdz ar to nav pamata kriminālprocesa nodošanai izmeklēšanas turpināšanai šajā daļā, bet kriminālprocess izbeidzams.

Kriminālprocesā pārējā daļā, t.i., par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā un 326.panta otrajā daļā, ir pieņemts lēmums krimināllietu atgriezt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Izmeklēšanas nodaļai izmeklēšanas turpināšanai, jo šobrīd nav pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 402.pantu personu sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz šīs personas vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina.

Prokurora ieskatā šobrīd iegūto pierādījumu kopums nerada šādu pārliecību, tāpēc iegūstami papildus pierādījumi. Lēmumā par krimināllietas atgriešanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanas turpināšanai norādītas izmeklēšanas darbības, kas veicamas, un apstākļi, kas noskaidrojami turpmākā izmeklēšanas gaitā.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.